Rīga +10°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc kaķa bļodiņa tik vilinoša?
No savas pieredzes varu teikt, ka manam sunim arī garšo kaķa bļodiņās ieliktā barība, bet to viņam ir stingri aizliegts mincim atņemt. Katram jāēd savs ēdiens. Tomēr suns paklusām pacienājas pie katras izdevības, kad kaķis pagājis nost no pustukšiem traukiem un saimnieku nav tuvumā. Manuprāt, interesi par kaķa barību rosina tās spēcīgā vilinošā smarža, bet savu lomu spēlē arī dzīvnieku savstarpējās attiecības.
Kāpēc suns, kurš nekad neko kairinoši smaržīgu nečiepj no cilvēku ēdiena, pret kaķa maltīti izturas citādi? Tāpēc, ka uzskata sevi par kaķa priekšnieku.
Kaut arī abi ikdienā sadzīvo draudzīgi, suns, visticamāk, ir greizsirdīgs uz minci par to, ka saimnieki tik smaržīgu barību dod viņam, kurš pēc ranga taču ir zemāks. Un pats par sevi saprotams, ka priekšnieks drīkst kontrolēt padotā bļodiņas. Droši vien, ka apmēram tā sākas arī visi tie gadījumi, kad sunim kaķa maltīte tā iegaršojas, ka no savas viņš atsakās.
Pēc veterinārārstes Ilzes Pētersones domām, viens no iemesliem, kāpēc kaķu barība suņiem var garšot labāk, ir proteīnu jeb olbaltumvielu daudzums: «Kvalitatīvā kaķu barībā ir daudz vairāk olbaltumvielu, bet mazāk dažādu graudaugu – kukurūzas, sojas, kviešu, miežu, rīsu –, jo kaķis, kā zināms, ir tīrs gaļēdājs. Domāju, ka kaķu barība ir arī aromātiskāka, jo tai pievienots vairāk smaržīgu ekstraktu, kas rosina lielāku apetīti.»
Vai sunim tā kaitē?
«Kaķu barība suņiem nav kaitīga. Vienīgi tiem, kam ir nieru slimības, to nedrīkst dot. Ja suņa organismā būs pārāk daudz proteīnu, tas var veicināt nieru slimības progresu. Viens gan jāņem vērā – sunim, kurš kaķu barību ēd regulāri, nevis tikai našķojas, ir lielākas iespējas aptaukoties, jo viņš uzņem vairāk kaloriju. Tātad dzīvniekam vairāk arī jākustas, nepieciešams nodrošināt viņam lielāku fizisko slodzi.»
Būtu slikti, ja izveidotos otrāda situācija un kaķis ēstu tikai suņu barību, jo tā nesatur kaķiem tik svarīgo aminoskābi taurīnu un vēl citas nepieciešamas vielas. Tāda ēšana kaķim draudētu ar acu un sirds slimībām!
Daudziem kaķu barību veidiem uz paciņas rakstīts, ka tā paredzēta matu izvadīšanai. Lai matu kamoli pa zarnu traktu virzītos uz priekšu, parasti barībai pievieno vairāk šķiedrvielu un laksatīvās vielas. Biežāk tās ir dažādi ieeļļotāji – vazelīns, minerāleļļas, kukurūzas sīrups, iesala sīrups, sojas eļļa, melase, želatīna blakusprodukti, linsēklu eļļa, bišu vasks, kā arī nātrija benzoāts, smaržvielas, krāsvielas. Taču tās sunim, gluži tāpat kā kaķim, neko vairāk par mīkstāku vēderu nenodara. Retos gadījumos suņiem un arī kaķiem no eļļotājiem mēdz būt caureja.
Tomēr suņu saimniekiem, kas ir gatavās dzīvnieku barības piekritēji, lietderīgāk būtu par to pašu naudu, kas tiek tērēta pieprasītās kaķa barības gādāšanai, nopirkt augstākas kvalitātes suņu barību, kurā arī būs vairāk olbaltumvielu, un pacensties suni pakāpeniski pieradināt pie tās.
Vārītu vai svaigu kartupeli?
Nereti iesaka suņiem nedot vārītus kartupeļus, taču saimnieki, kas mīluļiem dod pašu mājās gatavotu ēdienu, kartupeļus suņa bļodiņā liek regulāri. Vai vārīti kartupeļi sunim var nodarīt ko sliktu? Un kādi ieteikumi attiecas uz nevārītiem? Daudzi suņi tos labprāt grauž vai arī tad, kad saimnieks kartupeļus tīra, čiepj miziņas.
Kartupeļi ir ļoti vērtīga uzturviela, tie satur arī ievērojami daudz minerālvielu. Vārīti – bet tikai sasmalcināti, vislabāk, sastampāti, lai tos vieglāk sagremot un barības vielas labāk uzsūktos, – pat ir ieteicami suņiem, kam ir problēmas ar gremošanas traktu, piemēram, caureja. Kartupeļi (hidrolizēti) ir arī speciālajā hipoalerģiskajā Hill’s z/d diētā.
Par vārītu kartupeļu kaitīgumu gan drīzāk ir izveidojies mīts – droši vien tāpēc, ka tad, ja suns sarijas lielus vārītu kartupeļu gabalus vai nevārītus kartupeļus, viņš tos izvemj vai izkakā nesagremotus, kā tas notiek ar jebkuru citu lielu kumosu.
Svaigus kartupeļus, īpaši to mizas, gan nav ieteicams dot, jo pastāv iespēja saindēties ar solanīnu (kaut gan tas notiek retos gadījumos, jo šī viela no gremošanas trakta absorbējas salīdzinoši maz). Visindīgākie ir kartupeļi, kas stāvējuši gaismā un kļuvuši zaļi.
