Uzmanīgi – elektrība!

Citi lasa

Daina Lapiņa

Deserti

Maigs deserts ar auzu pārslām un rabarberiem

Lauma Lapsa

Pazudis bez vēsts

«Nedrīkstu meitai teikt, ka mamma vairs neatnāks.» Atklāta saruna ar pazudušās Annas Jansones vīru

Ziņu aģentūra LETA

Auto

Kādi būs jaunie sodi par ātruma pārkāpšanu un braukšanu bez tehniskās apskates?

Kāds ir elektrodrošs mājoklis? Ko bērnam mācīt par elektrību? Ko darīt elektrotraumas gadījumā?

5 iespējas, kā pieaugušie var padarīt vidi, kurā dzīvo bērni, sev un viņiem elektrodrošu

1. Sadzīves elektroierīces lietot atbilstoši instrukcijām un piesardzības noteikumiem. Mūsdienu mājoklī elektroierīces ir ik uz soļa. Daļu no tām, piemēram, CD atskaņotāju, radiouztvērēju, datoru, var lietot arī bērni. Pareiza lietošana ir ne tikai droša un paildzina elektroierīču mūžu, bet ir arī paraugs, ko mācās atdarināt bērni. Piemēram, elektrisko tējkannu drīkst ieslēgt tikai tad, kad tajā ieliets ūdens; uz elektriskā sildītāja nežāvē veļu; beidzot gludināt, gludekli izslēdz un novieto uz paliktņa; mikseri mazgā tikai tad, kad tas atvienots no kontaktligzdas; matu fēnu pēc lietošanas atvieno no kontaktligzdas u.tml. Ja vien iespējams, ieteicams iegādāties pazīstamu ražotāju un jaunas, nevis lietotas elektroierīces.

2. Uzturēt kārtībā elektroierīču vadus un kontaktdakšas. Elektrības vadam un kontaktligzdai jābūt pārklātai ar elektrību nevadošo materiālu. Bojātos vadus nevajadzētu notīt ar izolācijas lenti, bet gan nomainīt visu vadu. Vislabāk, ja to dara lietpratējs. Ja vien iespējams, elektroierīču vadus jācenšas savākt un noslēpt bērnam nepieejamā vietā, lai vadu murskuļi nemētājas ik uz soļa un nav brīvi pieejami mazam rāpotājam vai staigātājam. Bērni mēdz košļāt vadus un bāzt mutē kontaktdakšas, jo īpaši uzmanību piesaista košās izolācijas lentes, ar ko pieaugušais mēģinājis labot bojāto vadu...

3. Drošas kontaktligzdas. Droša kontaktligzda ir tāda, kas stingri piestiprināta sienai, nekarājas. Mūsdienu mājokļos interjera dizaina apsvērumu dēļ rozetes nereti tiek ierīkoties tuvu grīdai. Diemžēl tas ir ideāli pieejams augstums pat rāpojošam mazulim. Tāpēc rozetes būtu vēlams aprīkot ar speciālu aizsargmehānismu. Dažas kontaktligzdas jau ir aprīkotas ar šādu mehānismu, bet to var iegādāties arī atsevišķi, turklāt tie ir pieejami dažādi – gan tādi, kas uzliekami un aizslēdzami ar atslēdziņu, gan tādi, kas kontaktligzdai pieskrūvējami ar skrūvēm.

Jāuzmanās arī ar kontaktligzdas noslogošanu. Ja vienai kontaktligzdai pieslēgts pārāk daudz elektroierīču, var sākt degt izolācija un izcelties ugunsgrēks.

4. Elektroierīču labošanu vislabāk uzticēt speciālistiem. Protams, nomainīt spuldzīti var pats.

5. Vadu tuvumā nededzināt atklātu liesmu. Tā var sadedzināt izolāciju. Visbiežāk tas notiek ārpus mājas – privātmāju dārzos, kur tiek kurināti ugunskuri un grili un turpat pieslēgts elektrisks apgaismojums vai citas elektroierīces.

13 idejas, ko mācīt bērnam par elektrodrošību

1. Kontaktligzdā nedrīkst bāzt nekādus priekšmetus!

2. Nedrīkst pieskarties bojātiem vadiem un kontaktligzdām. Ja kādā vietā redzama vada metāliskā daļa (elektrību vadošā), par to uzreiz jāpastāsta vecākiem. Nedrīkst tuvoties arī kontaktligzdai, kas stingri neturas pie sienas vai pat karājas.

3. Elektroierīces nedrīkst ieslēgt un izslēgt ar slapjām rokām, jo ūdens vada elektrisko strāvu.

4. Aizdegušos elektroierīci vai kontaktligzdu, ja tā pieslēgta spriegumam, nedrīkst dzēst ar ūdeni. Ja mājās nav pieaugušā, kas mājoklī uzreiz var atslēgt spriegumu, šādu ugunsgrēku var dzēst, degošo vietu pārklājot ar sausu, biezu segu vai citu biezu audumu. Vislabāk saukt palīgā pieaugušo vai zvanīt ugunsdzēsējiem (tālrunis 112 vai 01).

5. Lietojot elektroierīces, ko iesprauž rozetē tikai pirms lietošanas, iespraužot un atvienojot no kontaktligzdas, tā jātur aiz kontaktdakšas izolētās daļas. Nedrīkst raut aiz vada.

6. Uzreiz ziņot pieaugušajiem, ja novēro šādas pazīmes: dūmo vai dzirksteļo kontaktligzda vai elektroierīces slēdzis, smird pēc degošas gumijas, ieslēdzot vai izslēdzot elektroierīci, spiežot gaismas slēdzi, redzama dzirkstele. Šīs pazīmes var signalizēt par elektrības izraisīta ugunsgrēka draudiem.

7. Nemēģināt pašam labot salūzušas elektroierīces.

8. Nemēģināt atdarināt multfilmās vai filmās redzētas darbības ar elektrību.

9. Krēslus un citas mēbeles nedrīkst novietot uz elektrības vadiem, var tikt bojāta vada izolācija un rasties īssavienojums.

10. Ārpus mājas nedrīkst uzturēties transformatora būdu tuvumā. Nedrīkst tajās kāpt, ja durvis ir vaļā. Nemēģināt glābt dzīvnieku, kurš tur iemucis. Par atvērtu transformatora būdu izstāstīt pieaugušajiem.

11. Papīra pūķi drīkst laist vietā, kur tas nevar aizķerties aiz elektrības vadiem. Ja tā tomēr noticis, nevajag centies to atbrīvot saviem spēkiem.

12. Nedrīkst tuvoties zemē nokritušam elektrības vadam.

13. Negaisa laikā nedrīkst stāvēt pie elektrības stabiem un kokiem.

Elektrotraumas

220 V sadzīves elektrotīklu mēdz saukt par «zemsprieguma», tomēr tas nenozīmē, ka tas ir drošs. Prakse rāda, ka visvairāk elektrotraumu notiek tieši sadzīvē, kad elektroierīces ir vecas vai arī tiek lietotas neatbilstoši instrukcijai.

Ja mazais pieskāries bojātam vadam, kontaktligzdai vai ierīcei un it kā tikai atrāvis rociņu, arī tad viņš ir guvis elektrotraumu. Elektrotraumas sekas ir sirds ritma traucējumi vai pat sirds apstāšanās. Pēc elektrotraumas sirdsdarbības ritma traucējumi var parādīties novēloti – pēc divām līdz sešām stundām. Elektriskās strāvas ietekmē organisma audos var rasties apdegumi. Lai gan elektriskās strāvas radītie apdegumi izskatās mazi, tie ir ļoti dziļi. Turklāt strāva ķermeni skar ne tikai saskares punktā, bet visā tās ceļā cauri ķermenim. Ja šajā ceļā ir svarīgi orgāni, elektrotrauma var nopietni apdraudēt dzīvību.

Ja bērns nonācis zemsprieguma strāvas ietekmē (līdz 1000 V), jārīkojas šādi.

• Uzmanīgi jācenšas pārtraukt strāvas iedarbību. To var izdarīt, atslēdzot elektrību, izslēdzot drošinātājus, motoru. Var mēģināt «atvienot» cietušo no strāvas ar priekšmetu, kas izgatavots no strāvu nevadoša materiāla – gumijas vai sausa koka. Ja nekas cits nav pieejams, bērnu no elektrības avota var atvilkt, aptinot roku ar sausu audumu vai avīzi. Jāvelk aiz apģērba, nepieskaroties ādai.

• Kad bērns atvienots no strāvas, jāpārliecinās, vai viņš ir pie samaņas. Ja neatbild un nereaģē, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 112 vai 03.

• Ja nepieciešams, jāsniedz pirmā palīdzība – mākslīgā elpināšana un sirds masāža.

• Ja bērns pēc elektrotraumas ir pie samaņas, viņš jebkurā gadījumā jāparāda mediķim, jo sirdsdarbības traucējumi var parādīties pat pēc sešām stundām.

Ja bērns nonācis augstsprieguma strāvas ietekmē (virs 1000 V), uzreiz jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Saskare ar augstsprieguma strāvu parasti beidzas ar nāvi. Izdzīvojušajiem mēdz būt smagi apdegumi. Strāvas izraisītās muskuļu spazmas var izraisīt papildu traumas, piemēram, lūzumus.

Daudz vērtīgas un atraktīvas informācijas par elektrodrošību var atrast www.latvenergo.lv (sadaļā «Par AS «Latvenergo»/ Skolēnam – spēlē, domā, uzzini!»).

Muzikālās pasakas pašiem mazākajiem, atraktīvas datorspēles lielākiem bērniem, grāmatas «Zini elektrību» materiāli, videofilmas «Lai dzīvo bērni» – tas viss lejupielādējams bez maksas!

Konsultē : RAJA KOČANOVA, Komunikācijas projektu daļas vadītāja AS «LATVENERGO».

Izmantoti materiāli no www.latvenergo.lv un grāmatas «Zini elektrību».

Teksts: Zane Strūberga