Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Vispirms iepazīstamies! Es un mana ģimene
Raivis. Kopš augstskolas absolvēšanas esmu žurnālists, taču manas dārznieka gaitas ir senākas – augu pasaule mani ir saistījusi tik ilgi, cik sevi atceros. Interese par dabas procesos balstītu dārzkopību mani aizvedusi līdz darbam Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā.
Signe. Mana sieva. Latvijas Kultūras akadēmijā studentiem māca franču valodu. Manu vistrakāko dārzkopības ideju atbalstītāja, bet, kas svarīgākais, viņai varētu piešķirt meistara diplomu par spēju pārvērst dārza saturu fantastiskās ģimenes maltītēs.
Rafaels, Roze, Raivo un Rota. Mūsu bērni. Lai gan vecākās meitas Rozes vārds atgādina par mūsu agrāko aizraušanos ar rožu audzēšanu, dārznieka gēnu, kā izskatās, ir mantojis mans jaunākais dēls un reizē vārdabrālis Raivo. Piemēram, viņš nevarēja atturēties un gadumijā norāva pāragri uzziedējušo pildīto dzelteno ziemziedi jeb sniega rozi, lai sajūsmināts uzdāvinātu mammai.
Mūsu Mīliņu dārzs
Skaidrībai uzreiz jāsaka – Mīliņu dārzs nav no tiem, kur neatrast nezāli vai no kuriem tiek aizbiedēti kurmji. Ne tuvu!
Uzskatu, ka mūsu bioloģiskais dārzs ir veselīgs tieši savā neperfektumā.
Cik pilns dzīvības spēku tas ir, kad vasarā izejam cauri ziedošajai un sanošajai arkai kā vārtiem uz citu pasauli! Tomēr dzīvības procesi norit arī starplaikā no rudens līdz pavasarim, kad daļa sīkbūtņu turpina cītīgi strādāt, pārvēršot dārzaugu atlikumus nākamajai augu paaudzei noderīgās vielās.
Sablīvētajā vārpatu mudžekļu laukā lāpstu ar grūtībām pirmo reizi iedūrām 2009. gadā. Tā sākās mūsu dārza stāsts. Citējot sievu, tas ir par lielu, lai izravētu dažās pēcpusdienās, bet par mazu, lai izaudzētu kartupeļus visai ziemai.
Augsni godājam un uztveram kā dzīvu radību, kuras siltajos sānos drīkstam ar pateicību dēstīt sēklas un stādus. Taču mūsu dārzs nav arī gluži savvaļas stūrītis. Esam liela ģimene, un mums patīk ēst labu ēdienu. Tāpēc mums ir svarīga laba raža. Ar sievu Signi esam ģimenes sarunās ieviesuši terminu priecīga pārtika, un tieši tādi ir dārzeņi, ar kuriem mūs gadu no gada svētī dārzs. Savukārt to, ko neizaudzējam paši, jau vairākus gadus iegādājamies no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām. Savs dārzs un draudzība ar dabu cienošiem zemniekiem ļauj mest lielāku loku lielveikalam, un tas, mūsuprāt, ir vērtīgi. Tādējādi patiesi kļūsti mazliet neatkarīgāks par citiem.
Vairs neesi piesiets lielveikalam kā kaza mietam. Sistēma tevi vairs nebaro, esi izkāpis no tās laukā.
Kas ir bioloģiskais dārzs?
Vai esi redzējis, ar kādu izzinošu apbrīnu jaunpiedzimušais pēta savas rokas? Ar līdzīgu pietāti dārzniekam būtu jāuzlūko viss dārzs un vispirms – augsne, kas, ja vien nav sasalusi, neguļ ziemas miegu, bet nemanāmi būvē mājvietu jaunam dzīvības ciklam. Augsnes veselība ir atslēgvārds ikvienam zemkopim, taču bioloģiskajā lauksaimniecībā augsne tiek godāta jo īpaši.
1. Tev jau ir viss!
Dārzam, tāpat kā bioloģiski strādājošai zemnieku saimniecībai, jābūt gandrīz pašpietiekamai sistēmai, kur vielas, izmantojot dabas mūžveco dzinēju, atrodas nemitīgā apritē. Atceries, ka viss, kas nepieciešams dārza veidošanai, ja vien tavā rīcībā ir jebkāda izmēra zemesgabals, tev jau ir.
Jā, dārzkopību pavadošā industrija kārdinās ar dažādiem piedāvājumiem – gribēs uzspiest ierīces, kas no dārza aizraidīs pasaulē prasmīgāko melioratoru kurmi, vedinās tikt galā ar gliemežiem, atmērdējot augsnes virskārtu, kārdinās iegūt lielākas ražas, pēc pulksteņa kaisot dārzā dabai nedraudzīgā veidā ražotu un augus pārsātinošu mēslojumu. Tas ir vieglākais ceļš, bet, par laimi, gadu no gada populārākas kļūst bioloģiskas alternatīvas, jo patiesībā viss nepieciešamais jau ir tavā rīcībā vai ir pieejams tuvākajā apkārtnē. Sāc ar to!
Par mākslīgajiem minerālmēsliem un nezāļu, kaitēkļu un slimību apkarošanas ķīmiskajiem līdzekļiem bioloģiskā dārzā gan jāaizmirst pavisam.
2. Sadarbības valoda
Būs arī tādi, kas pamācīs, ka, strādājot bioloģiski, nevar iegūt labas ražas… Tiešām? Tas laiks, kad bioloģiski apsaimniekotā laukā bija grūti noprast, kāda kultūra tiek audzēta, ir aiz muguras. Mazdārziņā iegūt labas ražas bez minerālmēsliem un indēm var ikviens. To redzu, kad vasaras beigās piekraujam grozu ar kartupeļiem, tomātiem, baklažāniem, kabačiem, papriku, burkāniem, saldo un miltu kukurūzu, okru, turnepšiem, kāļiem, zaļumiem un stiepjam uz virtuvi, lai ģimeni pabarotu ar to, kas radies cieņpilnā sadarbībā ar Zemesmāti.
Mūsu dārzs ražo ļoti pieklājīgi ne tikai bez ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem, bet dažos gadījumos arī bez laistīšanas. Pienācīgas ražas Latvijā iegūst arī simt un vairāk bioloģiski apsaimniekotos hektāros. Vai izspiest maksimumu no zemes ir labi? Nē.
Dzīva pārtika izaugs tikai dzīvā augsnē. To ir svarīgi apzināties.
Tāpat kā iemācīties atmest tādus vārdus kā cīnīties vai apkarot. Dārzā nav vietas iznīcības un posta valodai, ar to ir jārunā vienīgi sadarbojoties. Izveido savu īpašo saimniekošanas veidu – paņem no gudrām mācībām to, kas simpatizē tieši tev, un saliec kopā savu īpašo saimniekošanas metodi. Atstāj vietu eksperimentiem, esi radošs, paļaujies uz dabas viedumu un uz savu zaļo intuīciju. Pamēģini nedarīt kā visi, un tas būs vēl viens solis, lai attiecības ar dārzu pieņemtos spēkā, jo katrs dārzs ir unikāls – dārzniekam īpašais jāpamana un jāizceļ.
3. Jauns skatījums uz pasauli
Priecājos, ka tieši dabiskas dārzkopības sistēmas atzīst arvien vairāk ne tikai citur pasaulē, bet arī Latvijā. Lai gan par bioloģisku dārzu pilntiesīgi var saukties vienīgi tāds, kas ir bioloģiski sertificēts un kur notiek sertificētas produkcijas ražošana, tomēr arī katrs savā piemājas dārzā vai mazdārziņā varam izmantot līdzīgus principus, vispirms sākot ar cieņpilnu attieksmi pret lielo mistēriju, ko sevī slēpj augsnē notiekošie ar aci nesaskatāmie procesi. Līdztekus savā dārzā izmantojam permakultūras un biodinamiskos principus, jo arī tie runā par dārzu kā vietu sadarbībai – kā dzīvības brīnuma templi, nevis nemitīgas cīņas lauku.
Nerunāšu par sēšanas un stādīšanas grafiku un par mēslošanas devu aprēķiniem, bet vairāk stāstīšu par paša pieredzi un dārzkopja izpratni, kas manā ieskatā ir vissvarīgākais nosacījums veselīgas ražas iegūšanai.
Kopt dārzu bioloģiski nozīmē gādāt ne tikai par veselīgu ražu, bet arī par tīru ūdeni, gaisu un augsni.
Ceru un ticu, vēl kādam bioloģiski kopts mazdārziņš (vai precīzāk – attieksmes maiņa pret zemi) kļūs par sākumu jaunam skatījumam uz pasauli kopumā.
1. UZDEVUMS. Cikls sākas ar sēklām
Īsts bioloģisks dārzs ir arī daudzveidīgs, tostarp dārzeņu sugu un šķirņu ziņā. Šādā dārzā noteikti aug arī retas vai vietējās mantojuma šķirnes. Februāris ir īstais laiks, lai par to parūpētos. Vislabāk to darīt, mainot, pasūtot un uzticamās tirdzniecības vietās iegādājoties labas sēklas.
Cilvēces dzīšanās vienīgi pēc ekonomiskajiem labumiem no zemes aizslauka ne tikai savvaļas augu sugas, tā spēcīgi ietekmējusi arī daudzas dārzeņu, puķu un citu dārzaugu šķirnes, kas vairs netiek audzētas komerciāli un pazūd arī no mazdārziņiem. Taču tieši tās ienes vērtīgo dažādību mūsu dārzos. Tāpēc ir vērts audzēt daudzveidīgus dārzeņus.
Diemžēl mūsdienu augu inženierija meklē veidus, kā apturēt sēklu vācējus un piespiest doties uz bodi pēc katras sēklas.
Taču tas ir aplami! Tāpēc savā dārzā hibrīdus (F1) tikpat kā neaudzējam, jo no tiem vērtīgas sēklas neievākt. Izņēmums var būt tie augi, no kuriem sēklas parasti nevāc – ziedkāposti, brokoļi. Sēklas iespējams ievākt no tik daudziem dārzeņiem, piemēram, tomātiem, burkāniem, bietēm, pastinakiem, neaizmirsīsim par vasaras puķēm, garšaugiem un tējas augiem. Taču ar citiem jābūt uzmanīgiem, jo, piemēram, pašvākti redīsi, visticamāk, dos ne sevišķi izskatīgus pēcnācējus, jo redīss ir tik kārdinošs, ka tuvības mirkli ar to grib piedzīvot katra tam radniecīga nezāle.
Ko var sēt bioloģiskā dārzā?
Pirkt bioloģiski sertificētas sēklas vai sēklas, kurām ir Demeter marķējums (tas apliecina, ka sēklas iegūtas ar biodinamiskām metodēm), ir drošāk – bioloģiskajai audzēšanai visbiežāk tiek piedāvātas pret slimībām izturīgākas un mazprasīgākas šķirnes. Meklējiet pie labākajiem sēklu tirgotājiem Latvijā vai internetā.
Cenas ir dažādas, bieži cenu līmenis īpaši neatšķiras no konvencionālajām sēklām, īpaši draudzīgā cenā ir Lietuvā audzētās biosēklas.
Mūsu ģimene sāka savus veco jeb mantoto (angliski – heirloom) dārzeņu sēklu meklējumus amerikāņu vietnē www.rareseeds.com (audzētas bez pesticīdiem, taču nav bioloģiski sertificētas). Šajā un līdzīgās vietnēs, pētot atsauksmes un vērtējot piemērotību mūsu klimatam, var atrast burvīgas dārzeņu šķirnes, kuras turpinās iepriecināt gadiem ilgi – ja sēklas turpmāk vāksiet paši.
Kur meklēt sēklas?
www.reinsaat.at – kvalitatīvas bioloģiskās sēklas no Austrijas.
www.bingenheimersaatgut.de – augstvērtīgas biodinamiskās sēklas labas ražas ieguvei.
https://eu.biovitalis.eu – augstākās kvalitātes bioloģiskās sēklas profesionāliem audzētājiem.
Uzmanību!
Ja vēlies audzēt bioloģiskajai līdzvērtīgu pārtiku, nepērc un nesēj ar ķīmiskajām kodnēm kodinātas sēklas, par ko brīdina to spilgtā krāsa!
