Rīga +10°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
GAIDĪŠANAS LAIKS
Vēders būs lielāks
Pirmajā trimestrī vēl ne, toties vēlākos mēnešos gan vēders augs straujāk un būs lielāks nekā tām grūtniecēm, kuras gaida vienu mazuli. Arī pašas svars, gaidot dvīņus, pieaug vairāk un straujāk, un tas var nebūt saistīts ar sievietes diētu. Vēdera lieluma dēļ dvīņu mammai, sākot ar divdesmito grūtniecības nedēļu, ir ieteicams valkāt grūtnieču jostu, kas balsta augošo punci.
Iespējama izteiktāka nelabā dūša
Var gadīties, ka grūtniecības toksikoze ir vairāk izteikta, gaidot dvīņus, jo jātiek galā ar divtik lielu hormonu daudzumu nekā tad, ja tiek gaidīts viens mazulis. Parasti nelabā dūša beidzas, noslēdzoties pirmajam trimestrim. Ja slikto dūšu pavada vemšana un tā ir reizi dienā vai retāk, tā nav kaitīga. Ja jāvemj biežāk, par to noteikti jākonsultējas ar ārstu. Sliktās dūšas mazināšanai katra grūtniece parasti atrod savas metodes, tomēr viena no universālajām – neturēt tukšu dūšu, proti, pat ja negribas ēst un viss šķebina, labāk mazliet uzkost. Tad nelabums parasti kaut uz brīdi atkāpjas.
Biežākas pārbaudes, stingrāka uzraudzība
Lai arī oficiālās vadlīnijas par to, cik bieži grūtniecei jāveic medicīniskās pārbaudes, nenosaka, ka dvīņu māmiņām tas jādara biežāk, praksē tomēr parasti tā ir, jo ārsti vēlas rūpīgāk izmeklēt un uzraudzīt dvīņu grūtniecības. Visticamāk, dvīņu mammas biežāk apmeklēs speciālistu, biežāk veiks ultrasonogrāfiju, lai novērtētu placentas stāvokli, augļu novietojumu, to, kā katrs bērniņš attīstās.
DZEMDĪBAS
Priekšlaicīgas dzemdības
Ja mammas puncī aug divi bērniņi, nevis viens, viņiem ir mazāk vietas, jo sievietes dzemde ir tik liela, cik ir. Pēc 30. grūtniecības nedēļas tā ir maksimāli izstiepta, tāpēc nav izslēgts, ka mazie gribēs piedzimt pirms laika. Tomēr ne vienmēr dvīņi dzimst priekšlaikus. Ja sievietes dzemdē ir pietiekami daudz vietas, ja organismā ir pietiekami daudz vitamīnu un minerālvielu rezervju, dvīņu grūtniecība var ilgt gandrīz pilnu laiku. Praksē tomēr dvīņi visbiežāk dzimst agrāk vai pat ļoti agrāk.
Iespējams, būs ķeizargrieziens
Tā kā vēderā ir divi bērniņi, nereti viņi tajā iegrozās un saguļas tā, ka nevar piedzimt pa dzemdību ceļiem. Tad ārsti lemj par labu ķeizargriezienam. Tāpat par ķeizargriezienu parasti lemj arī tad, ja bērniņi ir vienā augļapvalkā un viņiem ir savijušās nabassaites.
Tomēr, ja bērniņi vēderā iegūlušies pareizi un dzemdībām droši un nav citu iemeslu, kāpēc to nevarētu darīt, dvīņus var dzemdēt arī dabīgi.
Var gadīties arī, ka viens no bērniņiem piedzimst dabīgi, bet otru nākas ķeizarot, jo dzemdību laikā viņš tomēr nepagūst dzemdību ceļos iekārtoties tā, lai varētu droši piedzimt. Tāpat nav izslēgts, ka dvīņi var dzimt arī mājdzemdībās, tomēr, protams, tas vienmēr tiek rūpīgi izsvērts. Dvīņu dzemdības mājās var būt iespējamas tad, ja grūtniecība ilgst jau 37 nedēļas un ja mazuļi sagūlušies dzemdībām atbilstoši. Vecmāte un ārsts noteikti vērtēs arī citus apstākļus – mazuļu pašsajūtu, mammas veselību u. c.
Nesāp vairāk
Pats dzemdību process, laižot pasaulē dvīņus, gan neatšķiras no tā, kā dzimst viens bērniņš. Dzemdes atvēršanās ilgums un sāpju līmenis ir tieši tādi paši. Nevajadzētu baidīties, ka sāpēs divtik vairāk. Ja bērniņi dzimst dabīgās dzemdībās, vispirms piedzimst viens no dvīņiem un pēc kāda laika (no 15 minūtēm līdz pat stundai) – otrs. Vienīgi pēc dvīņu dzemdībām sievietei var būt spēcīgāka asiņošana.
APRŪPE
Intensīva aprūpe
Tā kā dvīņi biežāk dzimst priekšlaikus, biežāk ir nepieciešama īpaša aprūpe pirmajās dienās, nedēļās vai pat mēnešos pēc piedzimšanas. Iespējams, mazulīšiem ir vajadzīga intensīvā terapija, lai palīdzētu viņiem izdzīvot un attīstīties. Tomēr reizēm dvīņi, pat ja dzimuši mazliet agrāk, ir gana lieli un veselīgi, un viņiem intensīvā terapija vai pastiprināta ārstu uzraudzība nav nepieciešama. Tad pēcdzemdību perioda scenārijs ir ļoti līdzīgs tam, ja būtu dzimis viens mazulis, – mamma ar bērniem dzemdību nodaļā paliek tik ilgi, kamēr viņa un bērniņi jūtas gana attapušies pēc dzemdībām, lai dotos mājās.
Jābaro divi
Viens no dvīņu māmiņu lielākajiem izaicinājumiem ir mazuļu ēdināšana ar krūti, jo vienlaikus (vai pamīšus) jābaro divi mazuļi. Labā ziņa – dvīņu mammas var barot ar krūti un viņām tas arī izdodas, tomēr katra parasti atrod sev visērtāko veidu, sistēmu un pozas, kā to darīt. Dzemdību nodaļas speciālisti parasti palīdz ar pirmajiem padomiem un ieteikumiem šajā jomā, tomēr, ja jaunā māmiņa jūt, ka netiek galā, ir vērts meklēt profesionālu palīdzību pie kāda zīdīšanas konsultanta vai PEP mammas.
Vajag palīgus
Vairākums dvīņu mammu atzīst, ka vienām tikt galā ar abu mazulīšu aprūpi ir grūti un ļoti noder palīdzīga roka. Vai tas būtu bērniņa tētis, kurš vairāk var iesaistīties bērniņu aprūpē, vecmāmiņa, draudzene vai algota auklīte. Labi, ja par iespējamo atbalstu var padomāt jau tad, kad mazuļi vēl ir vēderā. Kādu atbalstu varēšu saņemt, no kā, cik bieži? Varbūt ir kāds, kurš var palīdzēt uzkopt māju un pagatavot ēst? Varbūt izvest mazuļus pastaigā, lai mamma var izgulēties?
Būs vai nebūs līdzīgi?
Ir divi veidi, kā var attīstīties dvīņu grūtniecība. Pirmais, kad divas olšūnas apaugļo divi spermatozoīdi, un tad katram auglim ir sava placenta un savs augļūdens apvalks. Šie dvīņi izskata ziņā var būt diezgan atšķirīgi. Citkārt dvīņi attīstās no vienas olšūnas, kura sadalās divās daļās, un tad šiem dvīņiem var būt gan kopīga, gan katram sava placenta, kā arī kopīgs vai atsevišķs augļūdens apvalks. Šie dvīņi izskata ziņā piedzimst ļoti līdzīgi, un viņus sauc par identiskajiem dvīņiem.
MAMMU PIEREDZES
Pieredzē dalās BAIBA BALTĀ, dvīņu Perseja un Liepas mamma:
«Protams, man bija savas gaidas un vīzijas par to, kāda būs dzīve ar dvīņiem, bet nevaru teikt, ka mani kaut kas pārsteidza nesagatavotu. Pietiekami daudz lasīju un runāju ar savu ārstu, lai zinātu, kā būs. Kad no ceturtā mēneša sāku iet uz grūtnieču nodarbībām Stārķa ligzdā, vecmāte, kas vadīja nodarbības, arī vienmēr pastāstīja aspektus, kas attiecas uz dvīņiem. Biju iesaistījusies arī divās jauno vecāku grupās internetā. Vienā bija sapulcējušās mammas ar tādu pašu grūtniecības termiņu kā man, un starp viņām bija vēl divas dvīņu mammas. Biju pieslēgusies arī dvīņu grupai Facebook, bet to izmantoju mazāk, jo nejutu īpašu vajadzību. Jautājumi, kas man radās grūtniecības laikā, vairāk bija universāli, nevis specifiski saistīti ar dvīņu gaidīšanu. Līdz ar to par informācijas trūkumu īsti nevaru sūdzēties.
Man patika manas dakteres viedoklis, ka šī ir normāla grūtniecība, kurā nav nekā superatšķirīga, jo nereti tiek uzsvērts, ka daudzaugļu grūtniecība ir viens no riska faktoriem.
Izvēlējos par savu grūtniecību šādi nedomāt. Un man arī viss bija ļoti labi.
Gaidot bērnus, kādā brīdī nonācu pie domas par mājdzemdībām. Tā nu trīs nedēļas pirms dzemdībām, kad bērni jau bija pietiekami lieli, tikos ar vecmāti Dinu Cepli, kura uzreiz pateica, ka mājdzemdības noteikti nebūs iespējamas, jo bērni ir tik lieli, ka diez vai apgriezīsies un sagulsies tā, kā vajag. Puika gulēja ar galvu pa priekšu, bet meita – pirmā, ar kājām pa priekšu. Kad sapratu, ka visdrīzāk man būs ķeizars, sākumā saskumu. Sarunāju vizīti Stradiņos, lai brauktu runāt par operāciju, bet nepaguvu, jo iepriekšējā dienā man nogāja ūdeņi. Man bija 36 nedēļas un piecas dienas. Operācija bija veiksmīga, bērni bija pietiekami lieli un veselīgi, un nebija arī vajadzība pēc inkubācijas.
Tagad bērniem ir trīs gadi, un varu teikt, ka kopš viņu piedzimšanas brīža līdz šim grūtums aug progresijā. Lai gan viņi ir dvīņi un dzīvo kopā, abi uzskata, ka ir vienīgais bērns ģimenē. Pašlaik, kad viņi ir emocionāli vairāk nobrieduši, arī emocionālās vajadzības viņiem ir lielākas. Nevaram izbēgt arī no tā, ka starp viņiem valda konkurence. Esot pa vienam, viņi uzvedas pilnīgi citādi, tad ir vieglāk tikt galā. Divatā viņi ir drosmīgāki un arī vairāk konkurē. Jo lielāki, jo vairāk jautājumu viņiem ir, un vairs nepietiek ar paņemšanu klēpī un apmīļošanu. Salīdzinājumā ar beidzamo pusgadu, gribu teikt, ka tad, kad viņi vēl bija zīdaiņi, mums gāja vieglāk. Paredzu, ka šis ir viens no grūtākajiem posmiem dzīvē ar dvīņiem, jo citi dvīņu vecāki, kam bērni ir lielāki, atzīst: tas, ka viņi ir divi, sākumā ir izaicinājums, bet vēlāk – priekšrocība. Gaidu to brīdi, kad viņi sāks savā starpā vairāk sadarboties.»
Pieredzē dalās ZANE REĶE-LUSTE, dvīņu Marsela un Marka mamma:
«Pirms dvīņi piedzima, ar vīru diezgan daudz meklējām informāciju internetā un sapratām galveno atziņu – pirmo gadu vajag izturēt, jo būs diezgan liela slodze.
Lielākais pārsteigums un šoks man laikam bija tas, cik tomēr pieprasoši viņi var būt. Pirmajās nedēļās pēc dzemdībām viņi tikai guļ un ēd, bet tagad, kad ir sākuši ilgāku laiku pavadīt nomodā un kļūst aktīvāki, saprotu, cik svarīgi, lai dvīņu mammai ir kāds palīgs, atbalsts, jo katram bēbītim vajag divas mammas rokas.
Galu galā klasiskais variants tomēr ir – viens bēbītis, viena mamma. Un tas ir jūtams, jo viņi abi grib uz rokām nomierināties.
Un pie pupa un atkal uz rokām. Tā viņi jūtas mierīgāki. Pašlaik rotācija ir diezgan iespaidīga – nolieku vienu, ņemu otru un tā uz riņķi. Divus bēbīšus ar vienām rokām ir diezgan grūti izauklēt. Kā māte jūtos emocionāli satraucoši, ka nevaru paņemt un nomierināt abus reizē. Vīrs viņu brēkuļošanu uztver konstruktīvāk, man tas nav tik vienkārši, vairāk pārdzīvoju. Varbūt arī nogurums un atgūšanās pēc grūtniecības un dzemdībām dara savu.
Pati grūtniecība noritēja labi, un es nevarētu teikt, ka man pietrūka informācijas par dvīņiem, arī ārste un sonogrāfijas speciāliste man bija laba. Bērni piedzima nepilnās 39 nedēļās plānotā ķeizargriezienā, jo tas bērniņš, kuram bija jādzimst pirmajam, bija sagriezies ar dupsi pa priekšu. Uzturu kontaktus ar vēl divām dvīņu mammām. Tomēr esmu sapratusi, ka katra mamma par saviem bērniem zina vislabāk.»
Raksts publicēts žurnālā MANS MAZAIS 2017. gada jūlijā.
