Rīga +19°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vizītkarte
- Latīniski – Lamium purpureum.
- Pieder lūpziežu dzimtai.
- Viengadīgs, bet dažkārt arī daudzgadīgs neliels lakstaugs.
- Tā krāsojumā jaušama tumši sarkana pigmenta klātbūtne.
- Lapas sirdsveidīgi olveidīgas, zobainas un klātas ar matiņiem.
- Ziediņi gaišāk vai tumšāk purpursārti. Zied no aprīļa līdz oktobrim.
- Sastopamas ļoti bieži, pa vienai vai pudurīšos – dārzos, tīrumos, laukmalās, nezālienēs, māju tuvumā, siltumnīcās, ceļmalās.
Panātrēm Latvijā ir piecas sugas, bet starmešu gaismā parasti nonāk viena – baltā panātre. Varbūt tāpēc, ka lielāka, varbūt tāpēc, ka vieglāk pamanāma ar saviem baltajiem un medaini smaržīgajiem, saldajiem ziediņiem. Taču dārzos biežākā nezāle ir tieši sārtā jeb purpura panātre. No zemes izspraukusies agri pavasarī, pēc tam tā omulīgā izturībā aug un zied visus vasaras mēnešus un vēl rudens sākumā.
Salātiem un izdaiļošanai
Daudzās valstīs baltā panātre un sārtā panātre tiek pieskaitītas ēdamajiem lapu augiem tāpat kā podagras gārsa, pienene, dadzis un lielā nātre. Vērtības ziņā asā nātre panātri pārspēj, taču panātre uzvar ar maigumu – tās lapas pirms lietošanas nav jāblanšē, tāpēc tā ir burvīga svaigo salātu sastāvdaļa. Tās lapiņas var pievienot arī zupām, biezeņiem, sautējumiem, pesto un pavasarīgiem smūtijiem, bet medainos ziediņus var izmantot gan salātu un sviestmaižu izdaiļošanai, gan sūkāt tāpat. Uz saplūktām panātres galotnītēm var uzliet arī tēju ar maigu garšu, tomēr nepārspīlējot – jāatceras, ka tā ir arī zāļu tēja ar savu iedarbību. Dārzā panātre ir arī labs nektāraugs, ne velti mazie ziediņi smaržo pēc medus.
Kā pelašķus un ceļmallapas
Ārstniecības augu grāmatās parasti apraksta tikai baltās panātres izmantošanu medicīnā, taču ārstniecības augs – un dažā ziņā pat jaudīgāks – ir arī sārtā panātre. Turklāt baltajai panātrei drogām ievāc tikai ziedus un galotnīti, bet sārtajai panātrei visu augu. Sārtā panātre (tāpat kā baltās panātres ziedi) ir bagāta ar gļotvielām, miecvielām, saponīniem, ēterisko eļļu, askorbīnskābi, flavonoīdiem un citām bioloģiski aktīvām vielām. Auga lapās atrasts arī karotīns, bet saknēs – glikozīds.
Panātres lapas var izmantot līdzīgi kā pelašķus un ceļmallapas – liekot uz brūcēm, lai apturētu asiņošanu, vai kā sautējošas kompreses ādas bojājumu dziedēšanai. Panātres bioloģiski aktīvajām vielām piemīt pretiekaisuma, pretalerģiska, savelkoša, asiņošanu apturoša un tonizējoša iedarbība.
Izravēt, bet neindēt
Sārtā panātre tīri labi jūtas dažādās augsnēs, tomēr visvairāk tai patīk irdenas, barības vielām bagātas smilšmāla vai smilšainas augsnes.
Ja panātres dārzā traucē, vislabākā stratēģija ir tās izravēt vai izkaplēt un izrautos stādus no dobes izvākt, lai tie neiesakņotos no jauna, – izravēti augi var atkārtoti iesakņoties, dzenot saknes no stublāja. Taču sārtā panātre parasti nav nekāds lielais dārznieku bieds, jo lielas audzes neveido, augumā ir neliela un lolotos kultūraugus nenomāc. Toties pret herbicīdiem gan tā ir diezgan vienaldzīga, ar tiem to apkarot nav vērts.
No zāļu sievas Līgas Reiteres padomiem:
Sārtās panātres lapas un ziedus izmanto kompresēm, vannām un skalojumiem pret iekaisumiem un tā sauktajiem baltajiem ziediem.
Tēju lieto iekaisumu dziedināšanai, asiņošanas apturēšanai un brūču apmazgāšanai.
