Aivaram Lembergam, kuram piespriests piecu gadu cietumsods un mantas konfiskācija, 8. marts bijusi patiešām veiksmīga diena. No rīta izdevās sarūpēt sievai apsveikumu Sieviešu dienā, vēlāk sazvanīties ar Kristīni un visbeidzot tikt pie svarīga sūtījuma no mīļotās – ledusskapja.
«Aivars Sieviešu dienā mani ļoti pārsteidza – ar advokāta palīdzību noorganizēja, ka dēli 8. martā man pasniedza puķes ne tikai no sevis, bet arī Aivara. Pat apraudājos, bet šoreiz no prieka un aizkustinājuma, cik Aivars man tomēr ir sirsnīgs un mīļš,» sarunā ar PDz teic Kristīne.
Bija noslēgusies arī Aivaram noteiktā 14 dienu karantīna, tādēļ otrs pārsteigums šajā dienā bija vīra zvans. «Sešās minūtēs izrunāt visu, kas sakrājies pa šo laiku, protams, nevar, bet vismaz balsi dzirdēju un emocionāli varbūt jutu, kā viņam tur klājas,» teic Lemberga dzīvesbiedre.
Citi lasa
Pirms nedēļas viņa feisbukā publiskoja fragmentus no Aivara vēstulēm. Tajās Lembergs atklāj savu ikdienu aptuveni sešus kvadrātmetrus šaurajā vieninieka kamerā. Vēstulēs viņš pauž mīlestības apliecinājumus bērniem un sievai, aicina vecāko Kristīnes dēlu turēt rūpi par ģimeni un pukojas, ka viņam karstā ūdens trūkuma dēļ slikti sokas ar skūšanos. Arī ēdiens cietumā neietot pie dūšas – vietējā veikalā nopērkamā kafija esot draņķīga, porcijās kāpostus un kartupeļus liekot par daudz, virtuve – vienveidīga.
Aivars atklājis arī to, ka pat cietumā piedzīvojis kratīšanu.
Kamerā viss pamatīgi pārmeklēts un parfimērijas maka sānu kabatā atrasta «starp Taizemes dokumentiem iejukusi 10 eiro banknote». Sastādīts arī protokols, bet sods gan neesot uzlikts.
Kristīne PDz stāsta – Lembergs vēstules uz mājām raksta katru dienu, «Dažkārt pienāk pat pa vairākām vēstulēm. Raksta daudz, stāsta par sevi, interesējas, kā mēs jūtamies, ko darām. Es viņam arī rakstu. Katru dienu gan nesanāk, jo daudz darbiņu. Bet, kad rakstu, vienmēr lieku klāt fotogrāfijas, ar ko es un bērni nodarbojamies. Man ir doma nākotnē turpināt sociālajos tīklos publicēt viņa rakstīto – spilgtākos Aivara citātus. Darbdienās man tam nemaz nav laika, bet brīvdienās tādu kā dienasgrāmatu publicēšu,» sola viņa.
Kristīne teic – vīra veselības stāvoklis ieslodzījumā nav no labākajiem, un viņam nepieciešami medikamenti.
«Kad runāju ar Aivaru, viņš teica, ka medikamentus vēl nav saņēmis. Vēl nav ticis arī pie manis sūtītā vingrošanas paklājiņa. Sagādāju viņam ne jau tādu plāno, kādu var dabūt jebkurā bodē. Tas bija biezāks, speciāli pirkts fizioterapijas preču veikalā. Nezinu, kur notikusi aizķeršanās. Cik sapratu, Aivars raksta arī iesniegumus cietuma priekšniecībai, lai viņam piešķirtu medikamentus un nodotu paklājiņu. Interesanti, bet citas manis sūtītās mantas Aivars gan ir saņēmis,» saka Kristīne un piebilst, ka Ministru kabineta noteikumos apkopots, kādas preces tuvinieki drīkst nodot ieslodzītajiem.
«Tur viss uzskaitīts – cik bikšu, cik zeķu pāru… Es nosūtīju visu, kas atļauts. Televizoru viņš dabūja jau pirmajās dienās. Par to vēstulēs rakstīja, ka ļoti priecājas iespējai sekot līdzi valstī notiekošajam. Bet ledusskapi saņēma 8. martā, kad pie manis nonāca viņa sarūpētie ziedi.»