Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šogad daudzos dārzos kauleņkoki sausuma un karstuma izraisīta stresa rezultātā nokalta. Šādus kokus vai koku daļas vajadzētu izzāģēt pēc iespējas ātrāk, lai tie nekļūtu par labu patvērumu kaitīgajiem organismiem.
Tamlīdzīgas problēmas varētu būt kokiem, kam iepriekšējās ziemās vai pavasaros bijuši koksnes bojājumi un šovasar apgrūtināta barības vielu plūsma.
Pārsvarā tie ir šķirnēm, kam nav tik laba ziemcietība, vai vēlu ražojošām šķirnēm, kas nav kārtīgi nobriedušas un sagatavojušās ziemai.
Ja ir tehniski bojājumi ar nobrāztu mizu, aizlauzti zari, tie noteikti būtu jāizgriež vai jāizzāģē līdz ar bojājuma vietu.
Novārdzināti zari vairāk apsalst un ir pakļauti slimību ierosinātāju un kaitēkļu izplatībai. Ja zari ir nokaltuši vai ar izteikti daudz puvušiem augļiem, tos vēlams izzāģēt ne tikai līdz bojājuma vietai, bet ar rezervi no veselās koksnes.
Izzāģētie zari noteikti ir jāsavāc un jāsadedzina, lai tie kā slimību ierosinātāji nepaliek dārzā par sēklas materiālu.
Ja rudenī redzami viengadīgi zari, kur bijušas laputis, tos vajadzētu izgriezt, jo laputīm ziemojošā stadija ir olas, kas izvietotas viengadīgo zaru pumpuru tuvumā.
Ja ir spēcīgi augoši koki, kam ir grūti nomierināt augšanas sparu, var veikt vainagu pazemināšanu vai retināšanu vasaras beigās vai rudens sākumā. Tas krietni mazinās koka vēlmi atjaunot nogriezto daļu, jo arī saknes savu intensīvo darbu ir piebremzējušas.
Pavasarī veidotiem vainagiem noteikti būs atauguši ūdenszari, kurus būtu vēlams vasaras beigās vai rudenī izlauzt. Šim darbam ieteicams izvēlēties saulainu laiku.
Ziemā plūmju kokus pasargā!
Stumbra bojājumi, kas veidojas ziemas laikā, var būt bīstami, jo bojātie audi pēc tam inficējas ar baktērijām un parazītiskajām sēnēm (piem., Pseudomonas spp.). Šādos gadījumos visbiežāk bojātā koksnes daļa sāk sveķot, un plūmju koki pakāpeniski aiziet bojā.
Lai veiksmīgi sagaidītu pavasara sezonu, svarīgi ir laikus pasargāt stumbru no ziemas bojājumiem, kas rodas no spēcīgas saules vai straujām temperatūras svārstībām.
Parasti tas notiek janvārī un februārī, kad ir aukstas naktis un saulainas dienas, kas uzkarsē tumšos stumbrus.
Lai nepieļautu bojājumus, stumbrus vēlams kaļķot vai aptīt ar gaišu materiālu. Tam var noderēt kāds agrotīkla gabals, papīri, niedres u. c. Kaļķot augļu koku stumbrus aprīlī vai maijā nav īsti nozīmes, jo šajā laikā jau bojājumi ir izveidojušies un tie kļūst vairāk redzami – miza līdz ar sulu cirkulāciju sāk vērties vaļā.
Ja bojāto mizu ierauga, pirms tā ir atvērusies, tad to ar stingru saiti var piesiet pie stumbra. Ja koks ir veselīgs, reizēm tā ļoti labi saaug.
Ja miza jau atvērusies, tad ir jānogriež atlupusī daļa, vieta jāapstrādā ar brūču ziedi. Arī šajā gadījumā veselīgs koks brūci veiksmīgi sadziedē. Ja atlupušo mizu nenogriež, tā kļūst par labu mājvietu, kur ziemot kaitēkļiem.
Visu rakstu lasi šeit: FOTO: Viss par plūmēm. Šķirņu ceļvedis un kopšanas ABC
