Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieclapu akēbija
Pieclapu akēbija (Akebia quinata). Jeb kā Andrejs Svilāns saka – piecstarainā akēbija.
Esot visizturīgākā no pavisam piecām šo liānu sugām, kuras dabiski aug Japānā, Ķīnā un Korejā. Man siltumnīcā uzvijusies jau 7–8 metru garumā. Vienkārši bija pāris podi aizmirsušies uz zemes, un liāna iesakņojās, nerāvu ārā – nospiedu, lai aug ar’!
Sakstagalā pa ziemu sals taču kniebj ne pa jokam, un plēves mājā aukstums ir gandrīz tāds pats kā laukā, vienīgi tajā nekad nav vēja. Laukā pati vēl neesmu stādījusi, bet Latvijas rietumos un vidusdaļā pieclapu akēbija aug ārā, manā zonā – ne vējā. Ja bargā ziemā apsalst līdz sniega segas līnijai, liāna veiksmīgi atjaunojas.
Pavasarī ir tumši brūnīgi, violeti bordo ziediņi, ļoti jauki smaržo, rudenī ienākas 10 centimetru gari auglīši – kā banāniņi, pa diviem trim čupiņā. Īpatnēji zili lillā krāsā un ir ēdami, garšīgi. Augļus var pildīt ar maltu gaļu un sautēt līdzīgi kā papriku.
