Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Latvijas Automoto biedrība (LAMB) un apdrošināšanas sabiedrība «Ergo» rīkotās diskusijas laikā tika mēģināts noskaidrot, kas būtu galvenās lietas, kas nākotnē paredzamas normatīvajā regulējumā, lai drošāk iekļautu elektriskos skrejriteņus satiksmē.
«Ergo» valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse diskusijas sākumā norādīja, ka uzņēmums ir veicis aptauju, kurā noskaidrots, ka pašreiz ar elektriskajiem skrejriteņiem pārvietojas 4% iedzīvotāju, tomēr vēl 20% plāno tos iegādāties un sākt lietot. Viņa uzsvēra, ka, lai gan kopumā sabiedrības attieksme pret elektriskajiem skrejriteņiem ir pozitīva, 87% tos uzskata par draudu satiksmes drošībai, kā galveno argumentu minot infrastruktūras un noteikumu nepiemērotību.
Ķirse skaidroja, ka uzņēmums veicis pētījumu, apzinot citu valstu pieredzi par regulējumu attiecībā uz elektriskajiem skrejriteņiem.
Vairums valstu izmanto regulējumu, kurā skrejritenis ir pielīdzināts velosipēdam, tomēr daļa pašreiz strādā pie precīzāka, tieši elektriskajiem skrejriteņiem atbilstoša regulējuma.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris norādīja, ka normatīvajos aktos divu riteņu transportlīdzekļi iedalās vairākās kategorijās pēc braukšanas ātruma – viena ir līdz 25 kilometriem stundā (km/h), kurā ietilpst velosipēdi, nākamā ir no 25 līdz 45 km/h, un tajā ietilpst mopēdi. Savukārt tie, kuri brauc ātrāk par 45 km/h, ir motocikli. Viņš pauda, ka atbilstoši šim regulējumam elektriskie skrejriteņi ir pielīdzināmi velosipēdiem, un nebūtu vajadzība radīt papildu apakškategoriju normatīvajos aktos. Tāpat Teteris uzsvēra, ka elektriskajam skrejritenim, kas brauc ātrāk par 25 km/h, būtu jāatbilst visām mopēda prasībām, bet, ja tas tām neatbilst, tad tas Eiropas Savienībā ir nelegāls un ceļu satiksmē nav izmantojams.
Runājot par drošību, pārvietojoties ar elektrisko skrejriteni, Teteris pauda, ka bērniem noteikti būtu jāvalkā ķiveres, tāpat kā pārvietojoties ar velosipēdu. Tāpat viņš piebilda, ka cilvēkiem, kas pārvietojas ar elektriskajiem skrejriteņiem pa ielu, vajadzētu būt atstarojošām vestēm.
Diskusijas laikā tika spriests par to, vai elektriskajiem skrejriteņiem būtu jāpārvietojas par ietvi, ielu vai velojoslām. Eksperti norādīja, ka pašreiz Rīgā nav iespējams pārvietoties tikai pa veloceliņiem, savukārt, braucot pa ietvi, var tikt apdraudēti gājēji, bet uz ielas pats elektriskā skrejriteņa vadītājs var nebūt gluži drošs. Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns teica, ka Rīgas centrā ir jāsamazina stāvēšanai novietoto automašīnu daudzumu, kas samazinātu iebraukušo automašīnu skaitu, savukārt vietu, kas atbrīvojas, varētu pārdalīt citiem transporta veidiem, tai skaitā elektriskajiem skrejriteņiem.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāstīja, ka atbilstoši reģistrētajai statistikai ļoti strauji pieaug elektrisko skrejriteņu lietošana un līdz ar to – negadījumu skaits. Šogad kopš 1.aprīļa ir reģistrēti seši šādi negadījumi, kuros bijuši divi cietušie.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa pauda, ka, veidojot regulējumu, bērniem un jauniešiem jānosaka valkāt atstarojošos elementus un ķiveres, tāpat kā pārvietojoties ar velosipēdu. Turklāt, braucot pa ietvi, būtu jāsamazina ātrums.
Diskusijas laikā arī tika pieminēta elektrisko skrejriteņu reģistrācija un apdrošināšana. «Ergo» pārstāve stāstīja, ka jau pašreiz skrejriteņus ir iespējams apdrošināt, bet, iespējams, būtu jādomā par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu elektrisko skrejriteņu īpašniekiem. Savukārt Teters norādīja, ka CSDD varētu piedāvāt skrejriteņus reģistrēt, tāpat kā velosipēdus.
Diskusijas laikā izskanēja arī rosinājums, ka varētu ierobežot pārvietošanos ar elektriskajiem skrejriteņiem īpašās vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, piemēram, parkos. Tāpat izskanēja rosinājums, ka, braucot pa ietvi, maksimālo ātrumu varētu noteikt 6 km/h.
