Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Knakstīšanās sākas ap diviem trim gadiem
Šajā vecumā tik tiešām var būt tā, ka bērns sāk vairāk pētīt ēdienu un atteikties no konkrētiem produktiem. Šajā vecumā bērnam sāk rasties pastiprināta uzmanība un interese par visdažādākajām lietām, arī ēdienu. Un interese var ietekmēt bērna attiecības ar ēdienu divējādi: vai nu veicināt viņā vēlmi pagaršot visu jauno, vai – tieši otrādi – būt īpaši uzmanīgam pret visu, kas nav pazīstams (kārtīgi izpētīt, novērtēt un beigās atteikties).
Vienveidīga pieredze
Iespējams, vecāki līdz šim bērnam nav piedāvājuši pietiekami dažādu pārtiku. Viņš ik dienas jutis vienas un tās pašas garšas, un viņam ir grūti pieņemt kaut ko jaunu. Turklāt viss sākas jau bēbīšu vecumā ar pirmo papildēdienu. Ja bērns līdz gada vecumam ēd tikai sasmalcinātas konsistences ēdienu, viņam ir grūti pieņemt ēdienu gabaliņos. Līdzīgi ar visu pārējo – jaunām garšām, konsistencēm, krāsām, aromātiem. Ēdiens var būt ļoti daudzveidīgs! Un to mazajam var un vajag atklāt jau no pirmajām papildēdiena karotēm.
Mainās uztvere, noskatās no citiem
Izvēlīgums ar laiku var pāriet pavisam, var pāriet un pēc laika atkal atgriezties. Katram tas ir individuāli. Ļoti būtiski, kādi ir vecāku un citu ģimenes locekļu ēšanas paradumi. Ja bērns redz, ka visi ģimenē ēd visu, tad arī viņa izvēlīgums ar laiku mazinās vai nav tik izteikts (ir bērni, kas nekad nav izvēlīgi).
Savukārt, ja mazais redz, ka tētim negaršo puķkāposti, māsai tomāti, bet mamma neēd gaļu, viņš no tā var iespaidoties un arī sākt atteikties no šiem vai citiem produktiem.
Gadās, ka bērns pēkšņi atsakās no produkta, ko visu laiku ir ēdis. Piemēram, kādu dienu paziņo, ka viņam negaršo burkāni. Iespējams, viņš to ir noskatījies no kāda vienaudža bērnudārzā, bet tikpat labi bērnam tiešām burkāni vairs negaršo. Arī mazajiem, tāpat kā pieaugušajiem, var mainīties garšas un smaržas uztvere.
Jābūt radošiem
Ir zināms, ka bērni visupirms ēd ar acīm. Tādēļ, lai mazajam piedāvātu jaunus produktus, der kļūt mazliet radošākiem un noformēt ēdienus bērnam pievilcīgi – izveidot uz šķīvja kādu zvēriņu, kaut vai putrā ar ievārījumu iekrāsot smaidošu sejiņu. Var stāstīt bērnam arī to, cik un kādi vitamīni atrodas produktos, ko viņš ēd, un kā tie ietekmē viņa veselību – actiņas, sirsniņu, spēku.
Produktu, no kura mazais atsakās, var mēģināt pagatavot kādā ēdienā un pavērot, kā viņš reaģē. Ja bērns tā garšu jūt, tad spiest ēst ar varu nevajag. Iespējams, pēc laika tas mainīsies un bērns to atkal labprāt ēdīs.
Galvenais, lai labi aug
Vecākiem ir jāseko līdzi bērniņa uzturam. Ja mazais vairs nevēlas ēst kādu uzturvielām bagātu produktu, ir jāmeklē alternatīvas, ar ko to aizstāt, lai viņš uzņemtu visu, kas nepieciešams pilnvērtīgai augšanai un attīstībai. Galvenokārt jāraugās, lai ēdiens būtu daudzveidīgs. Svarīgs rādītājs ir tas, vai bērns aug un attīstās atbilstoši vecumam. To var novērtēt pediatrs.
Jāskatās, vai bērns ir veselīgs un enerģisks.
Ja kaut kā no uzturvielām organismam trūks, tas izpaudīsies veselībā – augšana var būt lēnāka, imunitāte sliktāka, var rasties vitamīnu un minerālvielu deficīts. Nereti no vecākiem var dzirdēt, ka viņu bērns ir mazēdājs. Tā var būt. Tomēr, ja bērns jūtas lieliski, ir vesels un attīstās atbilstoši vecumam, nav pamata satraukumam. Tas, cik lielas porcijas bērns apēd, nav rādītājs, jo bērns var arī izēst lielu bļodu makaronu zupas, taču neuzņemt no tās neko svarīgu un organismam vajadzīgu.
