«Ar gadiem mani priekšstati par to, kas ir vīrišķība, krietni vien transformējušies. Ja kādreiz vīrišķību saskatīju ārišķīgās izpausmēs, tad laika gaitā esmu secinājis, ka vīrišķība tās dziļākajā nozīmē ir godīgums pret sevi. Savulaik apzinājies, ka mans aicinājums ir mūzika, atteicos no darba stabilā uzņēmumā. Darīt savu lietu – man tas šķiet vīrišķīgi. Taču toreiz bija jāspēj citiem pateikt neērto «nē» un izturēt apkārtējo skepsi.
Arī attiecībās kādā brīdī rodas dilemma: būt ērtam un otram piemelot vai būt godīgam un pateikt, kā ir? Es vīrišķību redzu tai neērtajā pusē.
Šodien sacīšu, ka saldi meli – tā nav vīrišķīga rīcība.
Tomēr, vēlēdamies otru pasaudzēt, esmu bijis arīdzan pretējā pusē. Un šodien cenšos nevienu nenosodīt, jo… kādreiz teicu: es nekad nešķiršos, nekad nesāpināšu sievieti, kas ir man blakus. Un te nu es esmu: izdarījis tieši to, ko no sevis vismazāk gaidīju. Ar sievu šķīrāmies ļoti nepiemērotā brīdī, jaunākā meitiņa bija pavisam maza. Sevi daudz šaustīju jautājumos, vai mans solis ir vīrišķīgs vai ne. Tomēr, ja attiecībās būtu palicis, tas nebūtu godīgi pašam pret sevi. Vienu lietu gan sev pārmetu. Smagā lēmuma pieņemšanu vilku garumā un šādi savas šaubas un spriedzi uzliku otram cilvēkam, kuram jau tā nebija viegli. Es gribētu būt spējis lēmumu pieņemt ātrāk, nevis vilkt gumiju un mocīt otru. Tas nebija vīrišķīgi. Taču to sapratu tikai, kad šo pieredzi biju izdzīvojis,» saka Jānis Aišpurs.
Vairāk par Jāņa Aišpura, kā arī Jāņa Kola, Jāņa Vimbas un Jāņa Zvēra atklāsmēm lasi jūnija numurā SANTA.
Vēl žurnālā lasi:
Režisore Žanete Skarule. Par s