Rīga -1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gada dzīvnieka nominēšana notika ceturtdien, 9. janvārī, Latvijas Dabas muzejā, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajam ekspertam Vilnim Skujam, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētniekam Jānim Ozoliņam un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza uzraugam Mārtiņam Zilgalvim.
Šogad Dabas muzejs atzīmē 175. pastāvēšanas gadadienu, un daudziem Latvijas skolēniem muzejs asociējas tieši ar Eirāzijas bebru. Muzejpedagoģe Eleonora Zuimača pastāstīja, kā pirms 23 gadiem organizēja pirmās izbraukuma nodarbības Muzejs mūsu bagāžā uz attālām lauku skolām, kurām bija sarežģīti nokļūt Rīgā. «Bebrs brauca līdzi. Bērniem bija prieks paglaudīt, redzēt tuvumā, aptaustīt asti un ieskatīties zobos. Mūs jau zināja un atpazina pēc bebra,» stāstīja Zuimača.
Kopš tā laika apmeklētāji un skolēni pasākumos un nodarbībās līdz nepazīšanai «nomīļojuši» vairākus speciāli šim mērķim sagatavotus bebru izbāžņus.
Kā apgalvo dabas pētnieki, Eirāzijas bebrs, kura latīniskais nosaukums ir Castor fibe, ir viena no diskusijas raisošākajām Latvijas zīdītāju sugām. No vienas puses, bebrs ir nekaitīgs radījums, kas dzīvo ūdenī un labprāt izvairās no cilvēkiem. No otras puses, iekārtojot savu dzīves vidi, tas nereti rada sarežģījumus un zaudējumus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Savukārt Rīgā, lai pasargātu kanālmalas apstādījumus no bebru zobiem, nākas nodrošināt tur mītošos bebrus ar piemērotu barību, norāda zoologi.
Bebru populācija Latvijā ir stabila un tie iekļauti nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā. Nirstot tas spēj aizvērt nāsis un ausis. Bebra raksturīgākā pazīme ir zobi, kas aug visu mūžu un graužot pašuzasinās. Turklāt, sakļaujot šķeltās lūpas aiz priekšzobiem, bebrs var grauzt arī zem ūdens. Bebra barība ir ūdens un piekrastes augi, ziemā – lapu koku miza un zari. Zivis bebri neēd.
Arī šogad iedzīvotāji tiek aicināti reģistrēt bebru vērojumus vietnē www.dabasdati.lv un iekļaut gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs.
