Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pašlaik tiešraidē var vērot rūpes par pirmo olu – viens no pāra vienmēr ir ligzdā, un pamīšus ola tiek perēta. Pa vienam stārķi dodas ligzdas materiāla un barības meklējumos.
Ik pa laikam ligzdu apmeklē vēl trešais stārķis, kura uzbrukumus Tuks atbildīgi atvaira. Stārķu pāris turpina pāroties, un sagaidāms, ka drīzumā olu skaits ligzdā pieaugs.
Baltie stārķi Latvijā šogad pamanīti jau marta beigās, konkrētajā ligzdā pāris iekārtojies aprīļa sākumā.
Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kg). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80% balto stārķu populācijas Latvijā.
Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, «Sadales tīkls» zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.
Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā «Balto stārķu ligzdu pamatnes», kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.
