Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Šķiet, Latvijā esmu vienīgā māksliniece, kas glezno uz dažādiem metāliem,» PDz teic māksliniece Baiba Ābelīte. Viņas vīrs ir bijušais grupas Labvēlīgais tips trompetists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra dalībnieks, dziedātājs un komponists Andris Ābelīte. Decembra sākumā divi Baibas darbi, kuriem autore devusi nosaukumu Nervīra, izstādīti restorāna Vincents mākslas projekta laikā.
«Šīs vietas saimnieks Mārtiņš Rītiņš var lepoties ar augstu fantāzijas lidojumu – rada kulināros šedevrus, kas savā ziņā arī ir mākslas darbi. Tāpēc jūtos pagodināta, ka mani darbi var būt līdzās kam tādam,» atzīst Ābelīte.
«Nervīra ir arhitektonisks elements, ko ieraudzīju Berlīnes lielajā dzelzceļa stacijā. Tās lielie kupoli, manuprāt, veido ārkārtīgi skaistus ģeometriskus laukumus ar ornamentālu faktūru. Man kā māksliniecei tas liekas spēcīgs veids, kā attēlot mūsdienu urbāno ainavu, kur dominē metāls, betons un stikls. Kāds saskata skaistumu ziedos un jūrā, bet es to ieraugu šādās it kā netradicionālās lietās. Manuprāt, šo darbu skaistums slēpjas tajā, ka ikviens tajos var saskatīt kaut ko citu,» skaidro Baiba.
Viņa stāsta – savulaik gleznojusi uz audekla, taču tad atklājusi metālu, uz kura nu rada gan mazus, gan lielformāta darbus. «Vincenta mākslas projektā apskatāmie darbi tapuši uz alumīnija. Darbojos gan ar krāsām, gan skābēm. Gleznoju, gravēju, slīpēju. Ar dažādu materiālu izpēti aizraujos kopš bērnības, kad man ļoti tuva bija kolāžu veidošana,» teic Baiba.
Iedvesmu viņa smeļoties arī no sava tēva Visvalža Asara, kas ir viens no mūsdienu ievērojamākajiem vides māksliniekiem. Baiba atzīst – viņa var lepoties ar drosmīgām idejām.
«Latvijas Mākslas akadēmijā, kur šovasar absolvēju maģistrantūru, savulaik uzbūvēju milzīgu metāla torni. Tas notika biennāles Mākslas nākotne laikā. Radīju iCloud torni, kur mūsdienās glabājas informācija, un savā ziņā tas ir nākotnes konkurents cilvēka intelektam. Es gribētu darīt ļoti lielas un ambiciozas lietas, taču tam ir nepieciešami resursi.
Parīzē ir Eifeļa tornis, Londonā – panorāmas rats, un, ja vien man būtu līdzekļi, es Latvijā uztaisītu kaut ko vēl grandiozāku. Es zinu, ka ne tikai gribu, bet arī prastu to realizēt,» apņēmības pilna ir māksliniece.
Vienu no savām idejām Ābelīte nupat realizējusi pie Māras dīķa atklātajā izstādē Nākotnes pilsēta. Radījusi lielformāta gleznu Korekcija uz metāla, kura laika gaitā mainās. «Esmu attēlojusi jūru, kas divu mēnešu laikā transformēsies par smiltīm. Materiālu, uz kura šis darbs tapis, laikapstākļi lēnām saēd,» stāsta Baiba.
Ābelīte neslēpj – lai gan viņai svarīgākais ir ar saviem darbiem nodot pasaulei idejas, nevis labi nopelnīt, viņai savā ceļā izdevies sastapt arī dāsnus mākslas cienītājus. «Esmu darbaholiķe un tam, ko daru, veltu patiešām daudz laika. Ne visi tam ir gatavi, bet es uzskatu – ambīcijas ar laiku atmaksājas. Ir klients, kas iegādājies manu lielformāta metāla darbu par 12 000 eiro,» palepojas viņa. Vaicāta, kā nosaka mākslas darba cenu, atklāj: «Novērtēju darba tapšanai veltīto laiku un iztērētos resursus.»
Baiba atzīst – pandēmijas laiks viņai bijis ražīgs. «Man kā māksliniecei nekas nemainās no tā, kas notiek ārpasaulē. Sēžu darbnīcā un radu,» teic Ābelīte.
