Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uz tu ar meteoroloģiju
Jau mēnesi Ilona ir televīzijas laika ziņu meitene. «Ja man jāatbild, kā tas gadījās, gribas teikt – nejauši! Laikam jau tā notiek ar cilvēkiem, kas ļaujas dabiskam notikumu plūdumam,» PDz saka TV3 laika ziņu jaunā moderatore. «Līdz šim man nebija pieredzes darbā ar kameru, bet bija iespēja strādāt ar publiku un dažādām auditorijām klātienē. Jau pēc pirmā mēģinājuma sapratu, ka darbs ar kameru ir pavisam kas cits… Sākumā šķita – kas gan tur var būt sarežģīts? Bet laikam jau, sēžot dīvānā pie televizora, arī spēlēt futbolu un hokeju šķiet viegli,» smej viņa.
«Taču man patīk sevi izsist no komforta zonas. Turklāt jau pērn biju nolēmusi, ka pavasarī beigšu iepriekšējās darba attiecības. Sākotnēji bija doma vienkārši vasarā atpūsties, paburāt un tad no rudens mesties jaunos izaicinājumos, arī studēt meteoroloģiju, kas saistīta ar manu hobiju – burāšanu. Tur laika ziņu analīze ir neatņemama sastāvdaļa gan pirms došanās jūrā, gan esot uz ūdens. Man kā burātājai un jahtas vadītājai ir izpratne par globālo procesu kopsakarībām un to iespējamo ietekmi. Bet, pārfrāzējot Sokratu – es zinu, cik vēl ļoti daudz nezinu,» stāsta Ilona. «Piederu pie tiem, kas tic, ka dzīvē nav nejaušību.
Ar mums viss notiek īstajā laikā un secībā.
Taču, atklāti sakot, ja kāds man vēl gada sākumā būtu teicis, ka vadīšu laika ziņas, visticamāk, tikai pasmaidītu,» vaļsirdīga ir viņa.
«Ir cilvēcisks satraukums, ar kuru cenšos sadraudzēties,» par jaunajiem pienākumiem stāsta Ilona. «Būdama patoloģiska teicamniece, esmu sev skarbākais kritiķis. Pirms priecājos par paveikto, vienmēr fokusējos uz to, kas vēl jāpilnveido. Taču man ir ārkārtīgi paveicies. Jūtu milzīgu atbalstu no jaunajiem kolēģiem. Tā ir dāvana atkal strādāt stiprā un saliedētā komandā,» uzsver Ilona, taču neslēpj – mazliet biedējusi publiskā atpazīstamība, kas nāk komplektā ar darbu TV, tāpēc viņa nopietni apsvērusi šo piedāvājumu. «Ar to nu tagad ir jāaprod. Ir vajadzīgs laiks, lai ar visu iemācītos gaumīgi tikt galā.»
Burāšana – skaisti un sāpīgi
«Nozīmīga manas dzīves daļa ir jūra un burāšana,» stāsta Ilona. «Kopš pirmās dienas pirms pieciem gadiem, kad man bija iespēja burāt un doties tāljūrās, sapratu, ka manas attiecības ar jūru un zēģelēm ieilgs,» saka viņa.
«Tā ir magnēta darbības principam līdzīga vilkme – būt tuvāk horizontam.»
«Tur ir miers un harmonija pat tad, kad ir negaiss. Tiklīdz uzkāpju uz klāja, viss laicīgais un trauksmes pilnais paliek krastā. Kad esmu jūrā, ir tikai labas izjūtas. Varbūt tas arī veido šo atkarību,» spriež Ilona. «Taču jārēķinās, ka burāšana var būt arī smaga. Īpaši sporta burāšana. Tā bieži vien saistīta ne tikai ar augstu fizisko izturību, bet arī ar psihoemocionālo noturību. Burāšana var būt gan mierīga, gan adrenalīna pārsātināta. Var gadīties arī traumas. Man ir gadījies pārsist krūškurvi, nosvilināt plaukstas, dabūt nobrāzumus. Dažkārt pēc kārtīgas burāšanas zilumu dēļ kājas izskatās kā dalmācieša mugura. Skaidrs, ka ne visiem tas der. Ne katrs spēj tajā noķert kaifu,» teic viņa.
«Ja neburā ar smalkām kruīza jahtām, ir jārēķinās ar samērā zemu komfortu. Ja trāpās negaiss, var gadīties, ka vairākas dienas jāpavada slapjās drēbēs, aukstumā. Un vēl ir arī spēku izsīkums, jo neatliek laika pienācīgam miegam. Ja burā komandā, jāmāk sadzīvot ar citiem. Ne visi to grib, ne visi arī spēj. Taču tieši tas man arī patīk – burāšana ir kā hameleons, nekad nezini, kādā krāsā tas iekrāsosies.»
Gājusi kapteiņu kursos
«Lai iegūtu starptautisku atpūtas kuģu vadītāju apliecību, jāiziet speciālie kapteiņu kursi. Apmēram trīs mēnešus ir teorētiskās mācības ar klātienes lekcijām. Tiek apgūta jahtu uzbūve un remonts, aerodinamika un hidrodinamika, navigācija, kuģošanas drošība un jahtu vadīšana ekstremālos apstākļos, arī pirmā palīdzība, radiosakari, jūras tiesības un daudz citu zināšanu, arī meteoroloģija. Pēc tam ir jahtas vadīšanas praktiskās mācības uz ūdens, kur māca manevrēšanu, pietauvošanos, glābšanas procedūru un citas svarīgas lietas.
Galā ir rakstisks un mutisks eksāmens CSDD par teorijas daļu, bet pēcāk arī vadīšanas eksāmens uz ūdens,» stāsta Ilona. «Aktīvi burājot, sanāk papildināt teorētiskās zināšanas ar praktisku pieredzi. Man ir paveicies, jo ir iespēja burāt gan tāljūrās, gan pašai ar nelielu, 8,5 metrus garu jahtiņu,» saka viņa.
«Šosezon vairāk sanāk burāt sportiskākā vidē – piedalīties ar komandu dažādās pašmāju un kaimiņvalstu regatēs,» atzīst laika ziņu moderatore. «Tomēr man tuvāka ir tāljūru burāšana. Tiklīdz jahta attauvojas, ir milzīgs endorfīnu pieplūdums. Līdzīgas izjūtas pārņem, kad kāpju lidmašīnā pirms kāda garāka ceļojuma.»
17 dienu okeānā
«Man patīk būt prom no mājām ilgāku laiku, īpaši, ja zinu, ka krastā piestāšu vien pēc vairākām dienām. Tāpēc viens no neaizmirstamākajiem un skaistākajiem pārgājieniem ar jahtu bija 2017. gadā, kad šķērsoju Atlantijas okeānu. Bez piestāšanas krastā bija jāpavada 17 dienas. Bijām 10 jaudīgas personības, kurām bija draudzīgi jāsadzīvo uz 17 metru garas jahtas,» atceras Ilona. «Ar komandu izgājām no Portugāles uz Kanāriju salām, tad uz Bermudu salām, tālāk uz ASV, Bostonu. Toreiz noslēdzu savu ceļojumu Kanādā. Nodzīvoju uz jahtas divus mēnešus un pēc tam devos mēnesi ilgā dižklejojumā ar mugursomu pa Kanādu un ASV. Krāšņa un neaizmirstama pieredze un emocijas.»
«Otrs ļoti īpašs burāšanas notikums bija šosezon. Gada sākumā paceļoju mēnesi viena pati pa Āziju, un dažas nejaušības mani aizveda līdz burāšanai Siāmas līcī. Tur radās iespēja piedalīties starptautiskā regatē kopā ar vienu no pasaules labākajiem burātājiem. Šādi notikumi liek ticēt, ka viss ir iespējams.
Robežas ir tikai mūsu prātā.
Tāpēc jādzīvo viegli un gaisīgi, ar platu smaidu. Tas pievelk labas lietas!» atgādina Ilona.
