Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nesen, kārtojot lietas Salacgrīvas mājā un pārcilājot senāku laiku bildes, Dailes teātra aktieris Andris Bulis aizdomājies par savu tēti. Īpaši tādēļ, ka viņa tēvs jau 11 gadus ir mūžībā. «Mani vecāki bērnībā daudz strādāja, un es maz viņus redzēju,» PDz saka Bulis. Mammas darbdienas ritēja bērnudārzā, bet tētis zvejnieku kolhozā Brīvais vilnis strādājis maiņu darbu. Vēlāk vecāki izšķīrās, un tētis devās peļņā uz ārzemēm. Taču Andris atminas – bērnībā viņam ar tēti Vitoldu bijušas lieliskas attiecības. Viņa iedvesmots, Andris iesaistījies arī dažādās aktivitātēs – ar panākumiem startējis brīvprātīgo ugunsdzēsēju spartakiādē, kopā ar tēvu piedalījās airēšanas sacensībās, pateicoties viņam, iemācījies braukt ar moskviču, abi pat kopā devušies medībās.
Kad Andris pārcēlās uz dzīvi Rīgā, sāka darboties modeļu biznesā un vēlāk teātrī, pamazām notikusi atsvešināšanās. Ik pa laikam tēvs atbraucis no ārzemēm un gribējis Andri satikt, taču toreiz aktieris nevarējis pat iedomāties, ka tēvam noliktais laiks uz šīs pasaules izrādīsies tik nežēlīgi īss. Būdams lepns latgalietis, Vitolds no dēla slēpa to, ka viņam ir audzējs. Andra draugi, kas bijuši labās attiecībās ar viņa tēvu, gan devuši mājienus, lai viņš biežāk tēvam piezvana, parunājas. «Es tobrīd biju aizgājis no Nacionālā teātra, un man bija septiņus gadus ilgs posms, kad vienkārši klīdu apkārt – no Daugavpils līdz Losandželosai. Kad kopā ar Gaļinu Poļiščuku Pēterburgā iestudējām izrādi ar Raimonda Paula mūziku,
tēvs man piezvanīja un pateica, ka naktī aizvests uz slimnīcu.
Kāpu vilcienā un braucu pie viņa. Brīdī, kad uz Latvijas robežas notika pasu kontrole, man piezvanīja no slimnīcas… Es nepaspēju no viņa atvadīties,» sāpīgās atmiņās dalās Andris.
«Ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi, un arī tagad es ik laikam iedomājos, ka vairāk jāieklausās dažādos mājienos, nojautās.
Ir svarīgi laikus saprast, ka jādomā arī par saviem vecākiem, nevis tikai par savas dzīves prioritātēm. Tagad domāju – tas mēnesis Pēterburgā man neizmainīja neko, bet es tajā laikā varēju mainīt attiecības ar savu tēvu. Tad es pats būtu juties labāk…» saka Andris.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».
Tēva diena Latvijā tradicionāli tiek atzīmēta septembra otrajā svētdienā.
