Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārza vizītkarte:
- Saimniece: Santa Zvirbule, mājsaimniece.
- Atrašanās vieta: Durbes pagasts.
- Platība: 4 hektāri.
- Augsne: mālaina.
- Dārza vecums: 18 gadi.
Kad viesojamies pie Santas, no ezera pūš tik stiprs vējš kā pie jūras vētras laikā. Viņa teic – žēl, ka neesam atbraukuši rudenī, kad dārzs ir visskaistākais, jo slīkst krāsainos hortenziju mākoņos, vēl zied arī rozes un ir sakuplojušas ziemcietes. Grūti noticēt, ka pirms 18 gadiem šajā vietā bijis tukšs lauks. Reljefu ar terasēm izdomājis un izveidojis Santas vīrs Gatis. Tad arī iestādīts plašs priežu parks, kurā bērni tagad lasa sviesta bekas.
«Pati ar dārza darbiem sāku nodarboties pirms astoņiem gadiem. Pievērsos tam, jo man ir divi bērni ar divu gadu starpību. Kad viņi spēlējās smilškastē, es sāku pamazām čubināties pa dobēm. Dārzs palīdzēja atslēgties no mājas rūpēm, un man ļoti iepatikās. Tagad arī visām manām draudzenēm ir dārzi. Visbiežāk runājam par trim tēmām – modi, dārzu un ēdieniem,» atklāj Santa.
«Mūsu dārzā ir strādājuši vairāki dārznieki, bet laika gaitā visu esmu pārveidojusi pēc sava prāta. No tā, kas bija iepriekš iestādīts, koptēlu liku kā puzli, pa mazam gabaliņam papildinot dobes ar rozēm, skujeņiem, hortenzijām, ziemcietēm un košumkrūmiem.
Radot savu dārzu, ievēroju vairākas pamatlietas. Pirmā – veidoju dobju formu un apdobes, kas tās atdala no zāliena. Otrā – dārzu papildinu ar augu kompozīcijām podos. Trešā – stādījumi dobēs ir diezgan blīvi, turklāt ievēroju sezonalitāti, lai vienu ziedēšanu nomaina cita un ziemā dobi rotā skujkoki. Ceturtā – dobi iekopju pa kārtām: kā pirmos pie malas stādu skujkokus un tūjas, veidojot zaļu fonu un aizsegu no vējiem, pēc tam graudzāles, košumkrūmus un visbeidzot puķes.
Man ļoti patīk bukši, ko var labi veidot, tūjas un pacipreses. No puķēm vismīļākās ir rozes, ar kurām esmu aizrāvusies Romijas Andersones iespaidā. Meklēju viņas Facebook grupā, instagramā un pinterestā, ar ko tās var veiksmīgi kombinēt. Manuprāt, rozes vislabāk sader ar lavandām, salvijām, liatrēm, veronikām, knifofijām, delfīnijām, monardām, eremūriem, perovskijām, čīkstenēm un dažādu veidu graudzālēm. Taču tā ir liela māksla sastādīt augus tā, lai tie kopā izskatītos labi.
Citās valstīs, kur esmu bijusi, vienmēr apskatu arī dārzus. Piemēram, Parīzē man ļoti patika dobes, kurās valdīja pilnīgs bardaks: ziemcietes, graudzāles un vasaras puķes juku jukām. Tur sajutu, ka arī es tā gribu…
…tomēr uzskatu, ka haoss manā dārzā īsti neiederas.
Tas nav savienojams arī ar sīkumainību. Plašā platībā atsevišķi augi neizceļas, tāpēc stādu tos lielās grupās.
Katru gadu eksperimentēju. Ir augi, kurus vairs nekad nestādīšu, jo tie šejienes apstākļos neizdzīvo, piemēram, tādi, kuriem vairāk patīk ēna. Manā dārzā vairs nav palikusi neviena astilbe, kādreiz bija vismaz desmit šķirņu. Tāpat arī hostām te īsti nepatīk. Ezera tuvums un apkārtējā daba liek rūpīgi pārdomāt, kā veidot katru dobi, lai ainavu nesabojātu,» uzsver saimniece.
Rudenim atnākot, aizvien biežāk domas jau sāk grozīties ap pavasari. Kad tas atnāk, dārza darbus Santa parasti plāno pabeigt mēneša laikā, bet visbiežāk ievērojamās platības dēļ tie ieilgst līdz pat Jāņiem. Tad plašais zāliens tiek mēslots ar speciāli mauriņam paredzēto slāpekļa mēslojumu un tam veic aerāciju, kas palīdz iznīdēt sūnu un pienenes.
Darbu dārzā nekad netrūkst. Pāris gadu dārzā visu darījusi pati – kā no rīta sāka, tā vakarā beidza, no mājas tikpat kā neizejot –, taču tagad ir palīgi, kas nopļauj zālienu, apgriež kokus un iesaistās citos darbos. Vēl jau jāaprūpē divas siltumnīcas, viena šeit, otra – lauku mājās. «Vīrs gan tās negribēja, taču beigās piekrita, apzinoties, cik ļoti man tas patīk.
Siltumnīcā audzēju tomātus, gurķus, papriku un garšaugus. No ēdamajām lietām dobēs aug arī rabarberi, kuru stādus atvedu no mammas, dzērvenes un krūmmellenes. Vienu gadu ievācām ļoti labu aveņu ražu, taču tad saradās ūdensžurkas un nograuza tām saknes. Tagad stādījumu veidoju no jauna.
Esmu apbraukājusi vai visas Latvijas stādaudzētavas. Visvairāk esmu iecienījusi Zaļeniekus, Durbes dārzniecību, Grobiņas ziedus, Īvi, Puķu laukus, kā arī Facebook koppasūtījumu grupas. Rozes pārsvarā pērku no Natālijas rozēm, Ārītēm, Latrozes, Māras un Jāņa Ozoliem,» par vietām, no kurām atceļojuši dažādie dārza iemītnieki, stāsta Santa.
No Santas pieredzes
- Kalnu priedītes apgriežu pavasarī, kad tām pumpuri kļūst cieti un vairs nebirst putekšņi, kas nozīmē, ka ir beiguši augt. Citi tos kniebj, bet es griežu ar šķērēm un veidoju kokus kā mākoņus.
- Kādreiz baidījos augus frizēt, bet tagad esmu secinājusi – jo vairāk tos griež, jo kuplāki aug. Nevajag vilcināties, jo, kad krūmiņš būs pāraudzis, tas vairs neizskatīsies tik glīts pat pēc apgriešanas.
- Tā kā augus laistām ar ezera ūdeni, kas ir bagāts ar minerālvielām, neizmantoju daudz mēslojuma. Skujkokus pavasarī nosmidzinām ar magnija sulfātu smaragdzaļiem augiem MKDS Innovation, hortenzijas pabarojam ar Kristalonu skābumu mīlošiem augiem. Tomātus mēsloju ar kalcija nitrātu, augļu fāzē ar kālija sulfātu un speciālo mēslojumu tomātiem. Izmēģinu dažādu ražotāju produktus.
- Esmu secinājusi, ka ļoti jāuzmanās, pērkot Polijas, Nīderlandes un citu valstu stādus, jo tur valda citāds klimats nekā Latvijā. Ievestie ozoli un egles pie mums nīkuļoja un tā arī neiedzīvojās.
