Rīga +23°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viļānu barons Miķelis Riks 1752. gadā uzaicināja bernardiešu mūkus, kuri Viļānos sāka celt klosteri un baznīcu. Līdz pat mūsdienām saglabājies 1777. gada 18. novembrī Rika sastādītā un parakstītā Viļānu baznīcas un klostera dibināšanas dokumenta noraksts.
Tolaik, pateicoties deviņiem koka altāriem, tā tika dēvēta par skaistāko un greznāko Latgales dievnamu.
Ar savu krāšņumu dievnams pārsteidz joprojām: balti torņi, plašums, nevainojami iekopts dārzs un mierinoši baznīcas zvani, kas dienā ik pēc stundas pārskan pilsētu.
Viļānu dievnams kopā ar joprojām darbojošos klosteri, kurā pašlaik ir četri klosterbrāļi, ir viens no retajiem 18. gadsimta šāda veida baroka arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Turklāt Viļāni kā sena klostera baznīca lepojas ar Svētā Krusta relikvijām – šeit ir neliela daļiņa no krusta, pie kura piesists nomira Jēzus Kristus.
Torņi atkal balti
«Balta baznīca ir skaista un labi iekļaujas ainavā, bet ir daudz grūtāk uzturama nekā, piemēram, sarkanu ķieģeļu baznīca. Visas baltās baznīcas laiku pa laikam jāpārkrāso,» saka priesteris Stankēvičs.
Viļānu dievnams Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas 2020. gada ārpuskārtas konkursā saņēma atbalstu baznīcas torņu mūra apdares atjaunošanai, kā arī skārda seguma krāsošanai. «Darba tur bija daudz. Biju arī pie viņiem augšā uzkāpis: baznīcas iekšpusē ir kāpnes līdz pat torņiem. Vairāki vīri, piestiprinājušies ar speciālām drošības trosēm, kāpa baznīcas torņos: vispirms mazgāja skārdu un sienas, atjaunoja apmetumu, pēc tam nokrāsoja. Kad uzspīd saulīte, var labi redzēt, kāda ir krāsas atšķirība starp torņiem un pārējo baznīcu – torņi ir krietni baltāki,» saka prāvests.
Atjaunotie baznīcas torņi ir vēl viens solis pretī lielajai jubilejai, kam Viļānu baznīca gatavojas jau deviņus gadus. 13. maijā, būs 100 gadu, kopš baznīcā izcēlās ugunsgrēks.
Liecība Dieva brīnumam
Varētu domāt: kāpēc svinēt jubileju notikumam, kas dievnamam nesis nelaimi? Patiesībā tā ir nevis nelaimes, bet Dieva brīnuma apliecinājuma simtgade.
Viļānu baznīcā atrodas 18. gadsimta koka krucifikss, kam tiek piedēvētas brīnumdarītāja spējas.
Par medicīniski neizskaidrojamām dziedināšanām un brīnumiem liecina pie tā izvietotās daudzās pateicības zīmes jeb votas. Pateicoties Brīnumainajam krustam, Viļānu baznīca un tās apkārtne jau izsenis kļuvusi par ievērojamu svētceļojuma vietu. Te var aplūkot Sveču kapelu, Sv. Terēzes kapelu, arī kapelas, kas veltītas dvēselēm šķīstītavā un nedzimušajiem bērniem, Krusta kapelu, Fatimas Dievmātes godam veltīto grotu ar Fatimas ganiņu skulptūrām, Rožukroņa dārzu un daudz ko citu. «Tieši pie baznīcas atrodas autoosta – jebkurš ceļinieks var ienākt kaut uz brīdi, jo baznīcas durvis katru dienu ir atvērtas,» saka priesteris.
1922. gada ugunsnelaime, pamatīgi izpostīdama baznīcas iekšpusi, deva liecību par Dieva brīnumainajiem darbiem – viss altāris izdega, bet krusts tajā palika uguns liesmu neskarts. Priesteris brīnoties norāda: «Iedomājieties: parasts koka krusts ar Pestītāja tēlu, kas te atradās kopš baznīcas pirmsākumiem, nebija nekā speciāli apstrādāts, bet bija stiprāks par uguni! Pasaulē ir bijuši arī citi līdzīgi piemēri par Dieva brīnumainā spēku. Ja kas tāds notiek, draudze cenšas to popularizēt kā Dieva brīnumu un nākamajām paaudzēm atgādināt: lūk, šeit, šajā vietā, ir darbojies Dievs.» Gaidāmajai simtgadei kopš ugunsnelaimes baznīca gatavojas jau deviņus gadus: aiz baznīcas izveidots sakrālais laukums ar āra krusta ceļu, kapela Kristus augšāmcēlies, daudz kas cits. «Pandēmijas dēļ gan nepaspēsim izdarīt visu, kas iespējams, bet svētki noteikti būs,» saka priesteris Stankēvičs.
