Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
* Nejutīšos vainīga ne par vienu apēsto šokolādes konfekti. Labi, konfektēm.
* Neglabāšu vecās, mīļās mežģīņu apakšbikses. Nopirkšu jaunas.
* Nemazgāšu katru krūzīti, beidzot pielādēšu trauku mazgājamo mašīnu.
* Neiesaistīšos diskusijās klases čatā, īpaši pēc tām stulbībām, ko sarakstīja Eduarda mamma.
* Nedzeršu pretīgu klepus sīrupu un neiešu slima uz darbu, bet klepošu pa māju.
* Nejutīšos vainīga, ka vakariņām nav pagatavots veselīgs ēdiens, bet uzvārīšu spageti.
* Neiešu uz veikalu izsalkusi, bet vienmēr ar sarakstu un ar plānu nedēļai.
* Nedošu kabatas naudu meitai, kamēr visi hūdiji mētāsies pa grīdu.
* Neskriešu ātrāk uz mājām, ja gribēsies ieiet apavu veikalā.
* Netīrīšu kaķa smilšu kasti, jo ne jau es apsolīju vienmēr rūpēties par kaķīti.
* Nepiekritīšu strādāt brīvdienās, jo neviens cits neatsaucas un man ir žēl priekšnieces.
* Neatteikšos no Ritas aicinājuma uz koncertu, lai gan nav ne jausmas, kas tā par dziedātāju.
* Nemetīšu laukā pusi biezpiena pakas, bet pamēģināšu izcept tos plācenīšus.
* Nelikšu modinātājpulksteni pusstundu agrāk, lai izgludinātu meitas reperes bikses, bet iemācīšu viņai pašai to darīt.
* Neskraidīšu pa māju, meklējot tukšās launagkārbiņas, lai tās piepildītu. Ja kārbiņu nav virtuvē, paši vainīgi.
* Nemelošu sev, ka sākšu skriet pavasarī, kad nokusīs sniegs. Uzvilkšu botas un izskriešu aplīti tepat pa ietvēm.
* Neatstāšu kaudzi naudas veikalā par drēbēm, bet neliegšu sev nevienu pirkumu Humana, pat ja prece ir ekskluzīva un maksā 20 eiro.
* Nestaigāšu pretīgām, ataugušām, nekrāsotām matu saknēm, bet vienmēr jau laikus pierakstīšos pie sava friziera.
* Nemetīšos kārtot māju, ja bērns jau sagatavojis mums našķus un grib filmiņu skatīties kopā ar mammu.
* Neapvainošos par paziņojumu, ka mans auto ir baigā miskaste, – vienkārši izmetīšu no salona gan kartona kafijas krūzītes, gan piešņauktās salvetes.
* Neaizliegšu sev foršu lati un citrona kēksiņu reizi nedēļā.
* Neiešu tikai paskatīties, bet beidzot tiešām nopirkšu to fantastisko gaiši zilo jaciņu, ko pārdod latviešu rokdarbniece.
* Netaupīšu to skaisto ziemas jaku brīdim, ja nu es nejauši notievēšu, bet atdošu ukraiņu kara bēgļiem tagad.
* Netērēšu laiku sociālajiem tīkliem, lai tikai paskatītos, cik citiem labi klājas.
* Nekāpšu uz svariem, bet kāpšu pa kāpnēm, nevis braukšu ar liftu.
* Nelasīšu nenormāli slaveno latviešu rakstnieku, ja man sirds ilgojas pēc Railijas romāniem.
* Neklusēšu un pateikšu kolēģei, ka viņa ļoti labi izskatās.
* Neatbildēšu krieviski principa pēc. Jo te ir Latvija un es runāšu savas valsts valodā.
* Neteikšu bērnam, ka esmu nogurusi, ja viņš jau ir uzvilcis āra jaku un tik ļoti sapņo savelt sniegavīru.
* Netēlošu, ka iet baigi labi, bet godīgi atzīšu, ka brīžiem nesaprotu, kā lai savelk galus kopā.
* Neļaušu sev padoties, jo man ir divas rokas, divas kājas, gudra galva un silta sirds. Man ir mājoklis, elektrība un ēdiens ledusskapī. Man ir darbs, man ir mīļotais vīrietis un divi fantastiski bērni. Un kaķis, kurš joprojām domā, ka mēs visi dzīvojam pie viņa. Man ir manas labās dienas un sliktās dienas. Man ir slinkās dienas un darbīgās dienas. Man ir dzīvokļa kredīts un sapnis par mazu mājiņu, no kuras varēs aiziet uz jūru. Un man ir cieša pārliecība, ka labais uzvarēs ļauno un Ukrainā beigsies karš. Man ir auksts šampanietis ledusskapī un divas vienādas glāzes. Un ar šo komplektu es noteikti spēšu nodzīvot 2023. gadu tā, ka man nebūs kauns par to. Laimīgu, mīļās meitenes!
