Saharova balva 2023 – Sieviete, dzīvība un brīvība

Nobela Miera prēmijas laureāts Andrejs Saharovs

Krievu fiziķis Andrejs Saharovs (1921–1989) ir padomju ūdeņraža bumbas izgudrotājs. Raizēdamies, kā viņa izgudrojumi ietekmēs cilvēces nākotni, Saharovs darīja visu, lai palielinātu izpratni, cik bīstamas ir kodolbruņojuma sacensības. 1970. gadā viņš izveidoja Cilvēktiesību un politisko represiju upuru aizstāvības komiteju, centās panākt disidentu atbrīvošanu savā valstī un kļuva par vienu no pamanāmākajiem režīma kritizētājiem, mudinot arī citus cīnīties pret pamatbrīvību noliegšanu. 1975. gadā Saharovs saņēma Nobela Miera prēmiju.

PSRS Saharovu uzskatīja par disidentu, kurš grauj valsts pamatus, un izsūtīja viņu uz Gorkiju. Uzzinājis par nodomu dibināt Saharova vārdā nosauktu balvu par domas brīvību, viņš 1987. gadā Eiropas Parlamentam pauda savu aizkustinājumu un ļāva izmanot savu vārdu balvai, lai tā ir iedrošinājums visiem, kas apņēmušies savu dzīvi veltīt cīņai par cilvēktiesībām.

5 fakti par balvu

• Ik gadu Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu, godinot cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības.
• Balvas kandidātus var izvirzīt politiskās grupas vai jebkura grupa, kurā ir vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputātu. Katrs deputāts var atbalstīt tikai vienu kandidatūru, katrs priekšlikums jāparaksta un jāpamato.
• Kandidatūras izvērtē Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas apvienotajā sanāksmē. Pēc tam abas komitejas balso, lai izraudzītu trīs labākos kandidātus. Savukārt uzvarētāju izvēlas Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konference – struktūra, kurā darbojas politisko grupu vadītāji.
• Saharova balvu un naudas prēmiju 50 000 eiro apmērā Eiropas Parlaments katra gada beigās piešķir svinīgā sēdē Strasbūrā. EP sadarbojas ar laureātiem Saharova balvas kopienā, palīdzot cilvēktiesību centienos un atbalstot riska un draudu gadījumā. Laureāti tiek mudināti kopā ar EP turpināt veicināt vispārējās cilvēktiesības kā domas brīvības vēstnieki
• 2022. gadā apbalvojumu saņēma drosmīgā Ukrainas tauta, kuru pārstāvēja tās prezidents, ievēlētie vadītāji un pilsoniskā sabiedrība.

«16. septembrī apritēja gads kopš Džīnas Mahsas Amini (Jina Mahsa Amini) slepkavības Irānā,» par 2023. gada balvas laureāti saka Roberta Metsola, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja. «Eiropas Parlaments lepojas par iespēju atbalstīt tos drosmīgos un nepakļāvīgos, kas turpina cīnīties par vienlīdzību, cilvēka cieņu un brīvību Irānā. Mēs esam to pusē, kas pat no cietuma turpina cīnīties par sievietēm, dzīvību un brīvību. Izvēloties viņas par 2023. gada Saharova balvas laureātēm, Parlaments godina viņu cīņu un turpina pieminēt visus tos, kuri par brīvību ir maksājuši visaugstāko cenu.»

Džīna Mahsa Amini bija 22 gadus veca kurdu izcelsmes sieviete no Irānas, kuru Teherānā policija arestēja par to, ka viņa it kā ignorējusi Irānas stingros likumus par plīvura nēsāšanu. Trīs dienas vēlāk Džīna Mahsa Amini nomira Teherānas slimnīcā pēc fiziskas vardarbības apcietinājuma laikā. Viņas nāve Irānā izraisīja plašus sieviešu protestus ar saukli Sieviete, dzīvība, brīvība, protestējot pret hidžāba likumu un citiem diskriminējošiem likumiem. Irānas režīms brutāli apspieda šos protestus.

Eiropas Parlaments jau vairākkārt nosodījis smago cilvēktiesību situāciju valstī. Deputāti aicināja objektīvi, efektīvi un, pats galvenais, neatkarīgi izmeklēt Amini traģisko nāvi un apgalvojumus par viņas spīdzināšanu. Tāpat deputāti aicināja noteikt sankcijas pret Irānas amatpersonām, kas iesaistītas viņas nāvē un režīma īstenotajās represijās, solidarizējoties ar Irānas sievietēm un paužot atbalstu miermīlīgiem protestiem pret sistēmisko apspiešanu. Deputāti uzsvēra, ka Irānas varas iestādēm jāatbrīvo protestētājas un jāatceļ visas pret viņām izvirzītās apsūdzības. Parlaments prasīja noteikt ES sankcijas pret Amini slepkavām un personām, kas iesaistītas sieviešu tiesību aizstāvībai veltīto protestu apspiešanā. Parlaments arī aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju un jo īpaši tās Cilvēktiesību padomi sākt izmeklēšanu par notikumiem Irānā. EP deputāti arī mudina ES dalībvalstis, kurām ir diplomātiskā klātbūtne šajā valstī, koordinēt savu rīcību, lai aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus, jo īpaši sieviešu tiesību aizstāvjus, un ES un Irānas dubultpilsoņus.

Savukārt 2023. gada janvārī EP deputāti pieprasīja sankcijas pret Irānas režīmu pastiprināt un iekļaut Islāma revolucionāro gvardu korpusu ES teroristu sarakstā.

Cildina cilvēktiesību aizstāvjus

2023. gada Saharova balvas finālā līdzās sievietēm, kas Irānā cīnās par savām tiesībām, nonāca arī cilvēktiesību aizstāvji Vilma Nunjesa de Eskorsija un bīskaps Rolando Hosē Alvaress Lagoss no Nikaragvas, kā arī Justina Vidžinska, Morena Errera un Kolīna Maknikolasa, kas cīnās par brīvi pieejamiem, drošiem un legāliem abortiem Polijā, Salvadorā un ASV.

Vilma Nunjesa jau vairākus gadu desmitus cīnās par nikaragviešu cilvēktiesībām. Neraugoties uz varas iestāžu vajāšanu, viņa palikusi savā valstī. Savukārt Matagalpas diecēzes bīskaps Rolando Alvaress ir viens no atklātākajiem prezidenta Daniela Ortegas režīma kritiķiem. 2023. gada februārī pēc atteikšanās pamest valsti Alvaresu notiesāja uz 26 gadiem cietumā un atņēma pilsonību.
Justina Vidžinska ir poļu sieviešu tiesību aizstāve un Abortion Dream Team dalībniece, kurai tika piespriests astoņu mēnešu sabiedriskais darbs par palīdzēšanu kādai sievietei Polijā izdarīt abortu. Morena Errera ir feministe un sociālā aktīviste, kas iestājas par drošu un legālu abortu pieejamību Salvadorā, bet Kolīna Maknikolasa ir ginekoloģe, dzemdību speciāliste no ASV, kurai ir liela pieredze kvalitatīvā pacientu aprūpē un ietekmīgā reproduktīvās veselības aizstāvībā.

Irānas sieviešu cīņa un neatlaidība ir paraugs sievietēm visā pasaulē.

Eiropas Parlamenta deputāti finālistus izvēlējās no krietni garāka kandidātu saraksta. Ikgadējai cilvēktiesību balvai jeb Saharova balvai par domas brīvību bija izvirzīti arī afgāņu aktīvisti Marcija Amiri, Parasto Hakima un Matiullahs Vesa, kuri iestājas par tiesībām uz izglītību. Amiri nodibināja Afganistānas lielāko slepeno mājskolu tīklu, kamēr Hakima palīdzēja izveidot 90 kopienas skolas Uruzgānas provincē Afganistānas dienvidos. Slepeno skolu izveidi viņa aizsāka pēc tam, kad varu pārņēma grupējums Taliban. Vesa, kurš aktīvi apstrīdēja talibu rīkojumus un turpināja aizstāvēt meiteņu tiesības uz izglītību, tika nolaupīts.
Par centieniem aizstāvēt savas tiesības un aizsargāt demokrātiju Saharova balvai bija nominēta arī Gruzijas proeiropeiskā tauta un bijusī Gruzijas sabiedriskā aizstāve Nino Lomdžarija, kas iestājās par vārda brīvību un to cilvēku tiesībām, kuri saskaras ar diskrimināciju, – par tiem, kuri bija spiesti bēgt no Krievijas okupētajiem Gruzijas reģioniem, par etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kā arī par bērniem un invalīdiem.

Tāpat Saharova balvas kandidāte bija arī Vanesa Nakati – jauniete no Ugandas, kas cīnās pret klimata pārmaiņām un par cilvēktiesībām. Vanesa Ugandā nodibināja klimata kustības Fridays For Future pirmo nodaļu, kā arī kopā ar vēl citiem jauniešiem Āfrikā – kustību Rise Up Movement.
Vēl balvai bija izvirzīts Īlons Masks, kurš cēla gaismā Twitter (tagad pazīstams kā X) iepriekšējās vadības praksi, kas likusi šķēršļus lietotāju vārda brīvībai. Īlons Masks vēlas šo praksi izbeigt, vienlaikus iestājoties pret aizliegumu kādam piekļūt platformai politisko uzskatu dēļ.

DEPUTĀTU VIEDOKLIS

Paraugs sievietēm visā pasaulē

SANDRA KALNIETE, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa:

«Saharova balva par cilvēktiesībām ir kļuvusi par spēcīgu simbolu cīņā pret nedemokrātiskiem režīmiem. Pēdējos gados tā pelnīti piešķirta drosmīgiem cilvēkiem Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā, kuri, riskējot ar savu brīvību un dzīvību, cīnās par cilvēktiesībām un demokrātiju. 2023. gada Saharova balvu  pelnīti saņem Džīna Masha Amini un kustība Sievietes, dzīvība, brīvība. Pirms gada Irānas režīms viņu nogalināja, taču Mashas Amini netaisnā nāve ir iedvesmojusi tūkstošiem varonīgu Irānas sieviešu cīnīties par savām tiesībām uz brīvību. Ne režīma agresīvās represijas, ne mullu fatvas nav apturējušas sieviešu pretestību. Irānas sieviešu cīņa un neatlaidība ir paraugs sievietēm visā pasaulē.»

Nominējām Gruzijas tautu

ROBERTS ZĪLE, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa:

«Saharova balva tiek piešķirta cilvēktiesību aizstāvjiem, bet tā savā ziņā atspoguļo arī plašākas politiskās tendences, kādas noris ES dalībvalstu iekšpolitikā. Piemēram, finālā tikušās nominantes, kas iestājas par abortu pieejamību, jāskatās kontekstā ar Polijas vēlēšanām, kurās bija sīva cīņa starp reliģiskajām un liberālajām vērtībām.

Manis pārstāvētā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa bieži ir virzījusi nominantus, kas palīdz cīnīties pret Krievijas ietekmes izplatību. Šogad nominējām proeiropeiski noskaņoto Gruzijas tautu un konkrēti Nino Lomdžariju no Gruzijas, bet diemžēl citas politiskās grupas lēma citādi un finālā nokļuva Nikaragvas, Irānas, Polijas, Salvadoras un ASV nominanti.»

Materiāls tapis sadarbībā ar