Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Katru dienu ir vērts atzīmēt, un pat ir jāatzīmē,» PDz sacīja Juris Kulakovs. Svētki viņam pagājuši mierīgi. «Nekas nebija citādāk kā visās pārējās dienas. Tik vien kā telefons plīsa no apsveikumiem. Zvanīja kolēģi, labi draugi… Vēl tagad lasu suminājumus, kuri atsūtīti un pienāk arī trešajā dienā pēc jubilejas.
Režisore Elizabete Mežule-Gricmane no Vides filmu studijas tikko atsūtīja: «Sveiks, Juri! Dzimšanas diena cilvēka mūžā ir visgrūtākā diena. Otrajā dienā ir jau labāk, bet trešā diena ir izcila. Apsveikumi! P. S. Sērīgi ziņoju, ka filma ap un par tevi joprojām dzimst,»,» citēja Juris.
Komponists sacīja – lai arī pandēmijas laikā daudziem nav, ko darīt, viņam esot tieši pretēji.
«Man ir, ar ko rosīties. Visapkārt pilns ar notīm. Diemžēl koronavīrusa dēļ viena mana ieplānotā zvaigžņu stunda tika atcelta. Mana kantāte Tēvzemei un Brīvībai 4. maijā pie Brīvības pieminekļa ar pūtēju orķestri Rīga, kori un operas solistiem nenotika. Pirmizrāde tai bija pagājušā gada 19. novembrī VEF Kultūras pilī, bet tā nebija pilnībā noslīpēta. Toreiz manas vainas dēļ, jo neaprēķināju laiku, nācās lūgt palīdzību kolēģiem, arī orķestra direktors kaut ko pielaboja partitūrās… Tagad es mierīgā garā biju uztaisījis tā, kā man šķita pareizi. Bet neko, nospēlēs citreiz,» pauda Juris.
Ar dzīvi kopumā komponists ir apmierināts. «Protams, koncertu nav, un neviens nezina, kad būs. Tā kā nav uzstāšanos, nav arī ienākumu, un vienīgais, uz ko tagad atliek cerēt, ir autortiesības.
Esmu brīvmākslinieks, un autortiesības ir absolūti neprognozējamas. Šomēnes bija tikai pāris simtu.
Situācija bēdīga, bet ko padarīsi – ir tā, kā ir. Galvenais, ka darīt ir ko, un kartupeļi man mājās, ar kuriem tad varēja nosvinēt, arī ir. Raudāt un bēdāties pagaidām nav iemesla,» smēja komponists. Viņš gan piebilda, ka nav jau tā, ka pārtiek tikai no kartupeļiem.
«Aizeju jau kādreiz līdz lielveikalam, kaut ko citu arī nopērku. Manu, ka tur dažs labs ir uzlicis sejas masku. Man gan tādas nav. Es aizturu elpu vai novēršos, ja kāds pārāk pietuvojas. Ilgi veikalā neuzturos, ātri paņemu, ko vajag, un prom,» tā mākslinieks.
Kulakovs atzina, ka pēdējos mēnešos vairāk laika atliek, lai biežāk painteresētos, kā klājas meitai Justīnei un nu jau diviem komponista mazbērniem. «Justīne ar ģimeni no Šveices pārcēlusies uz Francijas pilsētu Tulūzu. Viņa saka, ka bērni aug braši, mazmeita esot īpaši muzikāla,» lepns ir Kulakovs.
