Rīga +8°C 
Abas ļāvās atmiņām, un Agrita vēlējās noskaidrot meitas viedokli par to, kā viņas kļuva tik tuvas: «Atceries, kad mēs sākām runāt par to, ka mēs ārpus mājas varam kā druškas?»
Estere uzskata, ka šīs pārmaiņas notikušas aptuveni pirms gada, un spilgti atceras brīdi, kad viņas viedoklis par māti sāka mainīties: «Šis mums ir, man liekas, kādu gadu, ka mēs par to ņirdzam! Es ļoti spilgti atceros, pēc kā es uz tevi sāku skatīties mazliet savādāk. Man pirms tam bija tā: «Aj, viņa stingra! Es neko viņai nestāstīšu! Neko negribu viņai teikt!" Es visu laiku biju tāda…»
Agrita neslēpj, ka meitas iepriekšējā noslēgtība viņu sāpinājusi, jo Estere savus noslēpumus labāk uzticēja citiem radiniekiem, nevis viņai. Māte joprojām atceras meitas kādreizējos radikālos plānus: «Tavs spilgtākais paziņojums bija: «Man tūlīt būs 18 un tad es pametīšu šo māju beidzot!»»
Lielais lūzums notika pēc kādas ballītes Agritas dzimšanas dienā, kad Estere bija nedaudz par daudz aizrāvusies ar svinēšanu.
Nākamajā rītā meitu māca paniskas bailes no mātes rājiena, jo iepriekšējā naktī Agrita jau bija paudusi savu sašutumu. Estere stāsta: «Man bija šausmīgi bail no tā, ko tu pateiksi man, jo, zini kā, tu mani iepriekšējā vakarā kārtīgi salamāji: «Kā tu varēji tā uzvesties?» Tur bija, nu, tiešām tā, ka man likās – ārprāts, kā es viņai tagad acīs rādīšos? Nu, zini kā, man bija slikti – galva sāp, nezini, kur likties, vienkārši ir šausmīgi. Tagad tev vēl ir jādomā par to, kā tu vēl mammai acīs parādīsies vēl šādā izskatā!»
Tomēr gaidītā skandāla vietā Agrita pret notikušo izturējās ar humoru. Meita bija šokā par šādu pavērsienu: «Man bija tāds: «Viņa māk arī tā?» Tad bija nākamā frāze, kas izskanēja no tavas mutes pēc tam, kad tu pārstāji smieties, bija: «Nu, kefīrīti un marinētus gurķīšus?» Šis gadījums kalpoja par pamatu jaunai uzticības pakāpei.
Estere sāka pakāpeniski pārbaudīt robežas, uzdodot mammai arvien personīgākus jautājumus, līdz nonāca pie pašreizējās atklātības.
«Es mammai varu visu stāstīt! Viss ir kārtībā, pilnīgi vienalga! Kāds filtrs? Nekāda filtra te nav!» Lai gan Agrita piekrīt, ka attiecības ir kļuvušas brīvākas, viņa tomēr velk robežu pie vienas tēmas: «Laikam, nu, man ir viena tāda tēma, kas, man šķiet, kur ir robežas starp mammu un meitu. Nu, par intīmām tēmām mēs nerunājam!»
Agrita skaidro, ka viņas vēlme pēc ciešāka kontakta ar bērniem sakņojas pašas pieredzē, jo viņai trūcis šādas atklātības ar savu māti: «Man vienmēr ir bijis tā, ka, nu, diemžēl, es ar savu mammu neesmu tā atklāti no sirds varējusi vienmēr runāt. Tad es teicu, ka es gribētu, lai ar saviem bērniem veidotos tāds ciešs kontakts, lai bērni man varētu uzticēt pilnīgi visu, un ar mani runātu par pilnīgi visu.»
Tikmēr Estere ar nelielu skaudību raugās uz saviem jaunākajiem brāļiem un māsām, jo viņa savā laikā izbaudījusi daudz skarbāku audzināšanu: «Godīgi? Es pat apskaužu sīkos par to, kad viņi pieredz salīdzinoši mierīgu mammu, jo es izgāju ellei cauri! Viņa bija tik stingra, ka ej tu nost! Nav godīgi! Kāpēc es nevarēju piedzimt desmit gadus vēlāk?»
