Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pašiem savs Pārtikas revidents
Ieva Strazdiņa, vadot ziņu un izklaides raidījumus, aptuveni sešus gadus bija redzama Rīga TV24 ēterā, taču šovasar LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs viņai piedāvāja iespēju sabiedriskajā televīzijā veidot līdz šim Latvijā nebijušu raidījumu. Un Ieva piekrita.
«Man gribējās augt, gribējās kaut ko jaunu iemācīties. Neteikšu, ka šis laiks bija viegls, arī atbildība par raidījuma saturu ir pavisam cita. Sākumā bija uztraukums, kā mani uzņems, vai pieredzējušie LTV darbinieki neskatīsies ar neticību un aizdomām. Taču kolēģi bija pretimnākoši, neskopojās ar padomu,» priecājas Ieva, atzīstot, ka viņai ļoti paveicies ar raidījuma Pārtikas revidents komandu.
Raidījumi, kur tiek pētīts pārtikas produktu sastāvs, pasaulē nav jaunums. Latviešu TV skatītājiem pazīstamākais ir Krievijas ražojums Kontroļnaja zakupka. «Šo raidījumu gan neesmu redzējusi, jo lielākoties patērēju britu medijus. Esmu izteikts britofils, man ļoti patīk viss, kas saistīts ar britiem. Līdzīgu raidījumu skatījos viņu kanālā Channel 4, kur arī tiek pētīta pārtika. Bet tas ir daudz vieglākā formātā. Mums iesaistīta arī analītika, ēdienu izpēta laboratorijā.»
Veģetāriete
«Nu jau 19 gadus neēdu gaļu. Ar mammu esam runājušas par to, kāpēc pievērsos veģetārismam. Viņas versija ir tāda, ka es noskatījos filmu Mazulis pilsētā ar skaisto cūciņu galvenajā lomā, un tanī brīdī arī beidzu ēst gaļu, jo tas taču ir mazais smukais cūkulītis. Savukārt uzskatu, ka man gaļa vienkārši beidza garšot. Man nav nekas pret tiem, kuri ēd gaļu, to mēdzu gatavot arī savam draugam.
Es nevaru runāt par lietām, tās nepagaršojusi, tāpēc Pārtikas revidentā jau vairākas reizes esmu pārkāpusi veģetārisma principus.
Esmu pagaršojusi, piemēram, kotletes.»
Ieva un Ādams
Ievas britofilija izpaudusies arī dzīvesdrauga izvēlē. «Viņš ir brits, boksa žurnālists. Viņa vārds ir Ādams,» atklāj Ieva. «Iepazināmies pirms diviem gadiem tinderī, kad viņš bija ieradies Rīgā atspoguļot boksera Maira Brieža cīņu. Sākām sarakstīties, taču dzīvē tikāmies tikai pēc pāris mēnešiem, jo nākamajā dienā pēc cīņas viņš devās uz Angliju. Latvijā Ādams atgriezās tikai pavasarī, kad te atkal bija kaut kādi boksa mači.»
Pēc pirmās satikšanās Ādams un Ieva drīz vien sāka dzīvot kopā. «Manis dēļ viņš pārcēlās uz Latviju. Tas ir žests, ko ļoti novērtēju un apbrīnoju.» Ādams turpina attālināti rakstīt britu medijiem. «Protams, viņš ik pa laikam skumst pēc mājām, īpaši tagad, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ vecākus nav saticis jau gadu.»
Par mīluļiem
Vēl nesen Ieva rūpējās par diviem mājdzīvniekiem – Āfrikas pundurezi Tediju un kaķeni Viskiju. «Diemžēl Tedijs jau devies uz citiem medību laukiem. Eža paņemšana bija eksperiments. Tolaik kopā ar draudzenēm īrēju dzīvokli un sapratu, ka gribu mājdzīvnieku. Biju ļoti safanojusies par ežiem. Tad vienā dienā ieraudzīju sludinājumu – kāda ģimene pundurezītim meklē jaunas mājas. Šķita, ka šis dzīvnieks neprasa lielu uzmanību. Un tā bija milzu kļūda.
Grūti saprast, kas pundurežiem kaiš, un Latvijā nav arī daudz veterinārārstu, kuri būtu ežu speciālisti,» pārliecināta Ieva.
Arī Viskijs pie Ievas nonāca nejauši. «Viskijs vispār ir kaķene. Kad viņa bija maziņa, ar darba kolēģiem atradām to uz ielas. Briti visus kaķus sauc par Whiskers (ūsiņas). Arī mēs ar draugiem kaķēnu tā sākām saukt. Vēlāk vārds tika saīsināts – Viskijs. Tagad man grūti iedomāties dzīvi bez viņas,» atzīst Ieva.
Padodas valodas
«Man tiešām interesē un arī padodas dažādu tautu valodas. Šobrīd bez dzimtās pārvaldu arī krievu, angļu un poļu valodu. Vienu brīdi mācījos arī dāņu valodu, jo man patīk, kā tā skan. Dāņu valoda ir kā atslēgas valoda, kuru iemācoties mierīgi var saprast arī zviedriski un norvēģiski,» stāsta Ieva. Pirms desmit gadiem viņa mācījusies slovēņu valodu, jo kādu brīdi šajā valstī dzīvojusi. Tāpat Ievai ir zināšanas arī portugāļu un spāņu valodā.
Alus cienītāja
«Savulaik mums ar omammu brīvā laika hobijs bija dažādu alus marku degustācija. Tagad jau viņa tā godīgāk uzvedas, bet mani šī lieta joprojām interesē. No visiem dzērieniem alus man garšo visvairāk,» atzīst Ieva. «Sekoju līdzi, ko dara latviešu alus brūži. To šobrīd savairojies tik daudz, un katrs ir ar savām idejām, receptēm un pieeju alus darīšanai. Ļoti interesanti parunāt ar alus darītājiem par to, kāpēc viņi izvēlas tādas vai citādas proporcijas, kā dabūt to vai citu garšu.»
Basģitāriste
Lai arī dzīvi Ieva saistījusi ar televīziju, savulaik viņa mācījusies Rīgas Doma kora skolā. «Mācījos par kordiriģentu, jo tas tolaik bija vienīgais novirziens, ko vidusskolā varēja apgūt kā specializāciju. Taču man uznāca tīņa dumpīgums – kormūzika un klasiskā mūzika man galīgi vairs nepatika, gribējās mācīties ģitārspēli. Pamazām apguvu akustisko ģitāru, sāku mācīties basģitāru un drīz vien pārgāju mācīties uz 100. vidusskolu, kur šī instrumenta spēli jau varēja apgūt. Tad parādījās pirmās grupas, kurās spēlēju basģitāru,» stāsta Ieva.
Viena no viņas pirmajām grupām bija Mango, kura spēlēja pankroku. Pēc tam sekoja grupa Beigtie ulmaņi un citas. «Tagad sen jau neesmu spēlējusi.
Pēdējais mans uznāciens bija ar rokgrupu Inokentijs Mārpls – tās līderis Raimonds Lagimovs jeb Dambis aicināja mani uzspēlēt vienu koncertu.
Šķiet, tas bija ļoti labs noslēgums manai muzikālajai karjerai.»
Ceļotāja
«Jūtos ļoti skumji, ka tagad nedrīkst nekur braukāt apkārt. Esmu bijusi daudzās valstīs, taču vēlreiz gribētu aizbraukt uz Islandi. Pirmo reizi turp devos ar lielu skepsi, domāju, ka tur nebūs, ko redzēt, un vīpsnāju par tiem, kuri teica, ka Islande mainījusi viņu dzīvi. Taču, tur nonākot, man no redzētā skaistuma burtiski elpa aizrāvās. Islandē jutu, cik cilvēks patiesībā ir mazs salīdzinājumā ar mežonīgo dabu.»
