• Šobrīd

    weather img

    Rīga -6°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Vai nevakcinētu grūtnieci drīkst atlaist no darba?

    Vakcinācija
    Santa.lv
    Santa.lv
    5. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Lai izvairītos no diskriminācijas, darba likums nodrošina aizsardzību darba tiesiskajās attiecībās sievietei grūtniecības laikā. Vai šī aizsardzība ir spēkā arī pandēmijas laikā un attiecībā uz Covid –19 vakcīnu?

    Kā LV portālam skaidro Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa, Covid-19 pandēmijas laikā darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojami gan vispārējie Darba likuma un Darba aizsardzības likuma noteikumi, gan arī speciālais regulējums, kas izvirza īpašas epidemioloģiskās prasības darba devējiem un darbiniekiem.

    Atbilstoši Darba likumam un Darba aizsardzības likumam darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tādējādi darba devējam ir jāveic atbilstoši pasākumi, kas vēsti uz darbinieku veselības aizsardzību darbā, lai samazinātu vai novērtu iespēju inficēties ar Covid-19 vīrusu, tajā skaitā nodrošinot darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas noteikti Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un MK 28.09.2021. noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas stājās spēkā 11.10.2021., aizstājot Ministru kabineta 09.06.2020. noteikumus Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

    Savukārt 08.10.2021. MK izdeva rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas paredz visā valsts teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.10.2021. līdz 11.01.2022., un tā tiek attiecināta arī uz grūtniecēm.

    Un, ja nu grūtniece veic darbu attālināti?
    Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu Nr. 662 un Rīkojuma regulējumā ir skaidri noteiktas jomas, kurās pēc 15.11.2021. darba izpildi var īstenot tikai tad, ja personas uzrāda sadarbspējīgu vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikātu. Saskaņā ar Rīkojuma 5.3. apakšpunktu valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 15.11.2021. savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Minētā apakšpunkta ievērošanu neietekmē apstākļi, vai darbinieks (amatpersona) darba pienākumus veic klātienē vai attālināti.

    Līdz ar to, ja ar ārējo normatīvo aktu – Rīkojumu – noteikts, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, tad atbilstoši Rīkojuma 5.2. apakšpunktam darbinieka (amatpersonas) pienākums ir uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas un to pabeigt ne vēlāk kā septiņas dienas pēc vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītā īsākā termiņa. Ja darbinieks (amatpersona) vakcināciju nav uzsācis vai pabeidzis noteiktajā termiņā (līdz 15.11.2021.), darba devējs darbinieku (amatpersonu) atstādina no darba vai amata pienākumu veikšanas.

    Darba devēja pienākums ir pārliecināties, vai darbinieki (amatpersonas) ir uzsākuši un pabeiguši vakcināciju Rīkojuma 5.2. apakšpunktā noteiktajā termiņā, un līdz 15.11.2021. ieguvuši vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.


    Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Atstādināšanas no darba institūts ir regulēts Darba likuma 58. pantā un piemērojams situācijās, ja darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Atstādināšana no darba pēc vispārīgā principa ir darba devēja tiesība, taču Rīkojums un MK Noteikumi Nr. 662, nosakot epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, paredz, ka darba devējam noteiktās situācijās šāda atstādināšana ir pienākums. Tāpēc atstādināt no darba drīkst arī grūtnieci.

     

    Svarīgi! No 6. novembra spēkā stājušies jauni noteikumi!

    Jānorāda, ka atstādināšanai no darba ir termiņa ierobežojumi un vispārējā situācijā ir aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem. Turklāt darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbinieks atstādināts no darba. Rīkojumā jānorāda atstādināšanas iemesls (lai darbinieks varētu saprast, kādēļ ierobežotas viņa tiesības) un atstādināšanas termiņš. Rīkojumā jāietver norāde par darbinieka pienākumu informēt darba devēju, ja mainās atstādināšanas pamatā esošie apstākļi. Darbinieks par atstādināšanas pārtraukšanu būtu informējams rakstveidā.


    Dīkstāve ir situācija, ja darba devējs nenodarbina darbinieku vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Šādās situācijās pēc vispārīgā principa, kas noteikts Darba likuma 74. pantā, darba devējam būtu pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, nesaņemot darbinieka pretizpildījumu (darba izpildi). Vienlaikus kā izņēmums (Darba likuma 74. panta otrās daļas pēdējais teikums) ir noteikts gadījums, kad par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, darbinieks atlīdzību nesaņem.

    Dīkstāves situācija objektīvi veidojas, ja darbinieks neuzrāda sadarbspējīgu sertifikātu, kas ir būtisks priekšnoteikums darba izpildei. Citiem vārdiem, darba devējs būtu gatavs darbinieku nodarbināt, taču tas nav iespējams tādēļ, ka darbinieks neizpilda noteikto prasību. Līdz ar to ir pamatoti uzskatīt, ka šāda dīkstāve rodas darbinieka rīcības rezultātā, un iestājas Darba likuma 74. panta otrās daļas pēdējā teikumā minētais nosacījums. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā darba devējs nepielaiž darbinieku veikt darba pienākumus, vienlaikus viņam neizmaksājot atlīdzību, jo dīkstāve ir iestājusies darbinieka vainas dēļ.


    Dīkstāvei (pretēji Darba likuma 58. pantā minētajai atstādināšanai no darba) ar likumu nav noteikti nekādi laika ierobežojumi, jo tā nav atkarīga no darba tiesisko attiecību pušu gribas, bet ir pamatota ar objektīviem apstākļiem. Dīkstāve beidzas brīdī, kad zūd tie apstākļi, kas ir bijuši par tās iemeslu (piemēram, darbinieks uzrāda nepieciešamo sertifikātu, rodas iespēja darbu veikt attālināti u. c.).

    Papildus jānorāda, ka dīkstāves gadījumā atbilstoši Darba likuma 57. panta pirmajai daļai darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzētā darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.

    Darba devējam būtu jāvērš uzmanība tam, vai jau iepriekš nav izmantotas Darba likuma 57. pantā ietvertās tiesības, lai nepārkāptu likumā noteiktos norīkošanas termiņus. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. Tas nozīmē, ka darba devējs darbinieku dīkstāves laikā var uz noteiktu laiku norīkot veikt darba līgumā neparedzētu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams sadarbspējīgs sertifikāts, ievērojot uzņēmumā noteiktos darba aizsardzības un valstī noteiktos epidemioloģiskos pasākumus.

    Materiāla tapšanā izmantota publikācija LV portālā: Darba attiecības nevakcinētai grūtniecei

    Svarīgi! No 6. novembra spēkā stājušies jauni noteikumi!

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+