Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārdzīvojumu dēļ dramatiski novājē
Pirms pusgada Margaritas dzīve sagriezās kājām gaisā, un runāt par to vēl aizvien ir tikpat grūti kā klusēt. Nesen, lasot feisbukā rakstnieces Ingas Grencbergas ierakstu par depresiju, Margarita beidzot to pateica skaļi – arī viņa ar šo ligu sastapusies pēc šķiršanās no vīra. «Es nezinu… Negribas par to runāt,» vaicāta par iemesliem, kādēļ izjuka viņas un dejotāja un horeogrāfa Artūra Skuteļska laulība, sarunā ar PDz skumji atzīst Margarita. Šovasar viņi būtu svinējuši kāzu piekto jubileju.
Artūrs un Margarita bija kopā desmit gadus. Kad viņi satikās, Margaritai bija 32 gadi, bet Artūram – tikai 22. Viņa jau bija baleta prīma, viņš – puisis no kordebaleta, un Margarita viņu izraudzījās par partneri izrādei Sapnis vasaras naktī. Pirms pusgada šis sapnis pēkšņi aprāvās. «Mums bija ļoti labas attiecības, un esmu laimīga, ka manā dzīvē šāds posms bija, bet acīmredzot visam ir savs laiks…
Varbūt vainojama vecuma starpība, kas nozīmē arī atšķirīgu izpratni par vērtībām un ģimeni.
Skatos apkārt un redzu, ka pandēmija ļoti daudziem izjaukusi ģimenes. Pirmo reizi mūžā man bija tāds dzīves kritiens – šķiršanās un pandēmija, viss kopā. Oficiāli gan vēl neesam šķīrušies,» saka balerīna.
No lielajiem pārdzīvojumiem jau tā trauslā dejotāja pamatīgi novājējusi. «Zaudēju deviņus kilogramus. Bija grūti pat uzkāpt piektajā stāvā. Varbūt biju nogurusi no šīs situācijas, no nezināšanas un nesaprašanas, kā un ko tagad darīt, tāpēc pat nebija domas paēst. Es gāju pie psihoterapeita, taču nezinu, vai tas man palīdzēja. Drīzāk palīdzēja kāds vīrietis guru, pie kura biju tikai vienu reizi. Viņa priekšā man sametās pat kauns par to, kā es uz šo visu reaģēju, kā uzvedos. Galvenais, ka sapratu – jāsāk domāt vairāk par sevi, par savu dzīvi, par dēlu. Par to, kas tieši man šajā dzīvē ir vajadzīgs.»
Margaritas skumjas vairo arī tas, ka viņai nav iespējas satikties ar saviem vecākiem Stavropolē. «Paldies Dievam, man ir daudz draugu, kas man ļoti palīdz un kuriem varu izkratīt sirdi,» saka viņa.
Margarita atzīst – šobrīd jaunas attiecības viņa negrib veidot: «Vairs neticu tādam jēdzienam kā mīlestība. Turklāt, skatoties uz jauno paaudzi, šķiet – viņi attiecības uztver pavisam citādi, es daudz ko nesaprotu.»
Tagad dejo tiešsaistē
Margarita ir viena no pasaulē pieprasītākajām Čaikovska baleta Gulbju ezers galvenās lomas Odetas – Odīlijas izpildītājām. Tieši pirms gada februārī viņai bija ieplānotas Gulbju ezera viesiszrādes Ķīnas pilsētā Uhaņā, kas tagad zināma kā vieta, kur sāka plosīties koronavīruss. «Man zvanīja kādi pieci impresario no Ķīnas, ka esmu viņiem vajadzīga. Taču tobrīd manam dēlam Kirilam bija operācija, un es nevarēju aizbraukt,» atceras Margarita. «Mani Krievijas kolēģi gan bija aizlidojuši uz Uhaņu un pusotru mēnesi sēdēja karantīnā viesnīcā,» piebilst viņa. «Pēc tam cita pēc citas tika atceltas izrādes Francijā un Lielbritānijā. Viss tika pārcelts uz šā gada aprīli, bet arī tas vēl nav zināms…»
Margarita rudenī nosvinēja 42. dzimšans dienu, un viņa vēl aizvien ir apritē. «Viss atkarīgs no tā, cik spēcīgs un lokans ir tavs ķermenis, cik un kādas traumas ir bijušas. Man joprojām ir daudz piedāvājumu, un zinu, ka dažai labai māksliniecei četrdesmit gados ir pat karjeras uzplaukums. Piemēram, Krievijas baleta leģenda Natālija Makarova ap četrdesmit gadu vecumu pārcēlās uz dzīvi ASV, un sākās viņas zvaigžņu stunda.
Man vienkārši patīk dejot, un man nekad nav bijusi zvaigžņu slimība.
Tāpēc, cik vien iespējams, no piedāvājumiem neatsakos. Visu laiku gan ir jātur sevi formā, citādi būs problēmas. Pirms diviem gadiem nolēmu atpūsties un neko nedarīt – gandrīz sirds apstājās!» atceras Margarita.
Patlaban Margarita darbojas privātajā Margaritas Demjanokas un Viktorijas Kļimovas baleta studijā. Sākumā pasniedza privātstundas klātienē, tagad darbojas tiešsaistē no studijas telpām. «Arvien vairāk jūtu, cik ļoti man patīk strādāt ar citiem, izprast otra cilvēka ķermeni. Man pašai bijis daudz traumu, tādēļ zinu, kā palīdzēt citiem. Katram audzēknim – gan bērnam, gan pieaugušajam – veltu nedalītu uzmanību, un slodze – gan garīgā, gan fiziskā – ir ļoti liela.
Pie manis nāk dažādu profesiju pārstāves. Tāpēc zinu, ka, piemēram, frizierēm lielākoties ir viena un tā pati problēma, ko varu koriģēt ar kustību, baleta un jogas palīdzību. Tiešsaistē strādāju arī ar kādu amerikāņu dejas kompāniju un Čeļabinskas baleta trupu. Daži mūziķi no Krievijas man sūta savu mūziku un lūdz, lai izveidoju horeogrāfiju. Brīžiem gan nav spēka, jo ļoti pietrūkst dzīvā kontakta,» atzīstas baleta māksliniece.
Beidzot atkal smejas no sirds
Pamazām Margarita cenšas saskatīt dzīves gaišās puses. «Mēģinu sevi saudzēt un noskaņoju – kā būs, tā būs. 1. janvārī apņēmos vairs nelolot nekādas cerības un neko negaidīt. Es pat nekādas ziņas vairs neklausos,» saka viņa. Spēku un prieku viņa rod rūpēs par kaķeni Žizeli un divām franču buldoga meitenēm Pegiju un Maņu. «Viņas ir īstas francūzietes, noguļas uz muguras – kaut lako nadziņus!» smaidā atplaukst saimniece. Trešo – suņu puiku Zidānu – Artūrs paņēmis sev un aizvedis uz savu pašreizējo dzīvesvietu.
«Beidzamā pusgada laikā gandrīz katru nedēļas nogali esmu Siguldā, staigāju pa takām gar Gauju. Brīvdienās ar draudzeni biju Bīriņu pilī, tur biju it kā pavisam citā pasaulē. Tiešām atpūtos no savas ikdienas. Beidzot iekritu sniegā un vienkārši skaļi smējos. Man bija tādas emocijas! Domāju – varbūt tomēr riskēšu un uzkāpšu uz slēpēm, jo visu laiku man tas bija liegts gan skatuves, gan traumēto ceļgalu dēļ. Beidzot gribu sev kaut ko atļaut. Jo dzīve taču notiek. Kaut kad jau viss beidzas un sākas atkal no jauna. Tāpēc galvenais šobrīd ir veselība un miers.»
