Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mana mamma un tēvs diezgan agri izšķīrās. Tolaik man bija kādi seši septiņi gadiņi. Mūs uzaudzināja mamma un patēvs,» žurnālam «Privātā Dzīve» atklāj uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Ar bioloģisko tēvu tikāmies reti. Pēc tam aizgāju armijā un tur arī uzzināju, ka tēvs ir miris,» atceras Jūlijs.
Ilgus gadus uzņēmējs nezināja, kad un kur viņa tēvs apglabāts. «Burtiski pirms gada ar māsu sākām veidot dzimtas koku un pastiprināti pētījām mūsu radu rakstus.
Uz vecumu jau cilvēks vairāk sāk domāt par to, kas ir viņa senči, viņa dzimta,» stāsta Krūmiņš.
«Mums radās doma, ka vajadzētu atrast, kur tieši apglabāts mūsu paps. Māsa atcerējās, ka viņš esot apbedīts Matīsa kapos. Devos uz turieni, un arhīvos tika atrasti dati par to, kur ir viņa kaps,» meklējumu aizkulises atklāj Jūlijs.
Nu viņš ir skaisti sakopis sava tēva mūža mājas un parūpējies par pieminekļa uzstādīšanu. Uz tā rakstīts – Jūlijs Krūmiņš, jo tā sauca arī uzņēmēja tēti. «Īsti nezinu, kāpēc tieši vecāki nolēma man dot tēva vārdu Jūlijs. Laikam tolaik tas bija moderns,» spriež Krūmiņš. Uzņēmēja ģimenē ir vēl viens Jūlijs Krūmiņš – viņa dēla Mārtiņa atvase. Šis vārds viņam ļoti piestāv, jo mazdēls jau bērnībā bijis tikpat apsviedīgs un izdarīgs kā vectēvs.
Atmiņu par tēvu Jūlijam nav daudz, taču viņš zina teikt: «Mans paps ļoti skaisti dziedāja, gandrīz kā Frenks Sinatra. Viņš pat līdzīgs viņam bija.»
Uzņēmējs saka – ir laba sajūta, zinot, ka tēva kaps ir sakopts. «Ceru, ka pēc manas nāves arī mani bērni un mazbērni mani neaizmirsīs. Šobrīd nezinu, kas viņiem jāpiesola, lai aizmānītu aizbraukt uz kapiem pie vecāsmātes un vecvecmammas. Ja man tas izdodas, tāpat redzu, ka viņi to tik vien domā, kā ātrāk no turienes tikt prom. Es jau viņus saprotu – jaunībā biju tāds pats. Ziemassvētkos sēdēju baznīcā tikai ar vienu domu – kaut ātrāk tiktu pie eglītes! Taču, jo vecāks kļūsti, jo biežāk gribas aizbraukt uz kapiem, ieiet baznīcā un kādu svecīti nolikt,» neslēpj Jūlijs.
Jūlija Krūmiņa tēvs un māte.
Miljonārs teic – par savām mūža mājām vēl neesot domājis. «Es vēl neesmu izlēmis, ko ar sevi darīt. Labprāt gribētu, lai manus pelnus izkaisa kaut kur un uz tiem stāda ozolu. Tas būtu skaisti,» tā Jūlijs.
