Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: KASPARS VĒVERIS, kokaudzētavas Bulduri vadītājs:
«Vai ir koki, kuri izaug ātrāk? Tas ir sarežģīti atbildams jautājums. Ja koks būs pareizi iestādīts, labi ieaugsies un tam viss patiks, tad tas arī augs samērā ātri. Taču arī par ātraudzīgu uzskatītu koku var iestādīt nepiemērotā vietā un augsnē, neievērojot pareizus stādīšanas nosacījumus, – un ātraudzīgais koks kļūs par lēnaudzīgu,» saka Kaspars Vēveris.
«Ātraudzīgākais koks, kuru šobrīd varu minēt, ir paulonija jeb princešu koks (dēvēts arī par Ādama koku). Bet vai es kādam ieteiktu? Mūsu kokaudzētavā pieredze liecina, ka paulonijas virszemes daļas apsalst. Līdz ar to – vai koks, kurš spēj izveidot metru un vairāk garu pieaugumu gada laikā, taču ziemā apsalst, tiešām uzskatāms par ātraudzīgu? Iespējams, ka maigākajā Kurzemes klimatā ir arī veiksmes stāsti, turklāt, ja koks pārziemo labi un dzinumi ar laiku pārkoksnējas, tie turpmākajās ziemas vairs nebūs tik ļoti pakļauti apsalšanai.»
Pirkt mazu vai jau krietni paaudzētu stādu?
Cilvēki bieži baidās iegādāties jau palielus kokus. Uz to mudina arī finansiāli apsvērumi: labāk pirkšu mazu stādiņu, būs mazāks risks naudas ziņā, – ja nosals vai neieaugsies, nekas!
«Ja koka stāds ir labi izaudzēts, augstāk virs zemes jau izveidojusies koksnainā daļa un vainags, tas ir droši pērkams – ar noteikumu, ka audzēts Latvijā vai līdzīgā klimatiskajā zonā. Jo, piemēram, holandiešu stādus mums neapsteigt – tur stādaudzētavās lieto iedarbīgas un ātras barošanas metodes, stādus bieži audzē zem plēves seguma, un rezultātā pieaugums ir iespaidīgs. Bet! Nereti šie stādi mūsu klimatā izrādās vāji ziemcietīgi, kā arī neizturīgāki pret sausumu un karstumu,» skaidro Kaspars Vēveris.
«Kopumā ir tā – vienkāršās koku pamatsugas izaug viegli un ātri gan kā stādi, gan jau iestādīti pastāvīgā vietā. Šie stādi arī nemaksā dārgi. Augstākas cenas ir šķirnēm, potējumiem, kokiem, kas piemēroti mazākām, ierobežotām vietām. Jebkurā gadījumā ātrāks pieaugums gaidāms, kad koks jau labi iesakņojies un ieaudzies pastāvīgā vietā. Protams, ir izņēmumi, piemēram, vītoliem liels pieaugums veidojas, arī podiņā augot, un tomēr, kolīdz koks nonāks pastāvīgā vietā, augs vēl labāk.»
Un tomēr – kuri aug ātrāk?
«Ātraudzīgi ir vītoli (Salix). Jābūt gan pietiekami mitram, vītoliem tas ir svarīgi, un tad arī veidosies labs ikgadējs pieaugums. Viens no ātraudzīgākajiem ir pūpolvītols (Salix caprea) – pieaugums pāri par metru gadā, tas redzams jau stādam podā.
Bērzi (Betula) ir ātri augoši, bet tiem ir ļoti plaša sakņu sistēma – jāskatās, vai konkrētā vietā derēs (skatīt sadaļu Kļūdas, no kurām izvairīties – aut.).
Arī parastā kļava (Acer platanoides) ir gana ātraudzīgs koks, tiesa, diezgan liels. Taču var izvēlēties arī ne tik liela auguma, piemēram, sarkanās kļavas (Acer rubrum) ar sarkaniem lapu kātiņiem vai parastās kļavas lodveida šķirnes, kas veido lodveida vainagu ap 5–6 metru augstumā.
Ātrāk vainagu veidos lapu koki, bet, ja gribas skujkokus, šobrīd no eglēm populāras ir augumā ne pārāk lielas, līdz 4–5 metriem. Te svarīgi saprast, ka šādi neliela auguma koki arī augs lēnāk – ja stāds ir jau cilvēka augumā, skaidrs, ka tas būs dārgs, jo būs audzēts jau vairākus gadus. Interesants un glīts koks ir arī lapegle – salīdzinot ar, piemēram, parasto vai aso egli, kurām ir diezgan agresīva sakņu sistēma, lapegles ir krietni miermīlīgākas. Priedes arī ir draudzīgas citiem augiem, īpaši tiem, kas prasa skābāku augsni, – rododendriem, kadiķiem u. c. zemākiem skujkokiem.»
Kas tie tādi – klimata koki?
Gadu no gada notiek klimata izmaiņas – savāda vasara, dīvaini laikapstākļi, ilgi sausuma un karstuma, aukstuma un lietus periodi, arvien vairāk dažādu slimību un kaitēkļu. Dzirdēts, vai ne?
Par to patlaban Eiropā ļoti daudz domā, kuri varētu būt tā dēvētie klimata koki, noturīgi dažādos apstākļos. Piemēram, baltā robīnija jeb pseidoakācija (Robinia pseudoacacia) – iztur jebkurus apstākļus, sausumu, karstumu, arī pilsētvidē, turklāt skaisti zied. Jautājums, vai patīk atvases un dzelkšņi, kas akācijai ir? Un jārēķinās, ka izaugs 10–15 metru augsts koks.
Vēl tāds klimata koks varētu būt ošlapu kļava (Acer negundo) – ļoti izturīga, ātraudzīga, iztur pilsētvidi, dūmgāzes. Pamatsuga Latvijā tiek uzskatīta par invazīvu, un stādaudzētavās to netirgo, taču šķirņu ir ļoti daudz: raibām lapām, dzeltenām lapām, šķeltas formas u. c. Laba izvēle arī pilsētvidē ir Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia) – tam ir mazāk kaitēkļu nekā parastajam pīlādzim, augļi labi pacieš aukstumu, un lapas ir pavisam citādas nekā parastajiem pīlādžiem.
Padoms
Kamēr koki aug, nevajag aizmirst arī par liela auguma ātraudzīgiem dekoratīvajiem krūmiem. Piemēram, irbeņlapu fizokarpa šķirņu daudzveidība ir milzīga – tas ir teju universāls augs, kad lieliski der gan cirptiem dzīvžogiem, gan kā soliteraugs, kuram ļauj veidot garos, pārkarenos dzinumus un arī ziedus.
