«Cik maz vajag, lai cilvēks salūztu.» Skrējējs Višķers no cietuma iznāk ar sūrām atziņām

«Pirms tam biju dzirdējis dažādus stāstus, bet realitāte ir citāda, kad tur nonāc pats. Viss atkarīgs tikai no tevis. Ir jāprot uzvesties un saprasties ar cilvēkiem,» par Rīgas Centrālcietumā un vēlāk arī Valmieras cietumā pavadīto laiku Privātajai Dzīvei saka garo un vidējo distanču skrējējs Jānis Višķers.

Viņš nebrīvē bija no 2024. gada 2. decembra līdz šā gada marta sākumam.

Višķers tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā par kukuļa piedāvāšanu lielā apmērā valsts amatpersonai un tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz diviem gadiem. Viņš piedāvājis 30 000 eiro kukuli un solījis sagādāt labu amatu Ādažu novada deputātam par balsojumu domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Vaicāts, kā izdevās saīsināt piespriesto cietumsodu, Jānis saka: «Ar disciplīnu, uzvedību un attieksmi. Centos šo laiku izmantot jēgpilni. Disciplīna bija mana brīvība.» Sākums gan bija ļoti drūms. «Pirmās izjūtas bija – tukšums. Klusums, kas nav mierīgs. Tu saproti, ka tava iepriekšējā dzīve ir apstājusies. Tur nav masku – tur paliec tikai tu pats,» viņš saka.

Treniņi betona būrītī

Par savu ikdienu līdz brīdim, kad nonāca apcietinājumā, Jānis stāsta: «Mana dzīve bija kustībā. Skriešana nebija tikai sports – tas bija mans veids, kā dzīvot, domāt un tikt galā ar sevi. Es trenēju citus, gatavoju viņus pirmajiem maratoniem, un paralēli pats dzīvoju ar saviem sportiskajiem un ģimenes mērķiem.» Višķers ir fiziskās sagatavotības un skriešanas treneris ar bakalaura grādu pedagoģijā un maģistra grādu izglītības vadībā, kā arī sporta masieris.

Viņam bijuši skaidri plāni 2025. gadam.