• Šobrīd

    weather img

    Rīga +1°C

    Kas jūlijā jādara ar kokiem un krūmiem?

    Dārza laistīšana
    Aiva Bojāre
    23. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Jūlijs parasti ir vasaras karstākais un sausākais mēnesis, tādēļ augiem, it īpaši jaunajiem stādījumiem, jānodrošina kārtīga, regulāra laistīšana. Iesaka AIVA BOJĀRE, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadošā speciāliste.

    Darāmais darbu saraksts:

    • Ja ap augiem veidotas apdobes, bet nav nomulčētas, ilgstošā sausumā augsne, it sevišķi, ja tā ir smaga un mālaina, kļūst cieta un blīva. Tādēļ pirms laistīšanas augsni kārtīgi uzrušini, lai ūdens ātrāk un dziļāk iesūktos. Pēc tam apdobes kārtīgi nomulčē ar sprīdi biezu mizu mulčas vai kūdras kārtu. Var izmantot arī pļautu, nedaudz apvītinātu zāli, kuru biezākā kārtā izklāj kokaugu sakņu zonā. Tad mitrums augsnē saglabāsies ilgāk un arī mazāk augs nezāles.
    • Karstā laikā rūpīgi jālaista mitrumu mīlošie krūmi, piemēram, vasarzaļie un mūžzaļie rododendri, kalmijas, enkianti, kletras, hortenzijas, irbenes, magnolijas, aktinīdijas, kaliptrantes, citronliānas.
    • Lielākā daļa ziedošo krūmu jūlijā ir noziedējuši, un tos vari apgriezt. Uzreiz pēc noziedēšanas apgriež abēlijas, deicijas, filadelfus, fizokarpus, veigelas, kolkvīcijas un citus krūmus. Tas neļaus tērēt spēkus sēklu ražošanai un veicinās jauno dzinumu augšanu, uz kuriem veidosies nākamā gada ziedpumpuri. Pie viena tiks uzturēta vēlamā vainaga forma. Uzreiz pēc noziedēšanas apgriežot Japānas spirejas, var stimulēt otrreizēju ziedēšanu septembrī.

    Jauni, iepriekšējā vai šajā gadā stādīti, labi aprūpēti krūmi bieži vien izdzen vairākus ļoti garus, tievus, nezarotus dzinumus, kurus arī vēlams saīsināt tā, lai nākotnē veidotos kupls, simetrisks vainags.

    • Mēneša beigās otru reizi apgriez vasarzaļos cirptos dzīvžogus – vilkābeles, klintenes, ligustrus un citus krūmus. Brīvi augošos vasarzaļos dzīvžogus – filadelfus, fizokarpus, spirejas – apgriez pēc tāda paša principa kā atsevišķi augošus krūmus.
    • Jūlijā uz augu dzinumiem mēdz parādīties zaru nekroze – šūnu un audu atmiršana, kad vainagā redzami svaigi nokaltuši zari. Zaru nekrozes cēloņi var būt dažādi – mehāniski bojājumi, nepiemērota augšanas vieta, nepareiza kopšana, kā arī sēnes, baktērijas vīrusi. Visbiežāk to novēro ceriņiem, vilkābelēm, kļavām, parūkkokiem, kadiķiem, pacipresēm. Šādi zari pēc iespējas ātrāk jāizgriež kopā ar 3–5 cm zara dzīvās daļas, lai bojājums neizplatītos tālāk, un uzreiz jāsadedzina. Pēc slimu zaru griešanas noteikti jādezinfē darbarīks, iemērcot to spirta vai stiprā zilo graudiņu šķīdumā, lai slimības ierosinātājus nepārnestu uz veseliem zariem vai citiem augiem.
    • Rūpīgi seko līdzi arī citu slimību, piemēram, miltrasas un lapu plankumainības, izplatībai. Parādoties pirmajām slimības pazīmēm, ja bojātu lapu nav daudz, tās mehāniski nolasi un sadedzini. Ja slimība skārusi visu augu, labāk nomiglot ar augu aizsardzības līdzekli.   
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+