Sarunā ar interneta informācijas resursu Lipmans atgādina, ka, tā kā Latvijai nav bijis otras lielas sacensību arēnas, uzņemt otras grupas komandas Latvija piedāvāja Baltkrievijai, kura piekrita, pieprasot sev pusfinālu un finālus.
«Un pēc visa tā teikt, ka Latvija nevēlas rīkot čempionātu kopā ar Baltkrieviju?» sašutumu pauž Lipmans. Viņš uzsver, ka šajā gadījumā nav runas par Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet tā ir necieņa pret valsti, un «neatkarīgi no tā, kas notiek ar varas iestādēm, cilvēkiem ar to nav nekāda sakara».
«Kāda jums daļa gar otrās grupas mačiem? Ar to ir jānodarbojas Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF). Latvijai tika iedots čempionāts, mums ir savi mači, mums ir tiem jāsagatavojas un tie jāaizvada, bet tas, kur notiks otrās grupas spēles, nav mūsu darīšana,» sacīja uzņēmējs. «Esmu ļoti sāpināts un aizvainots, ka mūsu federācijai ir tāda attieksme. Tur ir diletanti, cilvēki nesaprot šo jautājumu, un politiķi to visu saprot vēl sliktāk.»
Citi lasa
Viņš uzsver, ka, viņaprāt, Baltkrievijas Hokeja federācija (FHB) ir organizācija ar pietiekami spēcīgu un kompetentu vadību, kura 2014.gadā sarīkoja labu pasaules čempionātu. Lipmans saka, ka visticamāk pat pašreizējā situācijā baltkrievi dosies uz hokeju, jo viņiem tas patīk un viņi apmeklē spēles.
Cits jautājums esot, kā uz čempionāta rīkošanu Baltkrievijā skatīsies valstis, kurām tajā jāspēlē. Lipmans atgādina, ka par to 18.novembrī IIHF lems padomes sēdē un ka šis jautājums Latviju neskar. Ja Latvijai tiks piedāvāts vienai pašai rīkot čempionātu, tam var piekrist, taču to nedrīkst piedāvāt paši, tas nav pieļaujams, uzskata ilggadējais hokeja funkcionārs.
Skatoties televīzijas kanālu Present Time, Lipmans esot informēts par notiekošo kaimiņvalstī. Viņš atzīst, ka tas ir biedējoši, ja viens cilvēks var izlemt miljonu likteni.
«Man nav nekā pret Lukašenko, bet viņš varēja savlaicīgi aiziet, un viņu atcerētos daudzus gadus. Un, kad cilvēks vada ilgāk, nekā nepieciešams, viedoklis par viņu mainās,» saka Lipmans, par piemēru minot savu draugu IIHF prezidentu šveicieti Renē Fāzelu, kurš ir paziņojis, ka nākamgad atkāpsies no amata. «Šajā gadījumā par cilvēku paliks labs viedoklis, viss sliktais, ko viņš ir izdarījis, būs otrajā plānā.»
Lipmanam ir žēl, ka vara vēršas pret Baltkrievijas tautu ar lodēm un stekiem. Viņa sievas radi esot no Baltkrievijas pilsētas Sluckas, Baltkrievijā ir uzņēmēja pārstāvniecība, un Lipmans esot bieži viesojies kaimiņvalstī pirms Covid-19 pandēmijas.
Lipmans cer, ka līdz 18.novembrim kaimiņiem izdosies atrisināt krīzi valstī un čempionāts notiks Baltkrievijā, taču «starptautiskā federācija droši vien būs noraizējusies par drošību un baidīsies no iespējamajām nekārtībām». Lipmans min, ka kaimiņvalsts izredzes var ietekmēt arī Eiropas Savienības nesen noteiktās sankcijas pret Lukašenko un vēl 14 cilvēkiem.
Lipmans uzsver, ka IIHF un Fāzels ir atkārtoti paziņojuši, ka cenšas nejaukt politiku ar sportu, un LHF bijušais prezidents uzskata, ja gadījumā, ja čempionāts notiks Baltkrievijā, «cilvēki sapratīs, cik spēcīga ir IIHF un cik ļoti tā pretojas politiķu ietekmei».
Uzņēmējs runā arī par uzskatu maiņu IIHF, sakot, ka, viņaprāt, «pirms divām vai trim nedēļām Fāzelam nebija šaubu, ka Baltkrievijai ir jārīko čempionāts, un par tā pārcelšanu nevarēja būt ne runas».
«Arī IIHF ģenerālsekretārs Horsts Lihtners bija par to, lai neko nemainītu,» par izmaiņām runā Lipmans. «Bet tad Baltkrievijas varas iestādes atkal sāka nomierināt cilvēkus, manuprāt, ar nepareizām metodēm, jo nedrīkst taču izmantot ieročus pret tautu, tas nav karš. Tāpēc, manuprāt, Fāzels jau sāk šaubīties, un 18.novembrī var tikt pieņemts visnegaidītākais lēmums."
Lipmans neizslēdz, ka pasaules čempionāts var tikt atcelts vispār Covid-19 dēļ. Tāpat viņš domā, ka Latvijā var uzcelt arī otru halli, un čempionāts var notikt Rīgā. Viņš atgādina, ka 2006.gada meistarsacīkšu laikā bija tāda pati situācija. Tika uzbūvēta Arēna Rīga, bet otras pagaidu arēnas sagatavošana «prasa četrus līdz piecus mēnešus».
Ilggadējais Latvijas hokeja vadītājs nedomā, ka juku kaimiņvalstī rezultātā Latvija var palikt vispār bez čempionāta. Spēles Minskā varētu tikt pārceltas uz citu valsti, un tas būtu vispareizākais variants šajā situācijā, uzskata Lipmans, uzskaitot, ka Somija un Norvēģija labprāt rīkotu turnīru, un arī Krievija tam piekristu.
Viņš uzsver, ka, Latvijai pilnībā pārņemot pasaules čempionātu, tas var izraisīt neapmierinātību visas baltkrievu tautas vidū.
2021.gada pasaules čempionātu rīko Minska kopā ar Rīgu, bet turnīra izšķirošās fāzes spēles paredzētas tieši Baltkrievijas galvaspilsētā. 2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā – Zviedrijai un Dānijai.
2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā, kamēr Minskā turnīrs notika 2014.gadā.