Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Katrā ģimenē valda atšķirīgi uzskati, un dažkārt tos lauzt nemaz nav tik viegli. Būs vecāki, kas savā brīvajā dienā vēlēsies izpatikt visiem bērniem un dosies atpūsties tikai kopā. Nereti tik piesātināta diena var rezultēties ar lielu nogurumu. Bērni ir bērni, un katrs prasa uzmanību, dažkārt izceļas pa kādam strīdam. Kāds būtu vēlamākais risinājums? Iespējams, ir pienācis laiks ieviest kaut ko vēl nebijušu – doties izklaidēties ārpus mājas tikai ar vienu bērnu. Bērnam ir ļoti būtiski sajust divvientulību ar kādu no vecākiem.
Tas dod iespēju izveidot īpašu saikni ar bērnu. Tētis vai mamma ir ar mani un dāvina man nedalītu uzmanību, kaut ko kopīgi darot!
Tas patiesi ir ļoti jauki! Iesaku šīs nozīmīgās dienas veidot brīvi – ne tikai mamma kaut kur dodas kopā ar dēlu vai tētis ar meitu, bet mainīties dzimumiem. Jo tie taču ir bērni – zēns, tieši tāpat kā meitene, ilgojas arī pēc sava dzimuma vecāka. Izvēle atpūsties ārpus mājas ir ļoti apsveicama, arī bērniem dažādība ikdienā ir nepieciešama. Jauni iespaidi ļaus abiem iekšēji atvērties un dāvās arī jaunas emocijas un sajūtas,» uzsver psihoterapeits Gatis Bušs.
Bērna gatavība jāsajūt
Gatis Bušs uzskata, ka divgadnieks šādam pasākumam varētu būt par mazu, jo šajā vecumā bērnam ir svarīgi ieraudzīt, kas es esmu un ka mamma ir mamma, bet tētis ir tētis.
«Protams, nedrīkst aizmirst, ka katra bērna attīstība norit atšķirīgi. Pieļauju, ka trīs gadus vecs bērns jau varētu sākt novērtēt šādu īpašu kopā būšanu ar vienu no vecākiem. Vārdu krājums mazajam jau ir gana bagātinājies, un paralēli izklaidēm mazais ar vecāku varēs arī jauki aprunāties. Vecāki bērna gatavību varēs sajust paši – to, ka bērns ilgojas pēc ciešāka kontakta, mazais, iespējams, varētu paust ar niķīgu uzvedību.
Rodas jautājums – cik bieži būtu ieteicams doties šādos mazos piedzīvojumos? Arī šeit vecākiem jāņem vērā savas izjūtas – ja šķiet, ka tas jādara katru nedēļu un bērnam tik bieži ir vēlme iesaistīties, tad tikai uz priekšu!» iedrošina psihoterapeits.
Kā jūtas partneris?
Ļoti svarīgi ir sajust un izvērtēt, kādas šobrīd ir manas savstarpējās attiecības ar partneri. Iedomājieties: mamma ar dēlu (vai tēvs ar meitu) vakarā priecīgi pārnāk mājās un visu vakaru dalās savā sajūsmā, cik skaisti viss bijis, ko jauku viņi kopā darījuši. Bet kā šādos brīžos jūtas otrs vecāks?
Ja attiecības ir stabilas un sieva ar vīru regulāri dodas izklaidēs, kas piepildītas ar labu atpūtu, satraukumam nav pamata – viņš vai viņa nejutīsies atstumti.
Turklāt, ja ģimenē jau ir samilzušas kādas problēmas, partneris, klausoties šajos sajūsmas pilnajos stāstos, var justies aizvainots. Ar viņu tu ej izklaidēties, bet ar mani ne. Es tev esmu mazsvarīgs! Psihoterapeits Gatis Bušs iesaka: «Ja ģimenē aug dažādu vecumu ķipari, var pārmaiņus doties izklaidēs arī ar sava dzimuma bērnu. Ja aug tikai dēli vai meitas, var izdomāt pasākumu, kas interesētu arī vīru vai sievu, un reizēm uzaicināt līdzi arī viņu.»
Izdzirdot šādas neapmierinātu vecāku sarunas, bērns var pie sevis padomāt: redz, izrādās, tētis nav gana labs, jo mamma negrib ar viņu pavadīt kopā laiku. Taču ar mani mamma jūtas lieliski! Es varu būt viņas vīrs! Šādi mirkļi bērnā var atmodināt Edipa kompleksa izpausmes.
Psihoterapeits Gatis Bušs skaidro: «Ir novērots, ka zēni vecumā no trim līdz pieciem gadiem grib precēt mammu, savukārt meitenes – tēti. Zigmunds Freids to saista ar seksuāliem impulsiem, kas katrā no mums dabiski eksistē. Ja paraugās no attīstības teorijas, šajā vecumā bērns sāk apzināties savu dzimumu un tā lomu, kā ir būt zēnam vai kā ir būt meitenei, kā arī attiecību veidošanu ar pretējo dzimumu, lai pieaugot veiksmīgi veidotu savu ģimeni.
Lai puikam izveidotos vīrišķā identitāte, viņš mēģina konkurēt ar tēti, justies stiprs un varens, it kā atgrūž tēti, lai varētu apprecēt mammu. Savukārt meitene no tēta ļoti alkst mīlestības, lai justos novērtēta un apbrīnota.
Bērns ar interesi pārbauda, cik tālu tiks ielaists pāra starpā. Vecākiem ir būtiski būt spēcīgiem kā pārim un norādīt bērnam viņa vietu ģimenē. Paņemam mazo klēpī, samīļojam un mierīgi paskaidrojam: Es esmu tava mamma, tu man esi tikai dēls, un mans vīrs ir tavs tētis! To pašu arī tētis var stāstīt meitai.»
Situācija šķirtās ģimenēs
Sarežģītāka situācija var veidoties šķirtās ģimenēs, kur mamma vai tētis rūpējas par bērnu vieni un izvēlējušies neveidot attiecības ar otru cilvēku.
«Protams, vecāks var doties uz mazo randiņu ar bērnu, taču ir svarīgi atbildēt uz jautājumu: ar ko es eju uz randiņu – kā tētis (mamma) ar savu bērnu vai domās aizstāju bērnu ar partneri?
Bērns nav naivais cilvēciņš, viņš sajutīs, kā ir patiesībā.
Tādēļ vajadzētu kritiski izanalizēt savas izjūtas. Kur gan paliek seksuālā dzīve, ja vecāks dzīvo viens? Iespējams, ikdiena ir tik piesātināta ar dažādām norisēm, ka cilvēks seksuālo enerģiju lieliski spēj sevī nosublimēt.»
Gatis Bušs uzsver, ka vecākam jācenšas ieturēt robežas un atcerēties – atpūsties eju kopā ar bērnu, nevis saķērušies kā divi mīļotie. Bērnam nebūtu jāieņem partnera loma ģimenē. Piemēram, ja mammai ir vēlme doties ar dēlu uz restorānu sveču gaismā, vajadzētu aizdomāties, kādēļ manī rodas šāds bērna interesēm neatbilstošs piedāvājums. «Šī romantika tomēr saistās ar sievieti un vīrieti. Dažkārt tas var beigties ar to, ka bērnā pastiprinās saikne ar vecāku – aizvien vairāk ar viņu saaug. Mamma vai tētis kļūst tik svarīgs, ka paaugoties tas radīs grūtības iemīlēties un komunicēt ar saviem vienaudžiem,» skaidro Gatis Bušs.
