Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc pandēmijas sarīkos dārza ballīti
«Kolēģi un ģimene mani sveiks vai nu attālināti, mājās vai teātra OratoriO, kur pašlaik man ir mēģinājumi, pagalmā. Arī dzimšanas dienā strādāšu, par ko man ir vislielākais prieks. Cerams, ka vasarā uztaisīšu kopā ar draugiem un ģimeni kārtīgu mājas ballīti ar ugunskuru meitas dārzā, viņas Mārupes mājās,» plāno aktrise.
28. janvārī Gunta sagaidīja apaļu jubileju, un tikai retais, raugoties uz vienmēr ziedošo un eleganto aktrisi, spētu iedomāties, ka viņai apritēja 70.
Vaicāta, vai ir kas īpašs, ko viņa vēlētos savos svētkos, Gunta saka: «Būtu jauki kāds elpu aizraujošs pārsteigums, kas sagādā dvēseles trīsas. Man patīk pārsteigumi – tādi, ka ne tikai tauriņi vēderā, bet arī endorfīni lec pa gaisu. Kaut ko tādu man vajag! Katrā ziņā ar to nedomāju kaut ko materiālā izteiksmē.»
Priecājas, ka ir darbs
«Man klājas ļoti labi. Esmu aktrise visu mūžu, un arī šobrīd man ir darbs. Mēģinām pie režisora Rolanda Atkočūna izrādi Kvartets Rēzijas Kalniņas un viņas vīra Aināra Rubiķa izveidotajā mūzikas un drāmas teātrī OratoriO.
Izlasījis lugas eksemplāru, par Sisī lomu aktieris Mārtiņš Vilsons teica: «Šī ir Guntas loma! Ja viņa to neņems, es nespēlēšu. Tā mēs tagad mēģinām kopā ar Indru Burkovsku, Mārtiņu Vilsonu un Juri Kalniņu. Mācāmies itāļu valodu, lai varam izrādē nodziedāt fragmentus no operas Rigoleto. Tas ir lieliski, ka tevi novērtē ne tika skatītāji, bet arī kolēģi,» priecājas gaviļniece.
«Pirms dažiem gadiem daži mediji, nepārbaudot situāciju un neaprunājoties ar mani, nostādīja visu tā, ka es pāris gadu biju bez darba.
Taču tagad, jubilejas reizē, visiem esmu piedevusi un esmu gandarīta, ka laikā, kad nebija ierobežojumu, režisori man noticēja, un darba man bija pietiekami – strādāju ar režisoriem Aīdu Ozoliņu, Zigurdu Neimani, trīs izrādes pirms pandēmijas nospēlēju Austrumu robežā.
Bija arī reklāmu un animācijas filmu ieskaņošanas. Svarīgi, lai ir publika apkārt, kaut vai sētas vidū. Nav obligāti jāspēlē uz skatuves zelta ietvarā. Ja darbs priecē, tas ārstē no jebkuras problēmas,» uzskata aktrise. «Mēs turamies jaunāki, ja kaut ko apgūstam. Katra izrāde sākas no nulles, mācāmies no jauna, analizējam, tāpēc man šī profesija ir interesanta. Sevi pieskaitu pie nepareizajiem un dullajiem aktieriem. Viss ar mani ir kārtībā, lai ko kāds arī runātu.»
Pastaigas ar Trenci un meitas fenšui gudrības
«Svarīgi ir par sevi rūpēties. Tas nemaz nav tik viegli. Ķermenis ir mājas mūsu dvēselei. Tai ir labi jājūtas miesā. Ja par to nerūpējies, tu sevi nemīli. Kopju sevi un domāju par uzturu. Sportiskā ziņā gan esmu paslinka, bet esam sadraudzējušās ar kaimiņieni dziedātāju Ritu Trenci un katru dienu staigājam garus gabalus kājām,» atklāj Gunta.
«Man ļoti palīdz mana ģimene – meita Elizabete ar savām trim meitām – Loretu, Luīzi un Emmu. Loretai ir jau 20 gadi, vidējai mazmeitiņai nākamajā dienā pēc manas jubilejas būs 12. dzimšanas diena, bet Emmai 6. februārī paliks četri, un Ziemassvētkos es gāju pie viņas kā Salavecītis. Tiekamies gan tagad ļoti reti,» nopūšas aktrise.
Virkava stāsta, ka viņas meita Elizabete apguvusi vēdisko numeroloģiju un astroloģiju, kā arī fenšui.
«Elizabete arī manā dzīvoklī zināja, kur ko pareizi izkārtot, kur salikt aizsargzīmes, lai man būtu labāk. Var ticēt vai ne, bet daudzas lietas manā dzīvē tiešām ir sakārtojušās.
Jogas pasniedzēja man reiz ieteica, ka vajadzētu mainīt dzīvokli. Taču to gan ne, jo man ir tik lieliski kaimiņi – Elīna un Jānis Paukštello, Jānis Sproģis, Rita Trence. Tas ir tik daudz, ja tev ir tādi kaimiņi!»
Ilgojas pēc maiguma un apskāvieniem
Aktrise atzīstas – jūtas visai neomulīgi, izejot tukšās Rīgas ielās. «Mēs tomēr nevaram cits bez cita, jo cilvēks cilvēku meklē. Klausos un lasu dažādas jogas guru gudrības, kur teikts, ka varbūt tas vīruss nav nemaz tik slikts, jo cilvēki attapsies un iemācīsies cits citam palīdzēt, beigsies tas merkantilisms ar dārgiem auto un zīmolu drēbēm un pietiks ar mazumiņu. Cilvēki izkāps no sava ego, pazudīs skaudība un naidīgums.
Un galvenais nav vis lielā mīlestība, bet gan tādas jūtas kā maigums, kas ir daudz vairāk. Tas arī man ir svarīgs – otra cilvēka siltums, saprašana, maigums, apskāvieni un sajūta, ka esmu vajadzīga. Tad arī pati sev liekos mīļa. Lielākā dāvana ir pamosties ar smaidu jaunai dienai,» teic viņa.
