Rīga 0°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atpūšas golfa laukumā
«Šī vasara bija ļoti īsa,» PDz atzīst hokeja kluba Dinamo Rīga uzbrucējs Lauris Dārziņš. «Bija tikai trīs nedēļas nogales, kuras varējām pavadīt kopā ar tuvajiem. Vienu veltīju ģimenei, otru – vecvecākiem un citiem radiem, trešo – atpūtai ar draugiem. Draugu kompānijā šovasar aizbraucām līdz Igaunijai uzspēlēt golfu. Tā ir mana, Mārtiņa Karsuma un Kaspara Daugaviņa aktīvā atpūta. Golfs it kā ir supervienkārša spēle, bet tajā pašā laikā – bezgala aizraujoša. Vienā golfa spēlē vari izdzīvot visu emociju gammu,» saka Lauris, kas neslēpj – viņš pēc dabas esot aizrautīgs.
«Bija laiks, kad man patika spēlēt pingpongu. Ar draugu vienmēr spēlējām uz torti Cielaviņa. Bija laiks, kad man ar tām bija pilns ledusskapis! Tad gan vajadzēja mazliet piebremzēt ar to patērēšanu,» smej Dārziņš.
«Es visu brīvo laiku, kas man šovasar bija, pavadīju ar ģimeni tepat Latvijā – braucām atpūsties, piemēram, uz jūru,» PDz stāsta Dinamo Rīga aizsargs Kristaps Sotnieks. «Negribējās lieki riskēt, ejot cilvēkos. Mēs vakcinējāmies pēc hokeja čempionāta un pie saviem Covid-19 sertifikātiem tikām vien tagad – uz vasaras beigām,» atklāj Kristaps. Patlaban vakcinēti esot gan visi spēlētāji, gan atbalsta personāls.
Treniņi – tik smagi kā nekad
Dārziņš un Sotnieks ir vieni no Dinamo Rīga ilglaicīgākajiem spēlētājiem, un viņi atzīst: šovasar aizvadījuši savā karjerā vienu no smagākajām pirmssezonas treniņnometnēm.
«Mums bija divarpus nedēļas ilga nometne Liepājā, kas noslēdzās augusta sākumā. Iepriekšējās Dinamo Rīga nometnēs bija divi ledus treniņi dienā – no rīta un vakarā, tad tagad – tikai viens, toties rīti sākās ar smagiem divu stundu fiziskajiem treniņiem manēžā.
Vakarā bija ledus treniņš, pēc tā – vēl viens treniņš zālē,» stāsta Kristaps un neslēpj – viņam grūtākie šķituši intervāla skriešanas treniņi manēžā.
«Kā hokejisti vairāk tomēr esam raduši slidot. Visi treniņi tika monitorēti – treneri sekoja līdzi katra sportista sirdsdarbībai. Tu nekur nevarēji noslēpties – ja bija grūti, tad visiem. Pēc īpaši smagiem treniņiem monitori rādīja – katrs bijām burtiski uz spēka izsīkuma robežas. Taču brīžos, kad ir ļoti grūti, rodas sajūta, ka kļūsti labāks.
Es domāju, mēs kļuvām labāki, spēcīgāki, izturīgāki – gan katrs individuāli, gan komanda kopumā,» uzskata Dārziņš.
Pārlidojumos bauda japāņu kino
Pagājušās nedēļas beigās Dinamo Rīga sāka pirmās pārbaudes spēles izbraukumā. Vaicāts, kā īsina laiku lidmašīnā, Sotnieks atbild: «Lasu grāmatas, noskatos kādu ieteiktu filmu vai klausos mūziku. Citreiz vienkārši guļu.»
Dārziņš pārlidojumos sevi izklaidē ar kino.
«Visu Holivudu esmu izmalis krustu šķērsu un tagad kaut ko vērtīgu atrodu Eiropas kino. Arī daži japāņu gabali bijuši pārsteidzoši labi,» saka Lauris.
Uz jautājumu, ar kādiem gardumiem sportisti sevi mēdz palutināt pēc uzvarām, Kristaps atbild: «Visiem hokejistiem viens no mīļākajiem ēdieniem ir steiks. Arī man. Ja var izvēlēties kaut ko neveselīgāku, labprāt apēdu arī kādu hamburgeru, piedzerot klāt kolu.» Savukārt Lauris stāsta: «Man negaršo aknas, bet paradoksālā kārtā ir kāds ēdiens, kurā man tomēr tās garšo.
Labprāt mielojos ar foie gras (pastēte, kas pagatavota no konjakā marinētām zosu aknām un trifelēm – PDz). Sezonas laikā patērējam daudz kaloriju, tāpēc ēdienus varam izvēlēties diezgan brīvi,» piebilst Dārziņš.
Uzticas jaunajam trenerim
Šajā sezonā Dinamo Rīga ticis pie jauna trenera – Sergeja Zubova. «Hokejs, tāpat kā ritenis, nav no jauna jāizdomā, un katrs treneris tikai pieliek klāt savas nianses, kuras grib uzlabot. Tas nav nekas jauns, un uzdevums ir viens – iemest ripu vārtos. Pie tā mēs visi arī strādājam,» spriež Sotnieks.
Vaicāts, vai no trenera var dzirdēt arī kādu stiprāku vārdu, Dārziņš saka: «Pagaidām mēs nedodam viņam iemeslu lamāties, jo izpildām visas norādes. Cerams, ka mēs tā arī neuzzināsim, kā ir tad, kad viņš lamājas.»
Dinamieši priecājas, ka beidzot mājas spēlēs varēs satikt latviešu fanus.
«Grūti nav īstais vārds, lai apzīmētu to, kā bija spēlēt bez skatītājiem. Tā bija mirusi ledus halle,» atklāts ir Sotnieks.
«Lai arī viss var mainīties vienas dienas laikā, mēs ļoti ceram, ka šogad situācija uzlabosies un cilvēki varēs mūs atbalstīt arī klātienē. Mēs spēlējam, lai uzvarētu, bet patīkamāk to darīt, kad apkārt valda dzīvība, kad tevi tajā atbalsta. To atmosfēru un skaņu, kas valda hokeja hallē, kad tajā ir skatītāji, nevar ar vārdiem aprakstīt. Mums ir jāspēlē tā, lai cilvēki mums atkal noticētu un arēnā atgrieztos dzīvība. Es domāju, ka tas ir mūsu spēkos!» uzsver Kristaps.
