• Šobrīd

    weather img

    Rīga +13°C Skaidrs, Z vējš, 5.14 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Košie dārza lukturīši - fizāļi

    Košumdārzs
    Lolita Lūse
    Lolita Lūse
    Ievas Māja
    Ievas Māja
    18. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Fizālis
    Foto: Pixabay
    Fizālis
    Katrā Latvijas pusē šo augu sauc citādi: laterniņas, Ķīnas vai Japānas laternas, lampioni, dažviet tautas mēlē to dēvē pat par kaķa pautiem. Kas patiesībā ir šis augs?

    Iepazīsimies: parastais fizālis jeb – smalkākā vārdā – Physalis alkekengi.

    Kam parastā fizāļa dārzā nav, tas to gribētu. Kam šis fizālis ir, tas bieži vien sūrojas, ka nevar no tā tikt vaļā. Katrā ziņā: spilgti oranžās laterniņas dārzā ir kā apliecinājuma zīmogs tam, ka rudens ir klāt un uz sauļošanos vai peldēšanos šogad vairs cerību nav.

    Parastais fizālis, kuru mēdz dēvēt arī par Franšē fizāli (Physalis franchetii), ir Latvijā pazīstamākā dekoratīvo fizāļu suga. Tas ir pusmetru un pat metru augsts daudzgadīgs augs, kas rudenī atšķirībā no citiem fizāļiem ir īpaši košs – zaros oranžas laterniņas, gluži kā no papīra darinātas. Kaļķainā, labi drenētā augsnē un saulainā vietā parastie fizāļi aug griezdamies!

    Tikai nesajauc: šie daudzgadīgie fizāļi nav tie paši, kurus kā oranžas bumbiņas papīra kleitiņās tirgo lielveikalos.

    Tiesa, arī parastajiem fizāļiem aiz oranžajām kauslapām atrodama odziņa, bet tā nav ēdama. Parastos fizāļus mēdz lietot tautas medicīnā.

    Augšana un pavairošana

    Fizāļa ziedēšanu neviens pat lāgā nepamana: sīki, gaiši ziediņi, turklāt slēpjas lapās. Tikai pēc tam ap augli parādās kauslapas, veidojot sākumā zaļu, bet vēlāk oranžu lukturi. Uz viena labi saauguša fizāļa dzinuma var izaugt pat 10–15 lukturīši, un katrs no tiem – piecu centimetru diametrā. Skaisti!

    Lukturīša iekšpusē atrodas oga, bet tā nav ēdama, ēšanai audzē citus fizāļus.

    Toties parastā fizāļa ogas mēdz izmantot tautas medicīnā. Ik rudeni parastais fizālis pazūd līdz ar zemi, bet pavasarī sakneņi dod jaunus dzinumus. Par Latvijas ziemām tas nežēlojas, ja nu vien ilgstošā un bargā kailsalā prasa kādu mulčas kārtu – kūdru vai egļu zarus.

    Pavairošana – kur nu vēl vienkāršāka: var gan dalīt ar sakneņiem, gan pavairot ar sēklām, vien jāielāgo, ka sēklām vajadzīga stratifikācija – aukstuma periods. Bet, izvēloties vietu augšanai, jāatceras, ka fizālis ātri vien iekundējas uz palikšanu, tādēļ tas jāstāda vietā, kur nekam citam netraucēs. Ja nu šādas vietas nav, fizāļu stādījumu vēlams ierobežot, vismaz 30 centimetru dziļumā ierokot zemē kāda izturīga materiāla plāksnes.

    Pamēģini!

    Savulaik krāšņos fizāļa dzinumus lika starp logiem, savukārt mūsdienās tas ir iecienīts materiāls floristikā. Fizāļu kātus nogriež un izžāvē – materiāls telpu rotāšanai kādam  rudens notikumam vai pat Ziemassvētkiem gatavs.

    Savukārt, ja parastā fizāļa dzinumus nenogriež, bet atstāj ārā, var iegūt pavisam, pavisam neparastus floristikas materiālus – fizāļa mūmiju.

    Ēdamie fizāļi

    • Dārzeņu fizālis (Physalis ixocarpa). Augļi 50–100 gramu smagi, gaišdzelteni ar lillīgu nokrāsu. Pirms ēšanas rūpīgi jānomazgā. Var audzēt dārzā vai siltumnīcā kā viengadīgu augu.
    • Zemeņu jeb ogu fizālis (Physalis pubescens). Klājenisks augums, dzelteni oranžās upenes lieluma ogas maķenīt garšo pēc ananasiem. Var audzēt pat podos kā viengadīgu augu.
    • Peru fizālis (Physalis peruviana). Fizāļi, ko parasti pārdod lielveikalos mazās kastītēs. Prasa vairāk siltuma un aug ilgāk nekā zemeņu fizāļi, bet var izaudzēt siltumnīcā un pat uz lauka.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+