Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
Fizioterapeite Klaudija Hēla skaidro: noteiktam tonusam muskuļos jābūt visu laiku. Pat ja cilvēks neko nedara un atslābināti sēž, arī tad muskuļos ir tonuss (to sauc par miera tonusu), kas nav ne paaugstināts, ne pazemināts.
Grūti pateikt, kas ir normāls tonuss, jo katram cilvēkam, arī mazam bērnam, tas ir individuāls un mainīgs, piemēram, ja bērniņš ir satraucies, tad arī muskuļu tonuss būs augstāks.
Ja, aprūpējot mazuli, kaut kas tiek darīts nepareizi vai ne tik ļoti patīkami mazajam cilvēkam (jo zīdainis jau pats sevi nenoliek nepareizā pozā, viņš tā tiek nolikts!), tad mēs, pieaugušie, varam veicināt, ka bērnam veidojas muskuļu sasprindzinājums jeb tonuss.
Piedzimstot – visiem tonuss nedaudz paaugstināts
Tikai no 36. grūtniecības nedēļas mazulim veidojas muskuļu tonuss. Tas ir likumsakarīgi, jo bērniņam mammas vēderā sāk pietrūkt vietas, tāpēc viņam jāsaraujas – gan rociņas, gan kājas, gan viss ķermenītis tiek saliekts. Pēc piedzimšanas šis nelielais saliekums plaukstiņās, elkoņos, celīšos, arī gūžu locītavās kādu laiku vēl saglabājas. Nedaudz paaugstināts muskuļu tonuss (tā sauktais fizioloģiskais tonuss) var būt līdz 3 mēnešu vecumam, pēc tam bērns jau pats sāk aktīvāk kustēties un regulēt savu muskuļu tonusu.
Pirmajos trijos mēnešos neko nevajag darīt, lai šo paaugstināto tonusu mazinātu, bet vecākiem vajag mazuli aprūpēt tā, lai tonusu nepaaugstinātu vēl vairāk.
Ja bērniņš mammas puncī gulējis, saliecies uz vienu pusi, vecākiem jāskatās, lai mazais netiktu guldīts tikai uz šo pusi. Jārūpējas, lai mazuli guldītu, celtu, turētu un nēsātu uz abām pusēm. Tāpēc ir tik būtiska pareiza mazuļa aprūpe jeb hendlings. Bieži vien, jau bērniņam piedzimstot, dzemdību iestādē vecmāte, māsiņa vai vēlāk ģimenes ārsts vecākiem parāda hendlinga pamatprincipus.
Kā saprast, ka tonuss ir paaugstināts
Parasti paaugstinātu tonusu vecāki paši var pamanīt tikai tad, ja tas ir ļoti izteikts. Ja katru reizi, kad mazais kustas, vecāki jūt, kā viņš saspringst, ja bērniņš, tiklīdz viņu paņem rokās, sāk raudāt vai neparko negrib gulēt uz vienu vai otru pusi, tas liecina, ka kaut kas īsti nav kārtībā.
Padomājiet paši, kā jūs jūtaties, ja jums ir savilkts kakls – jūs taču griežat galvu uz to pusi, kura nesāp. Un bērns dara tieši tāpat.
Piemēram, ja bērniņš neveļas, viens no iemesliem var būt paaugstināts muskuļu tonuss. Bet tam var būt arī citi iemesli – bērnam varbūt nemaz nav motivācijas, jo vide nav attīstoša, mazais visu laiku tiek nēsāts rokās vai guļ ratiņos, kur nemaz nav iespējas velties. Varbūt vecāki visu paveic bērna vietā, un viņam nemaz nav vajadzības kaut ko darīt pašam. «Mūsdienās tā ir viena no izplatītākajām problēmām, ka vecāki ar savu lielo mīlestību 24 stundas diennaktī grib nodarbināt bērnu, nesaprotot, ka viņš kādu brīdi mierīgi var padzīvoties arī pats ar sevi. Ja vecāki visu laiku bērna priekšā kratīs grabuli, mazulis no tā neko neiegūs. Šādi mēs bērnam tikai varam mācīt nebūt aktīvam. Bet vajadzētu būt tā, ka jau no paša sākuma vecāki dara visu, lai mazais bērniņš kļūtu patstāvīgāks. Vecākiem vajadzētu bērnam palīdzēt tikai tik daudz, cik tas nepieciešams, nevis darīt bērna vietā,» saka Klaudija Hēla.
Pēc pirmā gada
Reizēm paaugstināts muskuļu tonuss bērnam rodas tikai pēc gada vecuma, jo tad vecāki pārtrauc šo saudzīgo, mazuļa attīstību veicinošo aprūpi. «Piemēram, mazulis sēž augstajā krēsliņā, un viņš jāizceļ ārā – kā vecāki rīkojas visbiežāk? Paņem bērnu aiz padusēm un izceļ. Jā, visi it kā zina, ka nevajag bērnu šādi celt, bet tāpat to dara. Taču nevienam cilvēkam – ne mazam, ne pieaugušam – nepatīk, ka viņam lien padusēs. Kāpēc mēs domājam, ka tas ir patīkami mazulim? Ja bērns pats jau stāv kājiņās – kādēļ vecāki viņu nevarētu atsprādzēt no sēdeklīša, ļaut piecelties un tad paņemt rokās? Jo celt aiz padusēm ir vieglāk un ātrāk! Ja vecāki negrib piedomāt un papūlēties, tā, protams, var darīt, bet pēc tam viņi nāks pie fizioterapeita, būs spiesti maksāt naudu un darīs visu, lai bērnam šo paaugstināto tonusu mazinātu. Bet vecāki savam bērnam var palīdzēt jau no paša sākuma.»
Kā bērnam palīdzēt?
- Pareiza aprūpe. Ikdienas aprūpē izmantojiet hendlinga principus (tos apgūt palīdzēs fizioterapeits) un veidojiet tādu vidi, kur bērns var brīvi kustēties un darboties, pats izzinot pasauli.
- Nodarbības pie fizioterapeita. Gandrīz visi fizioterapeiti praksē izmanto Bobata metodes elementus. Klaudija Hēla gan uzsver, ka rezultāts panākams tikai kombinācijā ar hendlingu, jo neko nedos, ja tiks iziets 10 reižu Bobata terapijas kurss, bet mājās bērnu aprūpēs nepareizi.
- Masāža. Ja muskuļa tonuss paaugstināts, veic nomierinošu masāžu, ja pazemināts – tonizējošu. Masāžai jābūt patīkamai un atslābinošai. Bet, ja masāžas laikā mazais kliedz un raud, tad skaidrs, ka šī metode bērnam nederēs un nepalīdzēs, jo viņš tikai vēl vairāk sasprings. (Arī tad, ja fizioterapijas nodarbības laikā mazais raud, vajag padomāt par citām metodēm, piemēram, peldēšanu.)
- Konsultācija pie osteopāta. Osteopāts var palīdzēt atbrīvot saspringtās vietas, bet, kā uzsver Klaudija Hēla, galvenais visu darīt ar prātu. «Nevajag noteikti izmēģināt visus iespējamos terapijas veidus. Arī no pārāk daudz nodarbībām bērnam var rasties paaugstināts muskuļu tonuss.»
- Mierīgi vecāki. Daudzi vecāki arī paši nespēj atslābināties, tāpēc arī viņiem var palīdzēt osteopāts. «Ja vecāki visu laiku baidās, kā paņems vai turēs rokās savu bērnu (vai tā būs pareizi, vai viņam tā būs labi), un paši būs saspringuši, tad pilnīgi loģiski, ka bērns arī sasprings.»
