Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai kā es katru reizi apņemos ikvienu gatavošanās mirkli piedzīvot mierpilni un baudpilni, tas tomēr izvēršas vieglā skrējienā un visādās vēlmēs, kuras gribas piepildīt tieši pēdējās dienās. Šķiet, neatceros nevienu ballītes dienu, kad būtu normāli ēdusi pusdienas, jo gluži vienkārši tādā ballītes gatavošanas stadijā (kura nav mierpilna) ēst īsti neko negribas.
Jāsaka tā: es biju noskaņota uz visai enerģisku un priekpilnu ballīti, tādu, kurā labi jūtās gan bērni, gan vecāki. Principā tā arī bija. Ar nelielām novirzēm no normas, jo izrādās, ka piecgadnieki ir krietni skaļāki, kā man likās! :) Troksnis, kuru viņi rada, ir vērā ņemams un visiem pieaugušajiem ļoti labi dzirdams. Ballītei paredzētā telpa gan bija salīdzinoši maza tik jaudīgiem bērniem.
Neliela atkāpe – šo piedzīvojot, es apjautu to, cik lielu un nozīmīgu darbu veic dārziņa audzinātājas.
Cik liels izaicinājums ir būt kopā ar tik daudz piecgadniekiem vienuviet!
Lai novadītu pāris spēles pieaugušajiem un ļautos sarunām, bija jārunā krietni skaļāk kā parasti (lai vispār cits citu sadzirdētu). Esmu pateicīga, ka man ir tik atsaucīga ģimene un burvīgs tās paplašinājums, jo kopā mēs uzbūrām svētku noskaņu. Katrs ienesa šajā pasākumā daļiņu sevis, un tas bija jūtams.
Ballīte, kā jau minēju, bija skaļa, priekpilna un ļoti enerģiska. Viss skaistais telpas iekārtojums ātri tika pārvērsts bardakā, mantu iepakojumi pa gaisu, spēles pāri visam pilnā sparā. Uz brīdi pieķēru sevi domājam, vai tas viss vispār ir vajadzīgs? Šī svinēšana un kopā sanākšana, tik daudz ieguldīta darba pirms un pēc un tik salīdzinoši neilgs laiks, lai to visu piedzīvotu un izbaudītu.
Un tomēr, jā! Ir man tas vajadzīgs! Prieks bērna acīs ir jūtams, un mani tas gandarī. Ir prieks par visas plašās ģimenes un draugu kopā sanākšanu. Tās ir vērtības, kuras man patīk kopt un uzturēt.
Ir patīkami nākošajā dienā pamosties, apēst brokastīs vakardienas ballītes kūkas gabaliņu (kuru pati vakar uzmeistaroju) un pabūt ar sevi sajūtās par vakardienu.
Kas patika, kas ne, kas izdevās, kas ne, ko es nākamreiz darītu tāpat un ko citādāk. Lai gan sajūtas ir visādas un domas tāpat. Vienu es tomēr secinu noteikti – svinēt man patīk! :)
