Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Olga Krūze, PDz sagaidot viesos, kad debesis satrakojušās kā vēl nekad šovasar – te līst kā no spaiņa, te saulīte staigā pa zemes virsu un salijušās peļķes nosusina pāris mirkļos –, stāsta, ka 12 gadus mācījusies un dzīvojusi Anglijā, tādēļ viņai viss angliskais ir tuvs.
Pirms četriem gadiem Olga kopā ar vīru uzņēmēju Ati Krūzi iegādājušies jau gatavu kotedžas stila māju, kuras pirmajā stāvā ir liela viesistaba, virtuve un garāža, bet otrajā – trīs guļamistabas. Pie mājas ir plašs pagalms, kur tiek uzņemti viesi un suņiem ir pietiekami daudz vietas, kur izskrieties.
«Pamazām veidoju māju tādu, kādu man pašai gribas. Augšstāvs jau izremontēts. Vēl gan darba ir, cik uziet – jāpaplašina terase, jāuzceļ pirts…» plānus ieskicē Olga.
Bet dizainere nav vienīgā, kura ciemiņus sagaida savā britu stilā celtajā mājā. Viņa ir kopā ar diviem mīluļiem. Viens no viņiem – Velsas korgijs pembroks, ar latvisko vārdu Kefīrs – ir jaunpienācējs, jo pie Olgas ir tikai mēnesi.
«Astoņus gadus gaidīju, kamēr dabūju korgiju bez astes. Gribēju tieši puiku. Viņš ir vests no ārzemēm, jo Latvijā, lai savā īpašumā dabūtu šīs šķirnes suni, pie suņu audzētājiem ir ilgi jāgaida, turklāt nav garantijas, ka suns piedzims bez astes. Viņam ir smieklīgas proporcijas – lielas ausis, un nav astes. Īpašs ir viņa raksturs. Četru mēnešu vecumā Kefīrs uzvedas kā liels suns. Drīzumā vedīšu uz suņu skolu, jo ar viņu ir jāstrādā,» zina stāstīt dizainere.
Otrs Olgas mīlulis ir Bīvera Jorkšīras terjers Guči. «Lai gan suņukam jau ir četri gadi, viņš joprojām ir kā tāda labsirdīga rotaļlieta priekam. Paņēmu viņu vienā Juglas bomžatņikā, kad sunim bija septiņi mēneši. Diemžēl pagaidām Kefīrs un Guči nekādi nevar saprasties. Guči negrib pieņemt un nesaprot, ko vēl kaut kāds cits suns te dara. Katrs dzīvo savā stāvā, jo Kefīrs viens pats ar mazajām ķepiņām netiek pa kāpnēm augšā, bet Guči apvainojies slīgst depresijā un nenāk lejā,» stāsta Olga.
Viņa atzīst, ka arī saimniecei, rūpējoties par saviem mīluļiem, tagad jāpiestrādā teju vai dubultā. «Katram ir sava ēdienkarte. Guči ēd profesionālo suņu barību, bet Kefīram jāgatavo brokastis – vāru liellopa gaļu, bietes, taisu biezpienu, turklāt sešos no rīta man viņš jāved ārā. Jānoņemas kā ar mazu bērnu – zobi, ausis jātīra, jādod vitamīni.»
