Arī suņiem vajadzīgs seksopatologs

Lai arī profesiju klasifikatorā tādas profesijas kā suņu pārošanas instruktors nav, tomēr kinoloģijas pasaulē šī ir nopietna nodarbe, bez kuras dažu suņu šķirņu eksistence gandrīz vai nebūtu iespējama. Kinoloģe instruktore Ļuba Voinova suņus pāro jau vairākus gadu desmitus un tiek uzskatīta par profesionālāko savas specialitātes pārstāvi Latvijā.
Suns
Ieva Štāle
26. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Būtībā suņu pārotājs ir gan kinologs, gan zootehniķis, gan zoopsihologs un pat suņu seksopatologs vienā personā. Un, ja kādam šķiet, ka šā cilvēka uzdevums ir teju vai vardarbīgi sapārot divus suņus, šāds priekšstats ir aplams, jo patiesībā ir pavisam otrādi – pārošanas instruktors palīdz suņiem šajā intīmajā procesā pārvarēt psiholoģiskas dabas problēmas un izvairīties no seksuālām traumām.

Audzināšana un libido

Kinologu aprindās par Ļubu mēdz teikt: viņa pratīs sapārot pat divus ķeblīšus… Ļuba pati gan smej, ka ķeblīšus tomēr nepāro. Taču zināma patiesība šajā izteikumā ir, jo viņas praksē tikai atsevišķās reizēs suņus patiešām nav bijis iespējams sapārot – pārsvarā tas bijis saistīts ar viena vai otra jaunlaulātā neizmērojamo agresivitāti vai bailīgumu. Bet vispār līgavas un līgavaiņi mēdzot būt ļoti dažādi – viens kautrējas nodoties suniskai intimitātei cilvēku klātbūtnē, cits tik bailīgs, ka teju krīt ģībonī. Izrādās, tiem suņiem, kurus saimnieks ir gluži vai cilvēciskojis – suns guļ uz saimnieka spilvena, skatās saimnieka televizoru, ēd no saimnieka šķīvīša –, dabiskie instinkti ir tik bremzēti, ka gaidīt pašķiļamies kaisles dzirksteles ir teju vai neiespējami. «Jo vairāk suns lolots un pakļauts cilvēciskam dzīvesveidam, jo mazāk tam izpaužas dabiskie instinkti,» skaidro Ļuba. 

Suņu līgavas un līgavaiņi mēdzot būt ļoti dažādi – viens kautrējas nodoties suniskai intimitātei cilvēku klātbūtnē, cits tik bailīgs, ka teju krīt ģībonī.

Ir arī suņi, kam sapāroties traucē viņu anatomiskā ķermeņa uzbūve – grūti pārojas mastifi, jo viņiem ir ļoti liels ķermeņa svars, arī angļu buldogi, kuriem lielā svara un īso kājiņu dēļ nav pietiekami lokans mugurkauls – suņi nevar izliekties tā, lai pārošanās būtu iespējama dabiskā veidā. Visveiksmīgāk pārojas tie suņi, kuri anatomiski ir līdzīgi savam sencim vilkam.

Tomēr galvenokārt viss ir atkarīgs nevis no šķirnes, bet no suņa temperamenta un libido. Sapāroties varot jebkura temperamenta suns, bet tas var aizņemt milzum daudz laika (klasiskā variantā pats pārošanās process ilgst no pusotras minūtes līdz pusstundai, bet Ļubai ir nācies palīdzēt suņiem, kam tas ieildzis līdz pat sešām stundām) un izvērsties fiziski traumējoši. Tāpēc ir nepieciešama pārošanas instruktora klātbūtne.

Visjūtīgāk uz savu mīluļu veiksmēm vai neveiksmēm seksuālajā jomā reaģējot vīrieši, uzskatot to gluži vai par personisku kauna traipu.

Tikai ne melnās un resnās!

Lai pārošanās process norisinātos veiksmīgi, vispirms suņi viens ar otru ir labi jāiepazīstina. «Dabā savā barā vilki pazīst cits citu, viņiem nav nepieciešama iepazīšanās. Bet, ja cilvēks, kurš savam sunim noskatījis līgavaini, gribēs, lai viss notiek tūliņ un uzreiz, visdrīzāk viņu sagaida vilšanās, jo tā nenotiek – arī suņiem ir nepieciešams aplidošanas periods.» Vienam pietiek ar dažām minūtēm, citam aplidošana var vilkties pat nedēļu. Arī suņiem ir savas simpātijas un antipātijas. «Mans vecais vācu aitu suns šajā ziņā bija ļoti izvēlīgs. Viņam ārkārtīgi nepatika melnās un resnās vācu aitu kucītes. Ja atveda melnu kuci, parasti abus pāroju tumsā, uz ielas, lai tikai puisis nepamana meičas krāsu. Taču resnās viņš neatzina nekad un nekādos apstākļos. Tad suns izmisis skatījās man acīs ar mēmu jautājumu: bet vai tad tu pati neredzi, kāda tā līgava?!» ar smaidu atceras Ļuba.

Viņa uzskata – suņus nevada vienīgi instinkti, arī starp dzīvniekiem iespējamas simpātijas un mīlestība. «Neapgalvošu, ka starp suņiem pastāv tādas jūtas kā līdz nāve mūs šķirs, tomēr simpātijām ir liela nozīme. Man bija vācu aitu kuce, bet draudzenei – tās pašas šķirnes puika. Viņi bija labi pazīstami kopš mazotnes. Kad pienāca laiks līgavu apprecināt, kāzas bija paredzētas ar draudzenes suni – var teikt, viņi tiešām tika precināti mīlestības dēļ. Kas bija pārsteidzoši? Kucītei šī bija pirmā reize, un viņai atlika tikai mazlietiņ iesmilkstēties: «Vai, vai, man iesāpējās!», lai suņupuika acumirklī iejūtīgi pārtrauktu jebkādu darbību. Viņš vārda tiešā nozīmē savu līgavu saudzēja, kaut arī bija jau pieredzējis intīmajos jautājumos. Mums savukārt vajadzēja krietni daudz pacietības, lai pārošanās notiktu.»

Greizie cilvēku priekšstati par suņu seksu

Visvairāk pārošanas instruktori spējot pārsteigt tumsonīgi priekšstati par pārošanās procesu kā tādu. «Cilvēki redz, ka suns nevar aplekt kucīti, un ko tikai tad nedara – ir bijuši tādi, kas suņiem sasējuši ķepas, tinuši mīlniekus segās, zem kājām stutējuši grāmatu kaudzes, lai nabadziņš varētu pakāpties… Bet, ja sunim jau bijuši kādi trīs četri šādi palīgi, jārēķinās, ka šis process viņam var būt psiholoģiska trauma uz visu atlikušo mūžu. Diemžēl diletantu ir daudz un labot citu kļūdas ir daudz grūtāk,» atzīst Ļuba.

«Jums vajadzēja redzēt saimnieka sejas izteiksmi, kad teicu: ziniet, guļus suņi nepārojas… Viņš gan vēl pārjautāja, vai esmu par to pārliecināta…»

Visjūtīgāk uz savu mīluļu veiksmēm vai neveiksmēm seksuālajā jomā reaģējot vīrieši, uzskatot to gluži vai par personisku kauna traipu. Reiz Ļuba gājusi palīgā pārot debitantus. Laimīgais līgavainis ieraudzījis līgavu un laikam no jūtu pārbagātības paslēpies zem skapja. Kamēr instruktore ar kucītes saimnieci mēģinājušas kavalieri izdabūt no skapjapakšas, viņa saimnieks sēdējis virtuvē pie galda un murminājis: «Ak dievs, kāds kauns…» Kad process veiksmīgi beidzies, saimnieks – beidzot laimīgs un smaidošs – saucis savu suni: «Nāc šurp, deģenerāt!»

Stiprā dzimuma saimnieku reakcija neesot atkarīga ne no vecuma, ne tautības, ne sociālā stāvokļa vai izglītības. Reiz kādas kuces īpašnieks visu laiku komentējis notiekošo, pie tam no medicīniskā viedokļa – ļoti profesionāli. Bet, tā kā pārošanās ir garš process un komentāri nav rimušies ne mirkli, Ļuba bijusi visai izbrīnīta – kādēļ kuces saimnieks to dara? Viņai radušās aizdomas, tāpēc nolēmusi pajautāt, kāda ir kuces saimnieka izglītība. Izrādās – ārsts seksopatologs…

Citā reizē saimnieks bijis pilnīgā neizpratnē – vai tad suņi visu laiku pārojoties tikai vienā pozā? Saimnieks esot nomierinājies tikai pēc Ļubas atbildes: «Tūlīt suni pagriezīšu, un būs otra poza…» Bet vēl kāds kolorīts jaunbagātnieku tipa puisis instruktori sagaidījis, atverot vārtiņus un uzsaucot: «Nu, gāziet!» Ļuba nodomājusi, ka tas ir kāds oriģināls sasveicināšanās veids un gājusi iekšā. Tur viņu sagaidījuši divi Kaukāza aitu suņi. Tikai pēc garākas sarunas instruktore sapratusi, ka saimnieks pasaucis speciālistu, lai… apgāztu kuci ar kājām gaisā. «Jums vajadzēja redzēt saimnieka sejas izteiksmi, kad teicu: ziniet, guļus suņi nepārojas… Viņš gan vēl pārjautāja, vai esmu par to pārliecināta…»

Citā reizē saimnieks bijis pilnīgā neizpratnē – vai tad suņi visu laiku pārojoties tikai vienā pozā?

Bet vēl kāds kungs, būdams mediķis, Ļubu talkā aicinājis, kad pirms tam viņa suni neveiksmīgi mēģinājuši sapārot trīs vai četri instruktori – sunim šīs neveiksmes iedvesušas ne mazāk kompleksu kā viņa saimniekam. «Neiedziļināšos, kas un kā tika darīts, bet pēc veiksmīgas sapārošanas saimnieks apmierināts, ar snobisku sejas izteiksmi, lēnām, caur zobiem man saka: «Man patika jūsu profesionālās iemaņas. Sakiet, kur jūs to iemācījāties?» Atbildēju tādā pašā garā: «Ziniet, es jau desmit gadus esmu precēta.» Pēc tā snobisms no saimnieka sejas pazuda, kā vēja nests.»

Rejošie mēģenes bērniņi

Ārzemēs visai populāra ir mākslīgā apaugļošana. Tā ir lietojama dažādās situācijās, piemēram, sarežģītos gadījumos, kad ļoti labas asins līnijas eksemplāriem ir seksopatoloģiskas dabas problēmas, kāda anatomiska neatbilstība u. c. Turklāt arī suņiem ir saslimšanas, kas tiek nodotas dzimumceļā, un šādi dzīvnieki tiek pasargāti no lieka riska. Latvijā gan šī metode vēl nav īpaši populāra.

Arī Ļuba suņiem praktizē mākslīgo apaugļošanu (šim procesam nepieciešamās iemaņas viņa apguvusi Čehijā speciālos kursos). Lai veiktu mākslīgo apaugļošanu, tiek izmantots speciāls katetrs – svaigi iegūta sperma ar šļirci tiek ievadīta katetrā, bet pēc tam kuces dzimumceļos. Latvijā kādai labradora kucītei ir piedzimuši skaisti un veselīgi mākslīgās apaugļošanas ceļā iegūti kucēni, kuru tēvs dzīvo ārzemēs (sperma tika iekonservēta ar bioloģisku komponentu palīdzību un nosūtīta uz Latviju) un savu bērnu māti ir redzējis tikai fotogrāfijās.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs