Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
„Parasti ķildas iemesls ir teritorijas sargāšana – iekarotā teritorija kaķiem ir cieši saistīta ar pārtikas sagādi, bet kaķenēm – ar nepieciešamību nodrošināt dzīves telpu mazuļiem,” skaidro kaķu mīļotāju kluba Felimurs speciāliste Rasma Sauja.
Tas gan nenozīmē, ka jebkurš mēģinājums iebāzt ķepu sveša kaķa teritorijā beidzas ar dueli – ir arī neitrālie zemes gabali, kuros kontaktēties bez liekām emocijām. Runči, kuru teritorijas vienmēr ir aptuveni desmit reizes lielākas nekā kaķenēm (neatkarīgi no kaķu apdzīvotības blīvuma konkrētajā rajonā), pārlūko daudz daļējās sakritības teritoriju un klejo pa vairāku kaķeņu īpašumiem. Tas stiprajam dzimumam nodrošina pastāvīgu iespēju pārbaudīt, kura kaķene, kurā brīdī meklējas. Bet, ja nejauši sanāk saskrieties ar svešinieku, kaķi var draudēt viens otram vai vienkārši izvairīties no konflikta un gaidīt savu kārtu, lai apmeklētu kādu īpašu teritorijas daļu. Divkaujas visbiežāk notiek starp konkurējošiem runčiem.
Kaujas norise
Dominējošais kaķis noskata sāncensi un tuvojas tam uz gari izstieptām ķepām – tā viņš izskatās varenāks. Iespaidu draudīgāku dara arī visas muguras garumā sasliets apmatojums. Tā kā dzīvnieka spalva virzienā uz asti ir garāka, viņa muguras līnija šajā virzienā liecas augšup. Uzbrūkošais kaķis iegūst atveidu, kas ir pilnībā pretējs pie zemes ar pakaļpusi pieplakušajam vājākā sāncenša siluetam. Rādot ausu aizmugures, šņācot un rūcot, uzbrucējs lēnā gaitā virzās uz priekšu, uzmanot bailēs sastingušā ienaidnieka iespējamo reakciju.
Kastrācija lielā mērā samazina runča motivāciju sargāt savu teritoriju.
Pienākot sāncensim ļoti tuvu, uzbrūkošais kaķis izdara īpašu kustību – lēnām paceļ galvu augšā un noliec to uz vienu pusi, vienlaikus neatlaidīgi raugoties uz ienaidnieku. Tad uzbrucējs sper soli uz priekšu un noliec galvu uz otru pusi – šīs kustības var tikt atkārtotas vairākas reizes un galvas sagriešana košanas pozīcijā izsaka: tas ir tas, ko tu saņemsi!
Jo tuvāk kaķi nokļūst viens otram, jo lēnākas kļūst kustības, līdz abi sastingst ilgstošā strupceļā, kas var turpināties daudzas minūtes. Visu šo laiku viņi ļauj vaļu gaudošanai, taču neviena puse nav gatava kapitulēt. Kaķi var ļoti lēni attālināties viens no otra, jo acīmredzama attāluma palielināšana ir līdzvērtīga sava vājuma atzīšanai, kas var pamudināt sāncensi uzbrukt, tāpēc abiem cīnītājiem – lai saglabātu savu sabiedrisko stāvokli – jāatkāpjas ar tikko jaušamām kustībām.
Pat visnežēlīgākie baidās
Draudiem pārtopot nopietnā cīņā, uzbrucēja galvenais mērķis ir izdarīt nāvējošu kodienu sava sāncenša kaklā, pielietojot gandrīz tos pašus paņēmienus, kā nogalinot medījumu. Kad tas notiek, cietušais nekavējoties apgriežas apkārt un aizsargā sevi ar zobiem, sitot ar priekškājām un sperot ar pakaļkājām – put spalvas un rūkšana pāriet gaudošanā, un spalgā spiegšanā. Cīņa neturpinās pārāk ilgi, pretinieki drīz vien palien sāņus un atjauno draudēšanu.
Tiesa, tā kā pretinieks parasti ir augumā tik pat liels, letālais kodiens gandrīz nekad netiek izdarīts – pat visgļēvākais peļu junkurs aizstāvēsies un pat visnežēlīgākais huligāns baidīsies tikt ievainots tā, ka zūd spējas medīt un līdz ar to arī izdzīvot. Taču uzbrukums var tikt atkārtots vairākas reizes, līdz viens no runčiem piekāpjas un paliek guļam zemē ar pieglaustām ausīm. Šinī brīdī uzvarētājs pagriežas taisnā leņķī pret zaudētāju un ar lielu koncentrēšanos sāk ostīt zemi – tā ir rituāla darbība, uzvaras izrādīšana, kas signalizē, ka sāncenša kapitulācija ir pieņemta un cīņa ir galā.
Ņem vērā:
- Runči teritoriju sargā vairāk, nekā kaķenes, taču arī kaķenēm – rūpējoties par saviem mazuļiem, kam nepieciešami gan barības resursi, gan dzīves telpa – tā ir ļoti nozīmīga.
- Runcis var uzsākt cīņu arī ar kaķeni (ja tā nemeklējas), jo savvaļas barā dominējošie var būt abu dzimumu dzīvnieki.
- Viskareivīgākie parasti ir īsspalvaino šķirņu kaķi, it sevišķi Burmas un Austrumu kaķi.
- Savvaļā kaķu kaujas ir retums, jo platības netrūkst. Pieblīvētajās pilsētās kaķu teritorijas ir ļoti saspiestas, bieži vien pārklājas, tāpēc pilsētniekus var uzskatīt par lielākiem kaušļiem.
Cik liela ir kaķa teritorija?
- Mājas kaķi, kas kļuvuši par savvaļas kaķiem un dzīvo attālos rajonos ar neierobežotu platību, spēj aptvert vairāk nekā 40 ha lielas teritorijas.
- Tipiski lauku māju kaķi apstaigā gandrīz tikpat lielu platību; lauku kaķenes gan ir pieticīgākas – parasti izmanto tikai apmēram 6 ha.
- Pilsētās un piepilsētās kaķu teritorijas ievērojami sarūk. Var uzskatīt, ka runcim standartteritorija ir aptuveni kilometra rādiusā ap savu mājvietu, taču – ja kaķis tiek labi barots, tam var arī nebūt vajadzības pēc īpaši plašas teritorijas.
