«No dēla līdzjūtības vārdus nesagaidīju…» Aktiera Paula Butkēviča meitas Alēnas stāsts

Nepalaid garām!

Aiva Kanepone

«Es gribu visu un to dabūju!» Sonora Vaice atklāti par smagākajiem dzīves brīžiem, bērniem un jauno profesiju

Anija Pelūde

«Esmu plānojis līdz tiem simtu desmit izvilkt.» Ar mikroķirurga precizitāti un lauku rūdījumu – acu ārsts Juris Vanags

Pārvedusi uz Ameriku tēva galdu

Kad 90. gadu beigās Alēna ciemojās pie draugiem Filadelfijā, viņa nevarēja iedomāties, ka tas iezīmēs liktenīgu pavērsienu dzīvē – ASV zinātniskā vide viņas talantu novērtēs augstāk, nekā tas bijis Latvijā. Kopš tā laikā Alēnas dzīve rit starp divām valstīm – Latviju un ASV.  

Atsvešinātība man neizprotamu iemeslu dēļ sākās, kad dēls Latvijā apņēma sievu.

Alēnas māja atrodas netālu no Ņujorkas, Longailendā, kuru no vienas puses ieskauj okeāns, no otras – līča ūdeņi. «Kā jau kārtīgai latvietei, man ir arī savs dārziņš. Te aug visdažādākās puķes, ābeles, ķiršu, persiku koki, arī tomāti, burkāni un visādi zaļumi. Diemžēl visus šos labumus ļoti iecienījušas vietējās vāveres, zaķi, truši un citas radības,» stāsta aktiera Paula Butkēviča meita. Atšķirībā no saviem kaimiņiem augsnes apstrādē Alēna nelieto ķīmiskos līdzekļus, un dzīvniekiem viņas ekoprodukti garšo īpaši. «Drīz būs jābūvē gandrīz vai militārs žogs riņķī, jo viņi izlien pat caur visšaurākajām spraugām,» nopūšas Alēna. «Vienīgais, ko neēd, ir manas rozes.»

Tagad viņas dārza lepnums ir koši dzeltenais krūms – tēva mīļākā krāsa. «Cenšos neskatīties tēva fotogrāfijas, bet tāpat daudzās lietas, kas pārvestas no Latvijas, ik uz soļa atgādina par sāpīgo zaudējumu. Kaut vai mūsu Butkēviču dzimtas pamatīgais koka rakstāmgalds, pie kura tēvs sēdējis.