15 biežāk sastopamās sesku uzvedības īpatnības

Mājdzīvnieku uzvedība
Ligita Timma
21. maijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Sesku saimnieki zina – ar šiem zvēriņiem nekad nav garlaicīgi. Mazais kustīgais seskuliņš vienmēr parūpējas par jautrību mājās. Taču gadās – zvēriņš uzvedas tik savādi, ka ne pa jokam nobiedē pat pieredzējušu saimnieku. Tiesa, mīluļa uzvedību par dīvainu dēvē cilvēki, bet pašam seskam nemaz tā nešķiet, jo tāda ir viņa daba, kas bieži vien sakņojas sugas instinktos.

Par biežāk novērojamām mājas seska uzvedības īpatnībām stāsta pieredzējusī audzētāja AĻONA PROKOPČUKA.

  1. Guļ kā beigts
    Kādreiz varbūt arī tev ir tā gadījies – pārnāc mājās un ieraugi sesku guļam bez acīmredzamām dzīvības pazīmēm, tu viņu pabiksti, paņem rokās, bet viņš kļuvis ļengans kā lupatiņa, neelpo un, šķiet, ir beigts. Arī skaļš uzsauciens paliek bez ievērības. Un tad, kad tu jau esi panikā, domādams, ka noticis kas neglābjams, vienā acumirklī mīlulis atmostas un ir dzīvāks par dzīvu. Tas nav raksturīgi gluži visiem seskiem, taču lielai daļai tīk ieslīgt ļoti dziļā miegā, ko mēdz dēvēt par seska nāves miegu. Sesks ir ļoti kustīgs un azartisks dzīvnieks, un, iztērējis visus enerģijas krājumus, viņš atslēdzas, lai uzkrātu jaunus spēkus. Reizēm ļoti grūti pamanīt jebkādas dzīvības pazīmes, jo tad, kad sesks ieslīdzis dziļajā miegā, arī elpošana ir seklāka.
  2. Rokas barības traukā
    Ja seskam ir garlaicīgi, viņš cenšas atrast veidu, kā sevi izklaidēt. Rakties savā barības bļodiņā ir viena no viņa izklaidēm. Cits varbūt rokas savas tualetes pildījumā, kas ir vēl nepatīkamāk, jo smiltis būs izbārstījušās pa visu istabas kaktu. Būdams alu dzīvnieks, sesks ir dzimis racējs. Starp citu, aiz garlaicības zemē rokas ne tikai tie, kas dzīvo alās, arī, piemēram, suns tā izklaidējas. No bļodiņas izkašāto barību sesks vēlāk varbūt arī apēdīs un vienai šādai izklaides reizei nebūs ilgstošu seku, tomēr rakšanās barībā vai tualetes pildījumā var kļūt par viņa paradumu, un tas jau būs nepatīkamāk, jo mīlulis vienmēr mājoklī ap sevi radīs nekārtību. Atradināt sesku no šīs uzvedības būs ļoti grūti. «Man no Novosibirskas atbraukusi sesku meitenīte, kurai ir meža seska asiņu piejaukums,» stāsta Aļona. «Viņa ir draudzīga un arī ļoti kustīga. Viņai acīmredzami trūkst uzmanības. Mums gan barība, gan smiltis iet pa gaisu.» Tādos gadījumos vienīgās zāles ir saimnieka paša rokās – jāsagādā mīlulim citas aktivitātes. Ar sesku vairāk jāspēlējas un pietiekamā daudzumā jāsagādā rotaļlietas, lai viņam ir, ar ko nodarboties saimnieka prombūtnes laikā. Noteikti jāiet ilgākās un garākās pastaigās, saimnieks nevar stāvēt uz vietas un cerēt, ka seskam ar to vien pietiks, ir tiešām jāpastaigājas. Ja visu ziemu seskulis dzīvojies tikai pa istabām un ārā nav vests, atceries, ka pavasarī viņš vispirms jāpieradina pie laukā vešanas, sākumā izejot uz īsu laiciņu. Ja ar papildu nodarbēm tomēr nepietiek, tad vēl ir kāda iespēja sesku atradināt vismaz no rakšanās tualetē, – sagādāt kastīti ar dubultu restotu dibenu, lai viņš pie smiltīm nevar tikt klāt.
  3. Sāpīgi kož pirkstos
    Seskam pašam ir cieta āda un līdz ar to cita izjūtu mēraukla nekā cilvēkam. Saimniekam skaidri jārāda, ka viņam tāds kodiens sāp. No mazotnes seskuli var pieradināt tā, ka viņš saimniekam nekodīs nemaz. Taču, ja viņš ir jau paaudzies un kož, tad jāatrod labākais veids, kā viņu apturēt. Viens variants – iemācīt kādu konkrētu skaņu, kas nozīmē nedrīkst. Otrs variants, tas ir visiedarbīgākais, – pašam uzšņākt, jo šņākšanas nozīmi sesks labi zina. Ja tomēr nereaģē arī uz to, tad ir trešā iespēja – saņemt aiz čupra un drusku viņu papurināt, lai saprot, ka tiešām kost nedrīkst.
  4. Šņāc kā čūska
    Tā sesks ziņo, ka ir ar kaut ko neapmierināts vai arī brīdina, biedē, lai viņam netuvojas. Iemesli mēdz būt ļoti atšķirīgi, un tos var izprast, tikai zinot, kāds viņš pats ir pēc rakstura, un redzot situāciju. «Viens mans sesks šņāc ikreiz, ja viņam nedod tieši to mantu, kura viņam vislabāk patīk,» Aļona min konkrētus piemērus no savas pieredzes. «Bet sesku meitene, kura nekad iepriekš nebija satikusi suni, tādu zvēru ieraudzījusi, nobijās un sāka šņākt, brīdinot, lai suns viņai nenāk klāt. Savukārt kāda sesku dāma jau gados vienmēr staigā pa māju šņākdama, gluži kā tāda nīgra večiņa, kura nemitīgi par kaut ko bubina un ar visu ir nepamierināta.»
  5. Čiepj un slēpj priekšmetus
    Šai cilvēku izpratnē zaglīgajai seska dabai ir divējāds pamats. Pirmkārt, savvaļā seski sev veido barības krājumus, otrkārt, viņi ir arī ļoti ziņkārīgi. Seska doma ir nočiept un aizstiept, un tad jau mierīgi varēs izpētīt un izlemt, ko ar to tālāk darīt. Katram ir sava slepenā slēptuve un mēdz būt arī savi iemīļotie priekšmeti, kuri viņam jo īpaši patīk. Parasti tās ir pīkstošas, grabošas lietas, saimnieka zeķes, cimdi, bet iecienītākais dārgums ir čības, ko iekāro pilnīgi visi seski. Dažs jūsmo par mobilajiem telefoniem. Aļonas brālim, piemēram, bijusi sesku meitene, kura ļoti iecienījusi papīra naudu, čiepusi to ne tikai no galda un plauktiem, bet pat no kabatām. Tas gan sagādājis nepatīkamus pārsteigumus.

    Ja mājā kopā dzīvojas vairāki seski, tad viņi mēdz dārgumus nočiept arī cits citam. Viens no savas krātuves kaut ko izvelk, un, kamēr nepieskata, otrs tūliņ var paķert un aizstiept uz savu vietu. Jāņem vērā, ka sesks spēj pārvietot arī ļoti smagus priekšmetus. Vieglākos parasti nes zobos, bet smagos stumj pa grīdu. Aļona atceras gadījumu, kad kādam seskam iepaticies smilšu maiss. Piecus kilogramus smags – tur ir ko stiept! Protams, ka tādu sesks zobos nepacels, bet pastumt vai pavilkt var. Pats sesks svēris tikai kādus 800 gramus. Gribējis maisu aizstumt aiz dīvāna, bet sprauga bijusi par šauru. Tad dzīvnieciņš sācis sirdīgi šņākt uz maisu, ka šis nelien ieplānotajā slēptuvē.
  6. Šūpo asti kā suns
    Kad suns enerģiski luncina asti, viņš visbiežāk ir priecīgi satraukts, un pēc astes var spriest par viņa draudzīgumu, bet seska astes šūpošana parasti saistīta ar medību instinktu. Ja viņš sēž kādā vietā un gatavojas medīt, dzīvnieks ir uzbudināts un sāk šūpot asti, tā atbrīvodamies no spriedzes. Ja sesks šūpo asti, piemēram, skatīdamies uz saimnieka roku, tas nozīmē, ka viņš šo roku medī. Tās, protams, būs rotaļu medības, bet astes kustības arī šajā gadījumā norāda uz medību instinkta pamošanos. Pēc Aļonas novērojumiem – prieku vai draudzīgumu šādi sesks nedemonstrē.
  7. Pēc tualetes velk pēcpusi pa grīdu
    Dažreiz sesks tā dara tūliņ pēc tualetes izmantošanas, bet tas notiek salīdzinoši reti. Tam varētu būt saistība ar perianālajiem dziedzeriem, kas, iespējams, ir piepildījušies un rada seskam diskomforta sajūtu, vai ar zarnu parazītiem. Ja tāda uzvedība parādās tikai paretam, tad nav jāsatraucas, bet, ja tiek novērota regulāri, tad vajag aizvest mīluli pie veterinārārsta.
  8. Kladzina, gugina un ķiķina
    Seski mēdz radīt dažādās savdabīgas skaņas. Īpaši runīgi ir nekastrēti tēviņi, kas meklē mātītes, kaut arī to nav nekur tuvumā. Sesku puisis skaļi kladzina un sauc meitenes. Citādas skaņas sesks rada, kad nokļūst svešā vidē. Kad viņš jau mazliet apradis ar nepazīstamo vietu, tad dodas apskatīt apkārtni, radot tādu kā gugināšanu – šīs skaņas ir citādā tonī un klusākas nekā tēviņa saucieni. Sesku mamma ar bērniem savukārt runā pavisam klusināti. Tā viņa sasauc savus mazuļus. Arī, spēlējoties ar mantiņām vai ar cilvēku, sesks rada savdabīgas skaņas, kas atgādina tādus kā klusinātus smiekliņus, ķiķināšanu un skan priecīgi.
  9. Izpleš kuplu asti
    Tā sesks rīkojas, kad ir nobijies un cenšas parādīt sevi varenāku, lai atbaidītu ienaidnieku. Biežāk spalvas tiek saceltas aiz drošības apsvērumiem, nonākot svešā vidē, tā teikt, katram gadījumam, lai sevi padarītu iespējami draudošāku, lielāku. Tiesa, uzvedība ir atkarīga arī no rakstura, bailīgākie ierausies klusākā kaktā.
  10. Divi seski mērojas spēkiem
    Seski mēdz mēroties spēkiem. Viens saķer otru aiz čupra un apgriež uz muguras, dažubrīd abi veļas pa grīdu – dažkārt nav saprotams, vai tā ir rotaļa vai nopietna cīņa, vai to vajag apturēt. Biežāk viņi it kā rotaļājoties viens otram parāda, kurš no abiem ir dominējošais, galvenais. Taču saimniekam arvien jāskatās, vai šajā rotaļā nav par daudz agresijas, jo tad spēkošanās var kļūt bīstama. Ja viens sesks otru sagrābj aiz kakla vai vēdera un nikni purina, tā jau var būt īsta cīņa. Tā rīkojas sesks, kurš pierāda, ka šī ir viņa teritorija un viņš te ir saimnieks, vājākajam tāda kauja var slikti beigties. Tad abi cīnītāji jāizšķir. Labāk to darīt divatā, bet var arī vienu seskuli aiz čupra satvert ar vienu, otru – ar otru roku, uzmanoties no cīnītāju asajiem zobiem. Abus patur rokās, kamēr nomierinājušies. Ja viens otru ir cieši sakampis un neatlaiž, tad zobus nāksies atvērt ar varu.
  11. Dejo kaujas dejas
    Dažkārt sesks mēdz uzvesties ārkārtīgi īpatnēji, ko nevar salīdzināt ne ar viena cita mājas mīluļa izturēšanos. Runa ir par tā dēvēto kaujas deju, kuru sesks izpilda ar taisnām kājām un izliektu muguru, dažreiz arī stāvus saceltu spalvu, veicot māņu lēcienus uz visām pusēm. Tas izskatās ļoti komiski. Parasti viņš kaujas deju uzsāk kādas rotaļas laikā, kad ir ļoti satraukts, bet citreiz var šādi uzvesties tad, kad ir nobijies. Tad dejotājam jāļauj nomierināties.
  12. Skrien ar galvu sienā un mēbelēs
    Tā biežāk gadās jauniem nepieredzējušiem dzīvniekiem jautras rotaļāšanās laikā, un par to nav jāuztraucas. Sesks visai slikti saredz nekustīgus objektus un tad, kad ir ļoti aizrāvies, viņam gadās skrējienā negaidīti atdurties pret sienu vai kādu priekšmetu. Taču atsišanās viņam nav sāpīga, dzīvnieciņš acumirklī gatavs turpināt rotaļu.
  13. Izvanda veļas grozu
    Tā ir parasta lieta, un seska nodomi nav ļauni – viņš vienkārši grib paņemt sev krājumā kādu smaržīgu apģērba gabalu, kas patīkami atgādina par saimnieku. Aļona brīdina, ka saimniekam ļoti jāuzmanās neizmazgāt sesku veļasmašīnā, jo arī tur viņi labprāt ielien pagulēt saimnieka drēbēs. Tāpēc labāk uz dīvāna atstāt vai būrī ielikt kādu savu vecu apģērba gabalu, lai viņš tur izbauda smaržu prieku. Diemžēl gadās arī daži drēbju grauzēji, tie gan no jebkurām drānām jāsarga. Citādi tāda izklaide seskam var beigties ļoti bēdīgi – ar operāciju vai vēl ļaunāk.
  14. Mērc galvu ūdens trauciņā
    Seska vēlme dažkārt galvu iegremdēt dzeramā ūdens traukā, visticamāk, saistīta ar senču mantojumu – savvaļā seski upju un dīķu ūdenī šādi meklē barību: zivis, vēzīšus, vardulēnus. Vasarā var viņiem piedāvāt parotaļāties lielākā bļodā, iemetot tajā arī grimstošas mantiņas. Lai nirst, ceļ tās ārā, seskiem būs lieliska izklaide. Tiesa, ne gluži visiem tīk plunčoties pa ūdeni, daži pat ļoti baidās no tā.
  15. Pats sev kož
    Tā no malas izskatās, kad sesks pēkšņi sāk intensīvi kasīties. Patiesībā viņš sevi apkopj, sakārto savu kažoku, jo ir vēl tīrīgāks dzīvnieks par kaķi. Bet, ja mīlulis šādi uzvedas uzkrītoši bieži vai ja vietām sāk izkrist apmatojums, tad gan viņu vajadzētu aizvest parādīt veterinārārstam. Blusas seskiem kažokā mēdz ieviesties krietni retāk nekā suņiem un kaķiem, un parasti tās apmatojumā var labi saskatīt, tomēr seskiem mēdz būt arī dažādas ādas kaites.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs