Valdībai, liedzot turpināt strādāt, nozare prasa arī 100 eiro par katru apgādībā esošo bērnu.
Vienlaikus Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente Renāte Reinsone uzsvēra, ka nozares pārstāvju mērķis, izvirzot šādu prasību, nav radīt robu valsts budžetā, jo skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji ir gatavi un grib strādāt.
Turklāt, pēc abu asociāciju prezidenšu paustā, skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē ir vieni no visstingrākajiem epidemioloģiskās drošības noteikumiem, kas padara sniegtos pakalpojumus drošus.
Citi lasa
Asociācijas prasa valdību atzīt, ka mērķis – samazināt saslimšanu, liedzot sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, nav panākts, bet pat palielinājies. Preses konferencē pieaicinātā juriste Viktorija Jarkina izteica minējumu, ka tas cita starpā varētu būt saistīts ar to, ka daudzi nozarē strādājošie šā brīža apstākļos pakalpojumus turpina sniegt nelegāli, un epidemioloģiskās drošības prasības tiek ievērotas daudz mazāk, kas, savukārt, palielina risku inficēties ar Covid-19.
Skaistumkopšanas pakalpojumu nozare prasa valdību atzīt arī to, ka nav pamata turpināt atstāt nozarē strādājošos dīkstāvē.
Tāpat asociāciju ieskatā nav saprotams, kādēļ varētu tikt apsvērts atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus ļaut sniegt, bet citus nē.
Ekonomikas ministrija pagājušajā nedēļā bija paziņojusi, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.
«Tie, kas lemj, neizprot nozares specifiku,» sacīja Reinsone, vairākus pārmetumus raidot Veselības ministrijas virzienā. Viņa izcēla, ka skaistumkopšanas nozare patiesībā ir daudz plašāka, un ietver arī, piemēram, skaistumkopšanas produktu un medicīnas iekārtu, kas nepieciešams kosmetologiem, piegādātāji. Tādējādi, aizliedzot strādāt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, tas ietekmē daudz plašāku nozaru loku.
Reinsone pauda neizpratni, kādēļ, piemēram, zobu higiēnistam ļauts strādāt, bet kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā, kuri arī ir ārstniecības personas, strādāt nedrīkst.
Tāpat asociācijām nav saprotams, kādēļ skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs.
Vienlaikus asociācijas neaicina aizliegt strādāt zobu higiēnistiem vai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem lielajās ārstniecības iestādēs, bet prasa vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, ļaujot strādāt arī citiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot visas nepieciešamās drošības prasības.
Arī gadījumā, ja tiktu lemts par to, ka turpmāk varētu darboties atsevišķi skaistumkopšanas pakalpojumi, nozare prasa pārējiem minimālo dīkstāves pabalstu noteikt 1200 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā.
Pēc Ulbertes teiktā, pašreizējos apstākļos 90% no nozarē nodarbinātajiem nesaņem vairāk kā minimālos 500 eiro. Viņa arī atzīmēja, ka 90% nozarē strādājošo ir sievietes, kurām turklāt nav arī ļauts saņemt valsts atbalstu bērnu izglītības nodrošināšanā tieši tā iemesla dēļ, ka viņām nav ļauts strādāt. 1200 eiro būtu tā summa, kas varētu palīdzēt saglabāt uzņēmējdarbību arī pēc tam, kad nozarei būs ļauts darboties, jo, piemēram, telpu īre jāmaksā arī tad, ja nestrādā.
Atbildot uz jautājumu, vai lielais minimālā pabalsta saņēmēju skaits nevarētu liecināt, ka nozarē jau iepriekš bijušas problēmas ar nodokļu nomaksu, Reinsone uzsvēra, ka šajā gadījumā stāsts ir par tiem nodarbinātajiem, kas bija godprātīgi maksājuši nodokļus, strādājot kā pašnodarbinātie un maksājot patentmaksu. «Tie, kas iepriekš bija pagrīdē, turpina strādāt arī tagad,» teica Reinsone.
Vienlaikus viņa izcēla, ka skaistumkopšanas pakalpojumu nozare tāpat tik viegli nevarēs atgūties pēc ilgstošā strādāšanas aizlieguma. Reinsone atzīmēja, ka abas nozares asociācijas iepriekš gadiem strādājušas, lai pēc iespējas dabūtu nozarē strādājošos prom no ēnu ekonomikas, tomēr ierobežojumi daudziem speciālistiem likuši tur atkal atgriezties.
Savukārt, komentējot asociāciju paziņojumu par vēršanos Satversmes tiesā, Jarkina atzīmēja, ka tad, ja notiks vēršanās tiesā, tā drīzāk būs administratīvā tiesa, ne Satversmes tiesa.
Viņa arī atzīmēja, ka nav piedalījusies minētā paziņojuma izsūtīšanā, tomēr izteica cerību, ka šajā gadījumā nāksies iztikt bez vēršanās jebkādā tiesā. Tādēļ nozare gaida, vai un kādi būs valdības šonedēļ pieņemtie lēmumi, kas skar skaistukopšanas pakalpojumu nozari.
Jau vēstīts, ka ar valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanas skaistumkopšanas speciālistu darbība pilnīgi aizliegta kopš 2020.gada 9.novembra. Savukārt ārkārtējā situācija Latvijā spēkā būs vismaz līdz 6.aprīlim.
Atbilstoši pagājušajā nedēļā pieņemtajiem no 1.janvāra līdz brīdim, kad tiks atcelts aizliegums sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, nozarē nodarbinātie var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt dīkstāves atbalstu.
Atbalstu var saņemt skaistumkopšanas nozarē strādājošie darbinieki, pašnodarbinātie (VID reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji un individuālie komersanti) un patentmaksātāji, ja darba devējs, pašnodarbinātā persona vai patentmaksātājs ir paziņojis Veselības inspekcijai par saimnieciskās darbības uzsākšanu skaistumkopšanas jomā.
Pēc Finanšu ministrijā skaidrotā, to var saņemt cilvēki, kas sniedz friziera, manikīra, pedikīra, masāžas, kosmetoloģijas, solārija, tetovēšanas, skarifikācijas, mikropigmentācijas, pīrsinga, publiskās lietošanas pirts vai publiskās lietošanas peldbaseina pakalpojumus, kā arī skaistumkopšanas uzņēmumos nodarbinātais atbalsta personāls.
Dīkstāves atbalsts nebūs mazāks par 500 eiro un lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.
To nosaka atkarībā no nodokļu maksāšanas režīma. Turklāt skaistumkopšanas nozares darbinieks var saņemt gan atbalstu pie vairākiem darba devējiem, gan atbalstu kā pašnodarbinātā persona un patentmaksas maksātājs, tomēr jebkurā gadījumā summārais valsts atbalsts nevar būt lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.
Papildus dīkstāves atbalstam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķirs arī 50 eiro piemaksu par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru cilvēkam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.