15. sērija Glezna dīķmalā

Ja izrakts dīķis un vēlies apzaļumot tā krastus, vispirms izvērtē, kādi ir krasta līkumi, dīķa dziļums un kāda būs tā funkcija – vai krastmalu vēlies tikai skaistumam vai arī tajā būs pludmale, atpūtas terase vai pirts. Jāsaprot, kurā debespusē vislietderīgāk izvietot peldvietu, bet pārējos krastus var veidot dekoratīviem nolūkiem, iestādot tur augus.

KONSULTĒ: UNA ĪLE, ainavu arhitekte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras asociētā profesore. 

Pirmais darbs – nostiprināt krastu

Sākumā jānovērtē krastu slīpums un grunts īpašības. Ja krasts ir stāvs, tas jānostiprina – to var izdarīt ar laukakmeņu krāvumiem, gabioniem, impregnētām koka palisādēm, betona atbalsta sienām un dekoratīvām metāla sieniņām. Vienam dīķim var izmantot arī vairākus nostiprināšanas veidus, ja situācija atļauj un tie iederas vēlamajā ainavā. Piemēram, var veidot impregnēta koka palisāžu rindu, ar kuru ierobežo dīķa ūdens laukuma perimetru. Pēc tam, ievērojot distanci, piemēram, vienu metru, veido nākamo rindu. Atstarpi piepilda ar augsni un iestāda augus, gar krastu veidojot daudzpakāpju dekoratīvu stādījumu zonu.

Stāvākās nogāzes zonas var stiprināt ar laukakmeņiem. Zem tiem ieteicams klāt ģeotekstilu, tas pasargā no akmeņu iegrimšanas gruntī un grunts izskalošanās. Vislabāk izmantot velto ģeotekstilu, kas ir ērti ieklājams un stiprs.

Labāk izvēlēties mazākas un vienkāršas kompozīcijas, tās būs vieglāk kopt.

Krastu papildus ar savām saknēm un atvasēm nostiprina arī dekoratīvie klājeniskie augi un ūdensaugi ar spēcīgu sakņu sistēmu, piemēram, niedres, zāļveida kalmes, palmu grīšļi un hostas. No krūmiem krastu nostiprināšanai piemērots ir atvašu grimonis. Tā zari, kas noliekušies pie zemes, apsakņojas, turklāt ziemā tam ir skaisti sarkani dzinumi.

Zāliens pie dīķa

Slīpumā līdz pat ūdens spoguļa virsmai var iesēt zālienu, taču jārēķinās – ja dīķī ūdens līmenis svārstīsies, zālīte tiks bojāta. Zālienu vēlams norobežot ar metālisku vai koka apmali, ko ierok līdz ar zemes virsmu. Apmale palīdzēs uzturēt pusloka vai liektu krasta līniju un arī skaidru pļaušanas robežu, vienalga, vai pļaušanai tiks izmantots mauriņa robots, vai trimmeris.

Ko kurā pusē?

Pludmales jeb atpūtas zonu noteikti vajadzētu veidot dīķa dienvidu pusē, lai būtu ērti sauļoties un patīkami baudīt sauli. Tajā var uzbūvēt impregnēta koka terasi vai platformu vai ierīkot konstrukciju pie krasta, kam piestiprina pontonu platformu, no kuras var ielēkt ūdenī.

Augus ieteicams stādīt galvenokārt dīķa austrumu un ziemeļu pusē. Ja augi būs pārsvarā rietumu pusē, valdošie vēji sapūtīs ūdenī lapas un ziedputekšņus, kas veidos zaļganīgi dzeltenu putekļu slāni uz ūdens spoguļa.

Kurus augus?

Augi jāizvēlas pārdomāti, lai tie labi izskatītos visu cauru gadu, bet arī – lai neaizsegtu skatu uz ūdens virsmu.

Pašā dīķī var stādīt ūdensaugus, piemēram, sermulītes, sniegbaltās ūdensrozes, mazlēpes, dzeltenās lēpes, skujenes, bultenes, vilkvālītes, parastās cirvenes, taču jārēķinās, ka daži no tiem, piemēram, vilkvālītes un cirvenes, strauji vairojas un kļūst par dīķa nezālēm, un no tām atbrīvoties būs sarežģītāk nekā iestādīt.

Vislabāk krastmalās augs vienkārši, arī savvaļā līdzīgās vietās sastopami augi, piemēram, rasaskrēsliņi un dažādas vīgriezes – purpura vīgrieze, sarkanā vīgrieze, Kamčatkas vīgrieze, purva neaizmirstules, kalmes, cūkauši, vējmietiņi, parastās niedres un citi. Lieliski piemēroti krastmalām ir Sibīrijas īrisu sīkziedu formas un dzeltenās purva skalbes.

Cik daudz stādīt krastmalā?

Tas atkarīgs no dīķa lieluma. Ja tas nepārsniedz 50 kvadrātmetru platību, bagātīgi apstādījumi vizuāli samazinās ūdens laukumu. Pietiks, ja augus iestādīs tikai zonās, kas redzamas, sēžot zvilnī vai pie kafijas galdiņa pretējā krastā.

Svarīgs ir līdzsvars – vienu krastu var veidot lakonisku, bet pretējo vairāk akcentēt ar augiem un laukakmeņiem. Labāk izvēlēties mazākas un vienkāršākas kompozīcijas, tās būs arī vieglāk kopt nekā pārāk daudziem un dažādiem akcentiem piesātinātus stādījumus.

Atceries!

• Ūdensaugiem nevajadzētu aizņemt vairāk par trešdaļu no krasta garuma un aizsegt skatu uz ūdeni no mājas vai pastaigu celiņa.
• Lai dīķī būtu tīrs ūdens, no tā regulāri jāizvāc atmirušās augu daļas un iebirušās koku lapas, kā arī jāizpļauj pārāk savairojušies ūdensaugi, piemēram, vilkvāles, kas piesārņo dīķi ar organiskajām vielām. Rudenī augiem jānovāc vecie laksti. Jānogriež arī niedres, pavasarī tās dzīs jaunus dzinumus.
• Labs ūdens attīrītājs ir niedres, kurām ieteicams atvēlēt nelielu stūrīti katrā dīķī. Var stādīt arī skaistās raiblapu formas, piemēram, parastās niedres šķirni ‘Variegatus’. Tās labāk augs smilšainā gruntī, bet vilkvālēm patiks kūdraina, dūņaina vieta.
• Dīķim vislielāko kaitējumu nodara lapu koki, it īpaši ozoli, kuru lapas satur miecvielas. Ūdenī iekrīt zari, zīles, putekšņi, bet lapas pa gaisu nokļūst dīķī pat no simt metru attāliem kokiem. Bērzi, zirgkastaņas, kļavas, lapegles un dižskābarži jāstāda pēc iespējas tālāk no dīķa. Arī neliela auguma, bet bagātīgi ražojošiem augļu kociņiem, kā mežābelēm un plūmēm, dīķa krasts nav īstā vieta. Neliela dīķīša ūdeni nelabvēlīgi ietekmē pat ūdenī nokļuvušās rododendru un zeltlietus lapu vai īvju nobiras.

Bērzi, zirgkastaņas, kļavas, lapegles un dižskābarži jāstāda pēc iespējas tālāk no dīķa.

Cits eksperta viedoklis

RINALDS RULLIS, dārznieks, agronoms, stādaudzētavas Blīdene saimnieks, apzaļumojis daudz dīķu: 

– Ūdensaugu stādīšana atkarīga no tā, vai tas ir mākslīgais dīķis, kurā ieklāta izolācijas plēve, vai dabiskais. Mākslīgajā dīķī augus gar krastu stāda grozos ar caurumiem vai arī plastikāta stādu transportēšanas kastēs, kurām iet cauri ūdens. Tās novieto 20 centimetru līdz pusmetra dziļumā. Stādīšanai izmanto melnzemi ar granti un nedaudz kūdras substrāta. Kastes un podus noklāj ar olīšiem, lai ūdenī neizplūstu organiskās vielas un noturētu augus tiem paredzētajā vietā. Minerālmēslus nelieto, jo tie piesārņos ūdeni.

Dīķos ar dabisko ūdens pieplūdi (gruntsūdeņi, virsūdeņi), lai varētu stādīt ūdensaugus gar krasta līniju, jau izbūves procesā jāparedz un pareizi jāizveido gultne jeb plaukti augu stādījumiem. Krastu stādījumu zonas veido pietiekami lēzenas ar paredzamo ūdens dziļumu atbilstoši ūdensaugu un krasta augu prasībām. Vidēji tas ir no 30 centimetriem līdz 1 metram. Lai ūdensaugi labāk ieaugtu un būtu spēcīgi, var dīķa gultni ielabot ar auglīgu, organiskām vielām bagātu augsni, tomēr tas piesārņos ūdeni. Tāpēc ūdensaugus labāk stādīt smilšainā, grantainā vai mālainā pamatnē. Šādi stādīti augi barības vielas uzņems no ūdens, veicinot ūdens bioloģisko attīrīšanos.

Ūdensaugi ir kā bioloģiskie ūdens attīrītāji, kas patērē fosforu un slāpekli, tāpēc uzskata, ka tiem vajadzētu aizņemt apmēram trešdaļu no ūdenstilpnes platības. Vislabāk ūdeni attīra niedres. Mana pieredze liecina, ka mākslīgajā dīķī labi jūtas augi, kas aug dabā, piemēram, cirvenes, niedres, kalmes, vilkvāles, doņi. Ļoti pieprasīta un pieticīga ir raibā kalme, kas dabiskos dīķos labi savairojas, un tāpēc ik pa laikam var nākties to ierobežot.

Dabiskā dīķa krastus var nostiprināt ar mietu sienu, slīpos krastus izklāt ar akmeņiem, apakšā liekot ģeotekstilu. Šajās dīķu vietās parasti ūdensaugus nestāda. Gar dīķi vēlams atstāt pļautas vai smilšainas peldvietas ar lēzeniem krastiem. Lielākoties ar laiku pašas no sevis šeit savairojas cirvenes, grīšļi, dižmeldri, vilkvāles, niedres un abinieku sūrenes, ko var nākties ierobežot, lai savvaļnieki nepārņemtu stādītos augus. Piemēram, vilkvāles gada laikā izplešas apmēram metru uz visām pusēm.

Krasta zonā, kur svārstās ūdens līmenis, labi aug purenes, Sibīrijas īrisi, vīgriezes un baldriāns. Man ir laba pieredze arī ar ložņājošo pļavu zelteni, kas ātri vairojas un ļoti skaisti noklāj krastus. Dīķim pārplūstot, nenoslīks arī parastie miežabrāļi, ligulārijas, krastkaņepes, vīgriezes un vējmietiņi.

Ūdensaugus labāk stādīt smilšainā, grantainā vai mālainā pamatnē.

Lai dīķis maksimāli ilgi neaizaugtu, jārūpējas par to, lai tajā nenokļūst organiskās vielas (lapas, pļautā zāle un mēslojums), kā arī jāgādā par dīķa gultni un krastu, regulāri to attīrot no atmirušajiem ūdensaugiem un to daļām.

Aizaugušos dīķos labi palīgi ir amūri, taču jārēķinās, ka tie var apēst augus. Kad pusotra hektāru lielā dīķī ielaidu divus amūrus, pēc trim gadiem tajā vairs nebija ūdenszāļu. Pat vilkvāles neauga, bet krastā augošie īrisi un grīšļi, kas noliecās virs ūdens, bija kā nopļauti.

AUSTRA BIDIŅA, skaista dārza saimniece Babītē:

– Man augi dīķa malā zied no agra pavasara līdz rudenim un skaisti spoguļojas ūdenī. Dīķis atrodas saulainā vietā, un visiem augiem te ļoti patīk. Īpaši tos nemēsloju, tikai pavasarī uzberu kādu sauju minerālmēslu.

Mitrums augiem netiek, jo dīķis nav dabisks, tajā ir ieklāta speciālā ūdenstilpju plēve un ieliets spices ūdens. Lai nostiprinātu krastu, tā slīpā daļa ir noklāta ar akmeņiem. Kad dīķi tīrām, ūdeni izsūknējam, plēvi nomazgājam, un pēc tam atkal piepildām ar ūdeni. Augus dīķa malā regulāri laistām, it īpaši bergēnijas, kam patīk mitrums. Vēl gar dīķa krastiem aug aslapu flokši, dienziedes, Sibīrijas īrisi, doronikas, mārsils, papardes, hostas un miskantes. Dīķa galā esmu iestādījusi molīniju. Tā ir ļoti eleganta un izturīga vējā. Pie tās esam nolikuši šķīvjus putniem un priecājamies, skatoties, kā viņi mazgājas. Vēl te aug fizokarps, kam neļaušu augt lielam, bet veidošu to kā bumbu. 

Dīķmalas augi ūdeni nepiesārņo, taču blakus teritorijā ir saauguši lieli bērzi un dīķis pastāvīgi piebirst ar koku lapām. Dēls uzdāvināja tīklu ar garu kātu, ar ko tās zvejojam ārā.

Kur nopirkt augus dīķim?

• Stādaudzētavā Blīdene un Mārupes stādu centrā.
• Stādaudzētavā Dimzas.
• Stādaudzētavā Sakstagals.

TEV NODERĒS trīs lieliski palīgi

1. MULTIFUNKCIONĀLS AKUMULATORU INSTRUMENTS DUX60, KURAM PIEEJAMI 16 DAŽĀDI UZGAĻI

Šoreiz izmantojām zāles šķēru uzgali EN420MP, lai nopļautu slīpās dīķa malas. Pateicoties tam, ka uzgalim ir regulējams leņķis, var aizsniegt arī grūti nopļaujamas vietas. Instruments svara dēļ vairāk būs piemērots vīrietim. Darbojas ar diviem 18 V akumulatoriem.

2. ŪDENS SŪKNIS 1060H

Dārza glābiņš sausā vasarā – ūdens sūknis kā rokassomiņa: paņem, aiznes un noliec, pie kura dīķa vai ūdenstilpes gribi. Tā kā darbojas ar benzīnu, nav jādomā, kā pievilkt elektrību. Ērti regulēt jaudu, spiediens saglabājas arī tad, ja šļūtene aizvilkta uz vistālāko dārza stūri. Īpaši ērti, ja mājā uzturas tikai brīvdienās, – atvieno no šļūtenes un aiznes. Ar vienu tvertni darbojas 120 minūtes. 

3. ZĀLES TRIMMERIS DUR368A 

Arī bez šī instrumenta laukos neiztikt – ideālais trimmeris, viegls un ērts. Pateicoties plecu siksnām un U veida rokturim, nenogurst ne rokas, ne mugura. Izmēģinājām gan trimmera spoli, gan 4 zobu asmeni (tas piemērots sīkiem krūmiņiem, garai zālei, resnākiem stublājiem) – savu darbu veic perfekti. Tā kā instrumentam ir garš rokturis, ar to var tikt arī grūtāk sasniedzamās vietās, piemēram, zem terases. Trimmeris darbojas ar diviem 18 V akumulatoriem (vairāk nekā 2 stundas). 

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.