Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Balvas rīkotāji neslēpj, ka ar līdzšinējām aktivitātēm gadu gaitā viesušās cerības, ka latgaliskās norises tiek augstu novērtētas, taču atbalsta nesaņemšana un radusies situācija liek domāt par Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks turpmākās pastāvēšanas iespējām. Ik gadu balvas pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, kā arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās, bet arī šī brīža latgaliskās kultūras tendenču parādītāja.
Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks mērķis allaž ir bijis veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību. Tajā līdzās pērnā gada spilgtāko un nozīmīgāko latgaliskās kultūras notikumu, personību, aktivitāšu apkopošanai un godināšanai svarīga ir arī latgaliešu kultūras tendenču parādīšana.
Latgaliešu kultūras gada balva neaptver tikai reģionu, bet parāda latgalisko arī citviet Latvijā un pasaulē, ko katru gadu apliecina gan balvas nominantu, gan saņēmēju aktivitāšu plašums.
Tādēļ Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums neatbalstīt balvas norisi valstiski nozīmīgo pasākumu vidū Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks rīkotājiem radījis neizpratni, turklāt atbalstīto norišu vidū arī nav neviena cita notikuma, kas kādā veidā atsauktos uz latgalisko kultūru.
Protams, atbalsta nozīmīgums ir arī līdzfinansējumā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem kvalitatīvā balvas norisē. Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks pirmo reizi notika 2009. gadā, Latgales vēstniecība GORS balvu rīko kopš 2013. gada un pēdējos gados, pateicoties atbalstam valstiski nozīmīgo notikumu programmā, ļoti pieaugusi gan balvas kvalitāte, gan rezonanse. Tagad, nesaņemot atbalstu, balvas rīkotāji ir pārdomās par balvas turpmāko pastāvēšanu, jo saglabāt jau sasniegto līmeni šobrīd pašu spēkiem diemžēl nebūs iespējams.
Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks vajadzība nav apšaubāma, taču šī brīža situācija liek apdomāt, ko darīt nākotnē un kādus risinājumus neprognozējamajam finansiālajam atbalstam un kopējās izpratnes veicināšanai meklēt nākamajiem gadiem. Balvas rīkotāji ir pateicīgi par atbalstu balvas norisei Latgales kultūras programmai, kuras iespējas diemžēl gan ir ļoti ierobežotas programmas norises termiņu dēļ, kā arī tām Latgales reģiona pašvaldībām, kas katru gadu sniedz finansiāli nelielu, taču morāli ļoti nozīmīgu atbalstu Boņuks pastāvēšanā.
Balvas Boņuks 2019 ceremonija paredzēta 2020. gada 23. februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. Līdz 6. janvārim GORS aicina pieteikt balvas pretendentus par padarīto pērnajā gadā. Māla Boņuka statuetes arī šogad saņems 11 latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, procesi un personības.
Pretendentus balvai var iesniegt kategorijās Valoda. Literatūra. Publicistika, Aktivitātes. Notikumi. Personības un Audio. Video, no kurām balvas žūrija, izvērtējot pretendentus neklātienes un klātienes kārtās, izvirzīs 30 nominantus un no tiem 10 balvas saņēmējus – aktivitātes, personības, notikumus, darbus, bez kuriem visvairāk nebūtu iedomāja latgaliskā kultūra 2019. gadā.
Viena balva nemainīgi tiks piešķirta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Savu lasītāju simpātiju balvu pasniegs arī Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv.
2018. gadā balvas saņēma dzejniece Anna Rancāne par krājumu Prīca i klusiešona, dokumentālā filma Latgalīši Pīterpilī, Aija Īzāka un Teksasys latgalīši par albumu Dvieselis steigys, grupa Bez PVN, apvienība Latgalīšu Reps, tekstilmākslinieces Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, raidījums Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku par Ludzas izloksni, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ontona Slišāna 70 gadu svinības Ziemeļlatgalē, dziesmu grāmata un CD bērniem Zalta puče, kā arī komiķa Jāņa Skuteļa un Benji Knewman iedzīvinātais koncepts Nameiz. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.
