• Šobrīd

    weather img

    Rīga -6°C Mākoņains, DA vējš, 1.54 m/s

    A-frame māja

    Atjaunojam laukus
    Una Dimitere
    4. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone
    Otrajā rubrikas sērijā ciemojamies Ogresgalā. Šīs mājas saimnieki ir māksliniece Elīza Anna Reine, kas veido sievišķīgi skaistas kolāžas, un Gatis Valters, kurš sevi dēvē par videogrāfu un satura radītāju. Jaunieši ir brīvmākslinieki, un tas viņiem ļauj apvienot darbu Džērsijas salā, kur abi iekārtojuši savas radošās studijas, un dzīvi Latvijā ar nesen iegādātu renovējamu māju.

    Mājas dosjē

    • Īpašumu saimnieki iegādājās attālināti, jo neatradās Latvijā, un to novērtēt bija atbraucis Gata dvīņubrālis. Tas bija 2019. gada decembrī.
    • Padomju laikā būvētā nelielā māja (ap 30 m2 katrā stāvā) atrodas Ogresgala pagasta ciematā pie pašas Ogres upes. Arī īpašuma teritorija nav liela – viss ir viegli pārredzams. 
    • Ēkas neredzamā daļa un tās karkass būvēts no ķieģeļiem, kas apšūts ar koka dēļiem. Jumts klāts ar māla dakstiņiem.

     

    Sniegam gurkstot, uzmanīgi kāpjam lejā pa stāvu nogāzi un glīti izkārtotiem akmeņiem, pieturoties pie ziemas miegā esošā ceriņa. Vasarā te atklājas piecos līmeņos izveidotas dobes, padomju laikos te bijis paraugdārzs, ko braukuši lūkot interesenti.

    «Reti ir tā, ka atbrauc un secini – ir vēl labāk, nekā esi domājis,» saka Gatis, kas, iepazīstot māju, juties kā bērns, kurš atradis dārgumu lādi. Pēc kaimiņu stāstītā, māja pārdošanā bijusi vēl laikā, kad Latvijā norēķinājāmies ar latiem – ilgi neviens to nav gribējis. «Lai šo vietu iegādātos, bija jābūt gatavam mākslinieciskai avantūrai – māja 50 gadu laikā bija nolupusi, iekšā sausā tualete, nebija ūdens,» atceras Elīza. Iekšējā apdare bijusi vienā kokā, kas laika gaitā ieguvusi teju visas oranžā nokrāsas – diezgan nomācoša. Izšķiroša bijusi īpašuma neticami zemā cena, un pēc ilgas gaidīšanas māja ieguvusi jaunus saimniekus. Īstos, savējos.

    Citi lasa

    «Mājvietas radītāji un līdz šim vienīgie iemītnieki Helmuts un Zigrīda uzbūvējuši fundamentālu māju, un tā ir ļoti pārdomāta – viss pirmais stāvs būvēts, neizmantojot koku, jo atrašanās tik tuvu upei rada plūdu draudus. Un pērn decembrī upe tiešām iekāpa mājā, ledus lūza un nāca kā vilciens, pirmajā stāvā ūdens četras stundas bija līdz ceļiem. Elīza pieskārās mājai un mierināja, ka viss būs labi,» ar smaidu atminas Gatis. «Jā, māja ir bijusi pret mums laipna, tādēļ tikai ar mīlestību,» tā Elīza.

    Bez kredītiem

    Lai šādā vecumā iegādātos māju, pamatā ir smags un neatlaidīgs darbs, un no tā šie jaunie cilvēki nebaidās, jo arī pārcelšanās uz Lielbritāniju padsmit gadu vecumā bez kvalifikācijas darbam ir bijusi uzdrīkstēšanās. «Nekādus kredītus neesam ņēmuši. Kopš mājas iegādes ir redzams skaidrs mērķis, kur naudai plūst, un nāk arī papildu darba piedāvājumi, kas nozīmē liekus līdzekļus,» priecīgi atklāj Elīza Anna.

    Pašu spēkiem, pieaicinot draugus, ir pārbūvēta aptuveni 40 m2 lielā terase, iepriekšējā dolomīta akmeņu seguma vietā uzlikti dēļi, un akmeņi izmantoti, lai izveidotu dārza celiņus un ugunskura vietu pie upes. Ir ierīkota bioloģiskā kanalizācija, labierīcības un vannasistaba. Īpašs prieks bijis par iespēju nogaršot ūdeni krānā – lai to izdarītu, izrakts dziļurbums. Pēdējais lielais darbs bijis centrālās apkures ievilkšana, un nu vasarnīcā pavisam komfortabli iespējams dzīvot visu cauru gadu.

    Virtuves pārvērtības notikušas dažu nedēļu laikā. Noslīpēta un nolakota grīda, nobeicētas sienas un griesti. Gatis izgatavojis pagaidu leti, ievietojot tajā izlietni un elektrisko plīti.

    Personiskie stāsti

    Pāris nedēļu pirms Lauku Mājas viesošanās bez iepriekšējas pieredzes izslīpēta otrā stāva vecā koka grīda. «Sazinājāmies ar onkuļiem, paskatījāmies Youtube, kādus instrumentus izmantot, kādas ir visbiežākās kļūdas, noīrējām lielo slīpmašīnu, un jāsaka, ka pirmajai reizei rezultāts ir okei. Ja ir interese, visu var iemācīties. Palikuši slīpējami vien stūri, kur ar lielo slīpmašīnu netiek klāt. Jāatrod risinājums,» stāsta Elīza. «Jāsaka gan, ka neesam baigie perfekcionisti, tiem es šādus projektus neieteiktu. Nepilnība ir pievienotā vērtība, un, atjaunojot vecu īpašumu, tam jāpieiet ar lielu pietāti. Bieži atceros arī to, ka atrodamies telpā, kas bija šeit pirms mums. Ieejas durvis čīkst, un tas ir tik forši – kāds pa tām nācis mājās vismaz tūkstoš reižu,» stāsta Elīza. 

    «Mūs ik pa laikam pārņem sajūta, ka esam jaunie Helmuts un Zigrīda, piedomājam, ko viņi teiktu par to, ko šeit darām, vai atbalstītu,» dziļdomīgi turpina Gatis. «Tā kā mani uzaudzināja vecvecāki, es labi saprotu šīs paaudzes cilvēkus, šo manieri. Mājā, glīti sakārtoti, bija atrodami daudzi melnbalti fotogrāfijas žurnāli, kurus izmantošu savā darbā, tāpat arī literatūra par dārza veidošanu un sportu. Īpašnieki ir bijuši inteliģenti cilvēki, kas cienījuši sevi, māju un vidi apkārt. Mēs arī turamies pie šī principa, respektējam visu seno, un māja ir spilgts pielikums mūsu dzīvē. Kārtojot atradām arī personiskas vēstules, apsveikumus dzimšanas dienās, dažādas piezīmes, slepenus buramvārdus un baušļus, kas ielikti durvju ailēs, un sakām paldies – esam jūs iepazinuši, māja nav bezpersoniski atdota,» teic Elīza.

    Atgriešanās Latvijā

    Gatis nodzīvojis Lielbritānijā jau divpa­dsmit gadu, Elīza – piecus. «Es pa šiem gadiem esmu noilgojies pēc dzimtenes. Kad pirmo reizi ienācām šeit, mani ļoti iespaidoja pie sienām esošās latviskās prievītes, Lielvārdes jostas – viss šķita tāds īsts,» pauž Gatis. «Ir forši izbraukāt un apskatīties, kā dzīvo citur, un veidot savu redzējumu. Interjera ziņā esmu pozitīvi ietekmējusies no angļu kotedžām – tur daudz izmantots akmens, interjerā lielas krāsnis. Un, jā, ļoti novērtēju Latvijas dabu, kā arī to, ka šeit tiešām var atļauties nopirkt īpašumu,» secina Elīza.

    «Man patīk tā neatkarība un individuālā visatļautība, kas nāk ar dzīvošanu laukos, un, protams, pašpietiekamība – savs ūdens, siltums. Ar laiku pieliksim arī solāros paneļus elektrības pašpatēriņam. Laukos esmu guvis pārliecību, ka nekas nav neiespējams,» pārliecināts ir Gatis.

    «Man kā bērnam nav bijusi ģimenes māja, kur uzaicināt ciemos draugus, un tādēļ nekas, ko šeit panākam, nešķiet pašsaprotams. Veidojam šo īpašumu, lai mūsu bērniem būtu vieta, ko saukt par ģimenes mājām,» noslēdz Elīza.

     

    Lieliski instrumenti plānoto darbu veikšanai! 

    Iesaka EDGARS KĀNĪTIS, Tespars pārdošanas konsultants

     

    1. Grīda otrajā stāvā noslīpēta, bet palikuši neizslīpēti stūri, kur ar lielo slīpmašīnu netiek klāt.
    Noderēs MULTIINSTRUMENTS DTM52,
    kas piemērots griešanai, slīpēšanai, javas noņemšanai un citiem darbiem, veicot būvniecības projektus. Instruments piemērots stūru izslīpēšanai, jo tam ir pieejamas divas dažādu izmēru / cietības delta pēdas – 75 × 75 × 75 mm un 93 × 93 × 93 mm, kas ļauj labāk piekļūt stūriem. Delta slīpmašīnas priekšrocība ir, ka tā ļauj piekļūt citādi grūti sasniedzamām vietām, tāpēc būs piemērota arī krēslu, galdu, plauktu slīpēšanai un krāsas noņemšanai. Ar to var gan griezt, gan skrāpēt, gan kasīt. Arī grīdu var ne tikai noslīpēt, bet ar skrāpi var izskrāpēt veco špakteli vai tepi no dēļu spraugām.

    2. Virtuvē zem letes plānots izveidot plauktus, saimnieki grib to darīt paši. Noderētu kāds ērts universāls instruments.
    Noderēs URBJMAŠĪNA-SKRŪVGRIEZIS DDF485.
    Jaudīga, plaši pielietojama urbjmašīna-skrūvgriezis ar diviem ātruma režīmiem, montēšanai, būvēšanai, remontdarbiem. Izcili piemērots, lai izveidotu plauktus zem letes – varēs gan izurbt, gan pieskrūvēt pie esoša karkasa. Instruments ir aprīkots ar LED apgaismojumu, kas ērti izgaismos darba virsmu. Tas ir arī labs sākums, lai iepazītu Makitas akumulatoru instrumentus un veidotu savu perfekto un universālo instrumentu komplektu. Komplektēts ar diviem akumulatoriem un lādētāju, ko var izmantot arī citiem Makita akumulatora instrumentiem.

    3. Plānots otrajā stāvā likt jumta logus, lai varētu izveidot skaistu guļamistabu un vannasistabu ar vannu.
    Noderēs RIPZĀĢIS DHS680.
    Efektīvs un kompakts profesionāls zāģis kokmateriālu zāģēšanai. Pēc dakstiņu jumta noņemšanas būs jāizmanto plāksnes un jāpiezāģē pēc izmēriem, liekot jumta logus vai veidojot izbūves. Instrumentam uz pamatnes ir divas atzīmes priekšpusē un aizmugurē, kas pie pilna ripas dziļuma norāda, kur tā ieiet, kur iznāk ārā. Tādējādi pilnā plāksnē var izzāģēt kvadrātu konkrētā vietā – skurstenim, jumta logam vai izbūvēm –, nekas nav jāstiķē kopā. Tas ļauj izvairīties no kļūdām, kas var novest, piemēram, pie notecēm. 

    PALĪDZAM NOSKAIDROT!

    Konsultē ARMANDS LIEDE, jumiķa amata meistars, Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs.
    Mājai ir aptuveni 140 kvadrātmetru liels māla dakstiņu jumts. Saimnieki ir gatavi tā maiņai, un būtu ar mieru darbu veikt paši. 
    Jumts ir vismaz 50 gadu vecs, iespējams, klāts jau lietots, izmantojot kādas senas muižas vai pils kārniņus, taču saglabājies salīdzinoši labi, obligāti maināmi ir salūzušie kārniņi. Māju pasargājusi zem jumta uzklātā pape jeb ruberoīds un tas, ka jumta daļa nav siltināta, ļaujot mājai saņemto mitrumu arī atdot. 
    Zem dakstiņu smaguma māja līdz šim bijusi labi noslogota. Ja tagad uzliktu vieglāku jumtu, iespējams, būtu jāstiprina mājas konstrukcijas, jo vēju ietekme uz ēku būtu lielāka. Viena iespēja ir nolasīt visus dakstiņus, pāršķirot, ar metāla birsti notīrīt sūnas un uzlikt no jauna. Ja vajag, var atrast vēl lietotus dakstiņus, ar ko miksēt esošos. Jauniegūtajiem droši vien būs cita forma un nolietojuma pakāpe, bet tos var piekniebt un piezāģēt, kā vajag. Vispirms jānoņem vecais jumta latojums, uz dēļu klāja var uzlikt kokšķiedras plāksnes, tā papildus siltinot jumtu no augšas, taču tas nav obligāti. Tad visa jumta platībā jāliek difūzā membrāna, kas ir elpojoša un pasargā no mitruma. Pēc tam jāuzsit garenlatojums un šķērslatojums un visbeidzot jāklāj dakstiņi. Otra, lētākā un vienkāršākā, opcija ir nomainīt tikai bojātos dakstiņus. Tā kā šai ēkai dakstiņi ir tikai uzkabināti, tos var viegli pacelt, izņemt un nomanīt. Lai nebūtu jāveido dārgas stalažas, uz jumta var uztaisīt tādas kā trepītes, pastumjot dakstiņus uz augšu vietās, kur nepieciešams kāpt. 
    Šī ir plānota kā ziemas māja, tādēļ jumta daļu paredzēts siltināt. Spāres ir 20 cm biezas, līdz ar to no iekšpuses var ielikt tikai 20 cm siltuma izolāciju. Taču saimnieki izvēlas norvēģu pieeju, ieguldot vairāk kurināšanā, nevis siltināšanā, lai māja elpo. 
    Liekot siltinājumu starp spārēm, zem jumta dēļiem būtu jāveido vēdināšanas sprauga, jo uz jumta ir ruberoīds, zem kura var veidoties kondensāts. Tāpēc spāru malās jāpiesit aptuveni 25 mm biezas līstītes un pie tām jāpiespiež pretvēja plāksne – minerālvates vai kokšķiedras. Tad spāru starpu var aizpildīt ar siltinājumu. Zem spārēm var papildus piesist 50 × 50 mm (vienā vai vairākās kārtās) latiņas, kuras arī aizpilda ar siltinājumu. Vēlāk pie tām var stiprināt iekšējo apdari. Ja izmanto minerālvati, noteikti no iekšpuses jāieklāj tvaika izolācija. Ja izmanto kokšķiedras materiālu, tad plāksnes var stiprināt uzreiz pie spārēm un piespiešanai izmantot mazākas līstītes (25 × 50 mm). Tā var palielināt siltuma izolācijas slāni, nedaudz samazinot telpu. Eksperts siltināšanai iesaka izmantot arī aitas vilnu, jo tā nodrošina termoregulāciju telpā, samazina trokšņa līmeni, kā arī nav alerģiska (aizsargā no minerālvates putekļu iekļūšanas telpā) un novērš mitruma uzkrāšanos konstrukcijās.
    Konsultācijām ieteicams meklēt kvalificētu jumiķi, Latvijas Jumiķu apvienība ir izveidojusi kvalificēto speciālistu reģistru, un to var atrast šeit: https://profireg.com/construction/roofer.
     
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+