Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kaimiņos Zatlers, kāpņu telpā – gleznas
Vents Balodis savulaik bija viens no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderiem, tika ievēlēts Saeimā, vairākus gadus nostrādāja valdībā, pārraugot zemkopību, kā arī vadot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tagad dzīves lappusi, kas saistīta ar galvaspilsētu, viņš ir gatavs pāršķirt. Nupat Balodis pārdevis savu 150 kvadrātmetru plašo septiņu istabu dzīvoklī galvaspilsētā.
Ēka, kurai ir slēdzams pagalms, savulaik tika uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajām visā Rīgā. Šajā namā, vēl būdams prezidenta amatā, dzīvojis arī Valdis Zatlers ar ģimeni. Tagad Valda dzīvoklī saimnieko eksprezidenta jaunākais dēls Kārlis. Arī pārējie kaimiņi esot sabiedrībā zināmi un ietekmīgi cilvēki. Dzīvokļi mājā ir plaši, un nama kāpņu telpā, kur pastāvīgi tiek uzturēta kārtība un tīrība, ir pat izvietotas gleznas.
Katrā vietā septiņus gadus
Bijušais ministrs teic – viņš kopā ar sievu un viņas dēlu no rīdziniekiem izlēmuši kļūt par lauciniekiem. Turpmāk dzīvošot pie Tukuma, kur Vents pirms vairākiem gadiem iekārtojis, kā pats teic, 120 kvadrātmetru nelielu četristabu mājiņu.
«Varētu teikt, ka septiņi ir mans laimīgais skaitlis,» sākot stāstu par pārcelšanos, teic Vents.
«Mašīnas numurs man ir 7777, Brīvības ielā dzīvoju septiņu istabu dzīvoklī, un te biju septiņus gadus. Man vispār ir tā sanācis, ka dzīvesvietu mainu reizi septiņos gados. Pirms 21 gada no laukiem, kur man bija zemnieku saimniecība, kurā audzēju kartupeļus Ādažu čipsiem, atgriezos Rīgā. Pirmajā dzīvoklī nodzīvoju septiņus gadus, otrajā – Tērbatas ielā – arī septiņus.»
Taču ilgāk dzīve Rīgā vairs nevarot turpināties. «Šo vietu pametu, jo tas, kas notiek apkārt, galīgi nav man,» atzīst Vents. Par galveno iemeslu viņš min, ka līdz šim dzīvojis latviskā vidē pašā Rīgas centrā, bet nu te esot pilns ar iebraucējiem.
«Vieni vienīgi paķīši un viņiem līdzīgie. Man nav nekas pret viņiem, bet labāk tomēr turos tālāk no tā visa. Jau šobrīd apkārtnē ir izveidotas četras kebabnīcas, un visi to darbinieki mitinās tepat. Brīvajā laikā dzīvojas pa mājas slēgto pagalmu. Turklāt paķīšu skaits ar katru dienu palielinās. Nesaprotu, kur viņi uzrodas!? Protams, katram ir bars māsu un brāļu, kas nu plūst uz Latviju, kur radinieki iekārtojušies daudz maz civilizēti.
Man šķiet, ka šajā apkārtnē dzīvo visi Wolt un Bolt ēdienu piegādātāji, jo mājas viens korpuss, kurš iziet uz ielu, pārbūvēts par vienistabu dzīvokļu māju.
Katrā dzīvoklī kā siļķes mucā – teju cits uz cita – mitinās svešas kultūras pārstāvji. Man pat ir bažas, ka drīzumā blakus esošā Rīgas Jaunā Ģertrūdes baznīca varētu pārtapt par cita veida reliģisku celtni, kur no rīta pielūgs pavisam citu Dievu,» saērcināts ir Vents.
Saimniekos dārzā un cīnīsies ar līdaku
Līdz šim mājā pie Tukuma Vents lielākoties pavadīja vasaras. Tur esot pieci hektāri zemes, dīķis, ābeļdārzs, lapene un viss pārējais, kas pieklājas mierpilnai latvieša dzīvei viensētā.
«Mājā viss ir iekārtots ērtai dzīvošanai. Pat tualetes ir divas – katrā stāvā pa vienai,» teic Vents. Pēc profesijas būdams agronoms, viņš tur jūtas lieliski. Eksministram pat ir savs traktors, lai apstrādātu zemi. Līdz šim visus piecus hektārus zemes viņš gan neesot apguvis. «Bet tāpat man tur sava saimniekošana bija –kartupeļi, citi dārzeņi un zaļumi. Audzēju arī zemenes. Un ābeļdārzs, kur man ir dažādu šķirņu ābeles un augļu koki. Un cik ķiršu! Tagad saimniecību kopšu nopietnāk, jo būšu uz vietas,» priecājas Balodis.
«Dīķī man ir karpas.
Tur gan pērn piefiksēju arī kādu briesmoni, iespējams, milzu līdaku, kas spējīga nokost pat divus kilogramus smagas karpas.
Mēģināju to izzvejot. Pieķērās, bet nespēju izvilkt, jo 0,4 pīto auklu tā pārrāva kā diedziņu. Šovasar mēģināšu to pievārēt ar iespaidīgākiem makšķerrīkiem,» apņēmies Vents.
Mierīgākai dzīvei laukos Vents piekritis arī tādēļ, ka savos 57 gados apjautis – kovidlaikā Rīgā cilvēks, kurš savulaik bijis augstos amatos un darījis lielas lietas, pie šā brīža politikas nav nevienam vajadzīgs. «Es varētu startēt kādos konkursos, varbūt mani pat kādā augstā amatā paņemtu, bet tas mani vairs nevilina. Nevēlos būt skrūvīte procesos, kuriem īsti neticu,» teic Vents.
Pats, to nezinot, pārdzīvojis insultu
«Patusēt Rīgā nav slikti, te arī daudz draugu un paziņu paliek. Bet nav jau tā, ka Tukums būtu tālu no Rīgas. Manai ģimenei te arī paliek īpašumiņš, kur var nakti pārlaist, kādu nedēļu padzīvot. Varēs atbraukt padauzīties,» nosmej viņš. Pārceļoties uz laukiem, Vents saka – tas būšot labāk arī viņa veselībai. Pēdējā pusgadā par sevi tā likusi manīt.
«Viss nāca cits pēc cita, un problēmām bija vairāki posmi. Manuprāt, izslimoju plaušu karsoni, jo citādi nespēju izskaidrot, ka ārsti pēkšņi konstatēja – man viena plauša nedarbojas. Tika pat pieļauts, ka man ir kovids. Astoņas reizes taisīja testu, bet neatrada,» atklāts ir Vents.
«Tad bija brīdis, kad sieva un kaimiņiene, man labu vēlot, ielika mani uz nedēļu Ģintermuižā attīrīt organismu. Apkārt narkomāni un citi turienes klienti… Vienā palātā bijām es un vēl trīs biznesā labi zināmi vīri. Jauki tā nedēļu padzīvot – procedūras, daudz brīva laika. Kārtīgi zolīti izspēlējāmies. Tad pie manis ķērās viens kārtīgs, pazīstams ārsts, kurš pēc pilnas programmas izpētīja manu organismu.
Neticēsiet, bet atklājās, ka nesen esmu pārcietis insultu.
Varbūt tas bija guļot, varbūt vienkārši nepamanīju… Nezinu, kad un kādos apstākļos tas notika, bet galvā man bija sarecējušas asinis. Divas operācijas taisīja, lai tās dabūtu laukā. Man vēl tagad ir caurums galvā, un domājas mazliet lēnāk, nekā ierasts,» stāsta Vents un optimistiski piebilst: «Nekas, laukos arī šīs problēmas atrisināsies!»
