Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rūpēs par mitrājiem jau 1971. gada 2. februārī Irānas pilsētā Ramsārē tika pieņemta starptautiska konvencija – Ramsāres jeb Mitrāju konvencija –, tolaik īpaši uzsverot mitrājus kā ūdensputnu dzīves vidi. Vēl aizvien tā ir pasaulē vienīgā starptautiska mēroga vides aizsardzības vienošanās, kura attiecas uz noteiktu ekosistēmu. Tādēļ 2. februāris tiek atzīmēts kā Starptautiskā mitrāju diena, bet dažādi pasākumi mitrāju lomas dabā akcentēšanai norisinās visu mēnesi – arī Latvijā.
Dzīvības pilna ekosistēma
Kas tad ir mitrājs? Ekosistēma, kas pastāvīgi vai periodiski uzkrāj ūdeni.
Mitrājs ir pārmitra vai ar seklu ūdens slāni klāta teritorija, būtisks resurss, kas nodrošina dzīvības izaugsmi un ekosistēmu līdzsvaru. Tas ir dzīvības pilns, jo valda tādi apstākļi, lai varētu attīstīties un mājot gan sauszemes, gan ūdens sugas, gan tādas, kurām vajag tieši pārplūdušas vietas. Pie mitrājiem pieder visi ūdeņi un arī teritorijas, kur sastopas zeme un ūdens: palieņu pļavas, zāļu purvi, augstie purvi, arī piejūras zālāji un dabiski applūstoši, pārmitri meži un citas dzīvotnes, tai skaitā cilvēku veidoti mitrāji – dīķi, karjeri, ūdenskrātuves, mākslīgi veidotas mitrzemes. Tie papildina ar ūdeni gruntsūdeņus.
Mitrājos mājo daudz augu un dzīvnieku sugu – ūdens un sauszemes augi, sūnas, bezmugurkaulnieki, zivis, rāpuļi, putni un arī zīdītāji. Ievērojama daļa visu Latvijā sastopamo putnu sugu ir saistīta ar mitrājiem – kā ar ligzdošanas, barošanās vai caurceļošanas laika atpūtas vietām. Piemēram,
lielais dumpis un dzērve mitrājos ligzdo, melnais stārķis un jūras ērglis barojas, zosis atpūšas, caurceļojot.
Mitrāju augu sugas, kuras visi zina, ir niedres, vilkvālītes, spilves, purva cūkauši, vaivariņi, dzērvenes, specifiskas mitrāju sugas ir, piemēram, lēzela lipare un purva mātsakne, bet košākās – Eiropas saulpurene, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, zemeņu āboliņš, bezdelīgactiņa.
Dabiskie filtri – diemžēl apdraudēti
Mitrāji jeb mitrzemes ir vieta, kas svarīga ne tikai dažādām augu un dzīvnieku sugām, bet arī cilvēka labbūtībai, jo nodrošina ekosistēmu pakalpojumus jeb palīdz dabai būt līdzsvarā, darbojoties kā dabiskiem filtriem, kas veicina ūdens attīrīšanos no smagajiem metāliem un barības vielām, kuras noplūst, piemēram, no lauksaimniecības zemēm. Ja kvalitatīvu mitrāju nav pietiekamā daudzumā, piesārņojums no intensīvi apsaimniekotajām lauksaimniecības zemēm tālāk nonāk Baltijas jūrā un pasliktina tās ekoloģisko stāvokli. Svarīgi, ka mitrāji savu uzdevumu pilda pat ziemā.
Diemžēl pēdējā pusgadsimta laikā pasaulē mitrāju platības ir sarukušas par vairāk nekā 35 %, to platības samazinās ar trīs reizes lielāku ātrumu nekā meži. Tiecoties pēc lauksaimniecībai izmantojamām zemēm, arī Latvijā savulaik mitrāji lielā apjomā tika nosusināti, turklāt to platība aizvien turpina samazināties.
Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 %, bet kūdras atradnes aizņem 10,4 % no Latvijas teritorijas.
Palieņu pļavas, viena no nozīmīgākajām mitrāju dzīvotnēm, Latvijā saglabājušās vien nepilnos 0,3 % valsts teritorijas.
Latvijā ir sešas starptautiskas nozīmes mitrāju vietas – Papes mitrāji, Engures ezers, Ķemeru Nacionālais parks, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrājs, Teiču un Pelečāres purvi, taču arī nelielas mitrāju teritorijas ir būtiskas.
Lauksaimniecībā mitrāju teritorijas, piemēram, slapjas pļavas, ir liels izaicinājums, jo tās ir sarežģīti apsaimniekot, tāpēc tās tiek vai nu nosusinātas, vai arī atstātas bez apsaimniekošanas. Viens no Latvijas Dabas fonda mērķiem ir parādīt, ka arī mitrājus var saimnieciski izmantot, un to pierāda arī vairāki fonda projekti, kuros sadarbībā ar lauksaimniekiem tiek ekstensīvi apsaimniekotas palieņu pļavas. «Arī salīdzinoši mazas mitrāju teritorijas ir nozīmīgas – bebraines, mazi dīķīši, slapji pļavu nostūri, mitras, neapsaimniekotas ieplakas intensīvi apstrādātos laukos. Mums ir jāapzinās to patiesā vērtība un jāsaprot, ka tie mums ir nepieciešami vairāk, nekā mēs domājam,» teic Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.
Atjauno degradētās teritorijas
Purvi un arī citas mitrāju teritorijas uzkrāj lielu oglekļa apjomu, tādējādi palīdzot mazināt klimata pārmaiņas – augstie purvi ar tajos uzkrāto kūdru ir viena no efektīvākajām dabā esošajām oglekļa krātuvēm.
Purvi, slapjās pļavas un meži darbojas arī kā milzīgi sūkļi, kas uzkrāj ūdeni ilgstošās lietavās un vēlāk lēnām to atbrīvo, samazinot plūdu apjomu. Ja upes iztaisno un mitrājos izrok grāvjus, tie novada ūdeni pārāk strauji, tādējādi palielinot plūdu iespējas lejtecē.
Latvijā, lai efekts dabai būtu nozīmīgs, būtu vajadzīgs ap 1000 mākslīgo mitrāju, ko vēlams būvēt upju augštecēs, uzskata Latvijas Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts Jānis Šīre, kurš vada 2020. gadā uzsākto Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu Life Good Water IP, kura dalībnieki astoņus gadus meklē dažādus risinājumus virszemes ūdens kvalitātes uzlabošanai Latvijā, ieguldot 14,5 miljonus eiro. Īpaši izveidota darba grupa mēģina uzlabot ūdens kvalitāti sešās upēs un trīs ezeros: Ēdā, Zaņā, Aucupē, Slocenē, Aģē un Mergupē, kā arī Saukas, Lubāna un Papes ezerā.
Daudzi mitrāji, īpaši pilsētu tuvumā esošie, ir pārlieku piesārņoti. Tādēļ šāgada Pasaules mitrāju dienas moto ir Mitrāju un cilvēku labklājība, akcentējot mitrāju nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus mūsu dzīves labklājībai, kā arī cilvēku atbildību un nepieciešamo rīcību mitrāju kvalitātes uzlabošanai.
Pasākumi Latvijā visa februāra garumā
Latvijas sabiedrībā mitrāji nav īpaši pazīstami, tāpēc Latvijas Dabas fonds šogad aicina tos iepazīt un izzināt. «Sadarbībā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu veidotais kalendārs «Mitrāji» ir pirmā iniciatīva mūsu mitrāju gadā, kas parāda to, kā mitrāji spēj iedvesmot mākslas tapšanu. Šogad arī uzsāksim sadarbību ar kosmētikas ražotāju Stenders, kopīgi veidojot iniciatīvu mitrāju atjaunošanas atbalstam. Pavasarī un vasarā aicināsim cilvēkus uz Ainavu tūrēm mitrājos, īpašā kampaņā mācīsim, kā katrs var izveidot savu minimitrāju un stāstīsim, kāds no tā labums, un, protams, turpināsim sadarbībā ar lauksaimniekiem atjaunot un apsaimniekot mitrājus,» saka Jānis Ķuze. Lielformāta mākslas foto kalendāru «Mitrāji» pret ziedojumu var iegādāties Latvijas Dabas fondā, sazinoties pa e-pastu [email protected].
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes gādībā Latvijā tematiskās aktivitātes plānotas visa februāra garumā. Ikviens interesents aicināts piedalīties kopumā 19 dažādos Dabas aizsardzības pārvaldes tematiskajos pasākumos – mitrāju nodarbībās, pārgājienos, talkā u. c. –, kas palīdzēs izprast mitrāju veidus un nozīmi ikviena cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Plašāka informācija par visiem mitrāju pasākumiem pieejama www.tiekamiesdaba.lv.
Piemēram, Kurzemē paredzēta nodarbība «Dzīvā Užava» par mitrājiem un to nozīmi dabā un cilvēku dzīvē, kā arī četri pārgājieni ar atšķirīgu norises vietu, distanci un mitrājiem.
Ķemeru Nacionālajā parkā notiks nodarbības Ķemeru Nacionālais parks – «Mitrāju karaliste», kurās stundas garumā varēs gūt atbildi uz jautājumu, kāpēc mitrāji ir svarīgi gan dabas daudzveidības nodrošināšanai, gan cilvēka labklājībai. Notiks arī dabas sakopšanas talka Kaņiera ezera apkaimē, lai dabas izziņai būtu apvienota ar praktisko darbošanos.
Arī Latgalē paredzēts pasākums «Mitrāji un cilvēku labklājība», kurā varēs uzzināt par mitrāju aizsardzību un noskaidrot, kādas dabas vērtības slēpjas Latgales reģiona mitrājos, ar spēles palīdzību iepazīt mitrāju augus un dzīvniekus, noskatīties īsfilmu par Rāznas ezeru, diskutēt par mitrāju lomu un nozīmi dabā un cilvēka dzīvē.
Savukārt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks pārgājiens un «Niedru festivāls», kas arī ir sava veida talka. Proti, lai atbrīvotu jūras piekrasti no niedrēm, tās tiek pļautas. Un iegūtais niedru krāvums ar cilvēku iesaisti pārtop niedru skulptūrās. Pasākums, kas gadiem pulcē skulptūru veidotājus un skatītājus dažādās vietās, šogad atkal atgriezīsies Salacgrīvas Randu pļavās. Šobrīd mainīgie laikapstākļi kavē pasākuma datuma izsludināšanu, taču tuvākajā laikā tas tiks izziņots.
Paralēli šiem pasākumiem februārī notiek arī mitrājiem veltītas nodarbības skolēnu grupām pārvaldes dabas centros. Dabas centru īstenoto pasākumu klāstu mitrāja mēnesī un visa gada nogrieznī var skatīt, kā arī pieteikties nodarbībām var pārvaldes radītajā vietnē www.tiekamiesdaba.lv sadaļā «Notikumu kalendārs».
Latvijas Nacionālais dabas muzejs 5.–12. klašu skolēnu grupām piedāvā tematiskas nodarbības par mitrājiem: «Purva noslēpumi», «Daudzveidīgā ūdens pasaule» un «Ūdens piesārņojums». Muzeja ekspozīcijās var atrast dažādus organismus, piemēram, putnus, zīdītājdzīvniekus, bezmugurkaulniekus un augus, kas sastopami mitrājos, kā arī uzzināt par risinājumiem mitrāju aizsardzībā. Ekspozīcijā «Latvijas augi un sēnes 4. stāvā šajā nedēļas nogalē pieejama īpaša krāsojamā lapa, ar kuras palīdzību ikviens gan Latvijā, gan citviet pasaulē var radīt pats savu mitrāju ainavu.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība «Žurnāls Santa».
