Rīga +20°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: KASPARS VĒVERIS, kokaudzētavas Bulduri vadītājs:
«Vai ir koki, kuri izaug ātrāk? Tas ir sarežģīti atbildams jautājums. Ja koks būs pareizi iestādīts, labi ieaugsies un tam viss patiks, tad tas arī augs samērā ātri. Taču arī par ātraudzīgu uzskatītu koku var iestādīt nepiemērotā vietā un augsnē, neievērojot pareizus stādīšanas nosacījumus, – un ātraudzīgais koks kļūs par lēnaudzīgu,» saka Kaspars Vēveris.
«Ātraudzīgākais koks, kuru šobrīd varu minēt, ir paulonija jeb princešu koks (dēvēts arī par Ādama koku). Bet vai es kādam ieteiktu? Mūsu kokaudzētavā pieredze liecina, ka paulonijas virszemes daļas apsalst. Līdz ar to – vai koks, kurš spēj izveidot metru un vairāk garu pieaugumu gada laikā, taču ziemā apsalst, tiešām uzskatāms par ātraudzīgu? Iespējams, ka maigākajā Kurzemes klimatā ir arī veiksmes stāsti, turklāt, ja koks pārziemo labi un dzinumi ar laiku pārkoksnējas, tie turpmākajās ziemas vairs nebūs tik ļoti pakļauti apsalšanai.»
Pirkt mazu vai jau krietni paaudzētu stādu?
Cilvēki bieži baidās iegādāties jau palielus kokus. Uz to mudina arī finansiāli apsvērumi: labāk pirkšu mazu stādiņu, būs mazāks risks naudas ziņā, – ja nosals vai neieaugsies, nekas!
«Ja koka stāds ir labi izaudzēts, augstāk virs zemes jau izveidojusies koksnainā daļa un vainags, tas ir droši pērkams – ar noteikumu, ka audzēts Latvijā vai līdzīgā klimatiskajā zonā. Jo, piemēram, holandiešu stādus mums neapsteigt – tur stādaudzētavās lieto iedarbīgas un ātras barošanas metodes, stādus bieži audzē zem plēves seguma, un rezultātā pieaugums ir iespaidīgs. Bet! Nereti šie stādi mūsu klimatā izrādās vāji ziemcietīgi, kā arī neizturīgāki pret sausumu un karstumu,» skaidro Kaspars Vēveris.
«Kopumā ir tā – vienkāršās koku pamatsugas izaug viegli un ātri gan kā stādi, gan jau iestādīti pastāvīgā vietā. Šie stādi arī nemaksā dārgi. Augstākas cenas ir šķirnēm, potējumiem, kokiem, kas piemēroti mazākām, ierobežotām vietām. Jebkurā gadījumā ātrāks pieaugums gaidāms, kad koks jau labi iesakņojies un ieaudzies pastāvīgā vietā. Protams, ir izņēmumi, piemēram, vītoliem liels pieaugums veidojas, arī podiņā augot, un tomēr, kolīdz koks nonāks pastāvīgā vietā, augs vēl labāk.»
Un tomēr – kuri aug ātrāk?
«Ātraudzīgi ir vītoli (Salix). Jābūt gan pietiekami mitram, vītoliem tas ir svarīgi, un tad arī veidosies labs ikgadējs pieaugums. Viens no ātraudzīgākajiem ir pūpolvītols (Salix caprea) – pieaugums pāri par metru gadā, tas redzams jau stādam podā.
Bērzi (Betula) ir ātri augoši, bet tiem ir ļoti plaša sakņu sistēma – jāskatās, vai konkrētā vietā derēs (skatīt sadaļu Kļūdas, no kurām izvairīties – aut.).
Arī parastā kļava (Acer platanoides) ir gana ātraudzīgs koks, tiesa, diezgan liels. Taču var izvēlēties arī ne tik liela auguma, piemēram, sarkanās kļavas (Acer rubrum) ar sarkaniem lapu kātiņiem vai parastās kļavas lodveida šķirnes, kas veido lodveida vainagu ap 5–6 metru augstumā.
Ātrāk vainagu veidos lapu koki, bet, ja gribas skujkokus, šobrīd no eglēm populāras ir augumā ne pārāk lielas, līdz 4–5 metriem. Te svarīgi saprast, ka šādi neliela auguma koki arī augs lēnāk – ja stāds ir jau cilvēka augumā, skaidrs, ka tas būs dārgs, jo būs audzēts jau vairākus gadus. Interesants un glīts koks ir arī lapegle – salīdzinot ar, piemēram, parasto vai aso egli, kurām ir diezgan agresīva sakņu sistēma, lapegles ir krietni miermīlīgākas. Priedes arī ir draudzīgas citiem augiem, īpaši tiem, kas prasa skābāku augsni, – rododendriem, kadiķiem u. c. zemākiem skujkokiem.»
Kas tie tādi – klimata koki?
Gadu no gada notiek klimata izmaiņas – savāda vasara, dīvaini laikapstākļi, ilgi sausuma un karstuma, aukstuma un lietus periodi, arvien vairāk dažādu slimību un kaitēkļu. Dzirdēts, vai ne?
Par to patlaban Eiropā ļoti daudz domā, kuri varētu būt tā dēvētie klimata koki, noturīgi dažādos apstākļos. Piemēram, baltā robīnija jeb pseidoakācija (Robinia pseudoacacia) – iztur jebkurus apstākļus, sausumu, karstumu, arī pilsētvidē, turklāt skaisti zied. Jautājums, vai patīk atvases un dzelkšņi, kas akācijai ir? Un jārēķinās, ka izaugs 10–15 metru augsts koks.
Vēl tāds klimata koks varētu būt ošlapu kļava (Acer negundo) – ļoti izturīga, ātraudzīga, iztur pilsētvidi, dūmgāzes. Pamatsuga Latvijā tiek uzskatīta par invazīvu, un stādaudzētavās to netirgo, taču šķirņu ir ļoti daudz: raibām lapām, dzeltenām lapām, šķeltas formas u. c. Laba izvēle arī pilsētvidē ir Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia) – tam ir mazāk kaitēkļu nekā parastajam pīlādzim, augļi labi pacieš aukstumu, un lapas ir pavisam citādas nekā parastajiem pīlādžiem.
Padoms
Kamēr koki aug, nevajag aizmirst arī par liela auguma ātraudzīgiem dekoratīvajiem krūmiem. Piemēram, irbeņlapu fizokarpa šķirņu daudzveidība ir milzīga – tas ir teju universāls augs, kad lieliski der gan cirptiem dzīvžogiem, gan kā soliteraugs, kuram ļauj veidot garos, pārkarenos dzinumus un arī ziedus.
3 kļūdas, no kurām var izvairīties
1. Kokam vajag vietu – tas ir pamatu pamats, kas jāņem vērā. Ja vietas nav pietiekami, tad notiek līdzīgi kā ar mājdzīvniekiem. Iepatīkas kaķēns vai kucēns, bet drīz vien saimnieks saprot, ka šis lielais dzīvnieks vairs nemaz mājās neiederas… Ko tad? Jāpārstāda? Jāzāģē nost? Visādi ticējumi tomēr… Tā nenotiktu, ja cilvēki pērkot skatītos uz informāciju, cik liels koks būs pieaugušā vecumā. Stādot jānovērtē attālums līdz ēkām, kur un cik tālu koks metīs ēnu. Ja teritorijā ir dīķis, ūdeni bojās nobirušās koku lapas. Kokiem vajadzētu atrasties noteiktā attālumā no dīķa, tāpat jāievēro valdošo vēju virziens, lai lapas un citus gružus pēc iespējas nepūš ūdenī.
2. Koka ietekme uz citiem augiem – ne tikai vainags, kas veidos noēnojumu zemes gabalā, un rudeņos krītošās lapas, bet arī apakšzemes daļa, proti, sakņu sistēma, jāņem vērā. Koku sugām ir ļoti atšķirīgas sakņu sistēmas – piemēram, ozols saknes veido ļoti dziļas, un virszemes daļā tas netraucēs citiem augiem (tas gan nenozīmē, ka tieši zem ozola zariem kāds cits augs jutīsies labi). Arī mazāki koki, kā, piemēram, ābeles un arī dekoratīvās ābeles, ir ar dziļu sakņu sistēmu, tās netraucēs līdzās augošos augus.
Savukārt bērzam saknes ir seklas, virspusējas, smalki sazarotas un sniedzas ļoti tālu – trīs četras reizes tālāk nekā koka zari! Tāpat ir ar kļavu. Diezgan līdzīgi ar liepām – īpaši, kad tās paaugušās lielākas. Daudz ko var lietas labā darīt, stādot augus vienā laikā. Piemēram, iestādīt jaunu liepu un turpat līdzās tūju dzīvžogu. Tūjas paspēs kārtīgi iesakņoties un saaugt, un, kad liepa tās panāks un būs jau pārāka, arī tūjas jau spēs par sevi pastāvēt. Taču pamēģiniet līdzās lielai, jau padsmit metru izaugušai liepai blakus sastādīt jaunu tūju dzīvžogu – tur būs mācību grāmatas klasika! Proti, liepai tuvākās tūjas nespēs augt tik labi, kā tālākās tūjas, izveidosies tāds slīpais dzīvžodziņš.
3. Koku veidošana – lapas un arī skujas ir tās, kas koku baro. Ja iestāda koku, kurš aug liels, bet cilvēks saprot, ka nemaz negrib lielu, un lielāko daļu zaru nozāģē, vēl priecādamies, ka smuki ataug, tad veidojas resnie baļķi, kuriem, varētu teikt, ir nocirsta galva. Populārs piemērs ir liepas pilsētās, bieži redzēts. Tā darīt nedrīkstētu, pat ja klients maksā nezin cik. Ja koku ir paredzēts formēt, jāsāk to darīt laikus – kad koks sasniedzis formējamo augstumu vai mazliet virs, kamēr to vēl var paveikt ar griešanu, nevis motorzāģi. Tāpat arī apakšējo zaru izgriešana jeb vainaga pacelšana augstāk – vienā gadā noņem pāris zaru, nevis tik, cik ienāk prātā. Lai kokam paliek iespējami vairāk zaru, attiecīgi arī lapu vai skuju, kas to baro.
Praktiski padomi koku stādīšanā
- Izņemot stādu no konteinera, jāapskata sakņu kamols – ja saknes jau sākušas tīties pa apli, tās jāatbrīvo. Var pat kamola sānos izdarīt ne pārāk dziļus vertikālus iegriezumus – tas veicinās sakņu augšanu uz āru.
- Svarīgi nodrošināt, lai pēc iestādīšanas nepietrūktu mitruma. Līdzās kokiem uzreiz var ierakt laistīšanas cauruli – šādu risinājumu bieži var redzēt pilsētas apstādījumos. Zemē ierok rievoto plastmasas cauruli ar izdurtiem caurumiem, un tajā ielietais ūdens pa caurumiem nonāks pie sakņu kamola apakšas.
- Skuju kokaugiem (izņemot īves) patiks skābāka un kūdraināka augsne, lapu kokiem – normāla dārza augsne. Nevajag pārcensties ielabot augsni ar kūtsmēsliem u. c., galvenais ir iestādīt pareizajā dziļumā, lai nebūtu par dziļu. Jānovērtē arī augsnes nosēšanās tendence – skaidrs, ka pēc iestādīšanas zeme vēl sēdīsies, tāpēc zem stāda augsnei vajadzētu būt gana noblīvētai, bet sānos tā var būt irdenāka, lai kokam viegli laist saknes. Šis ir otrs biežākais iemesls aiz nepietiekama mitruma, kāpēc koks neieaugas.
OKTOBRĪ TEV NODERĒS trīs lieliski palīgi
1. ĶĒDES ZĀĢIS ATZAROŠANAI UC100D
Mazs, viegls un parocīgs – tieši šāds palīgs vajadzīgs, lai ar prieku un bez slapjas muguras palīdzētu dārzam sagatavoties rudenim. Izmēra dēļ lielisks palīgs, lai tiktu klāt grūti sasniedzamās vietās. Un liels pluss – tik viegls, ka, pat darbojoties ilgāku laiku, nenogurdina roku. Darbojas ar vienu 12 V akumulatoru.
2. KAFIJAS AUTOMĀTS DCM501
Karstu kafiju nepārtraucot dārza darbus? Lūdzu! Ērti pārnēsājams kā maza somiņa. Lielisks sabiedrotais arī ceļojumos – pagatavos rīta kafiju pat visvientuļākajā pludmalē. Darbojas gan ar 18 V, gan 12 V akumulatoru.
3. DZĪVŽOGA ŠĶĒRES DUH506
Arī šis instruments iederas vieglajā svara kategorijā, turklāt nevis jaudas un darbaspēju, bet gan svara dēļ – nenogurdinās rokas pat tad, ja frizējamo krūmiņu rinda būs gara. Darbojas ar vienu 18 V akumulatoru.
