Jo skaistāks dzīvnieks, jo vairāk saimnieks pārdzīvo dažādas ķibeles, kas posta viņa mīluļa skaistumu. Lieki piebilst, ka papagaiļi, kas izplūkuši pliku vēderu vai pusi ķermeņa, izskatās nožēlojami… Tieši šādu pliko kakadu savulaik iegādājās Jeļena Kustova. Viņa ir izmēģinājusi līdz šim efektīvāko Biophar pretplūkšanas līdzekli, kuru uzsmidzinot, putna spalvas kļūst neciešami rūgtas, bet tas viņas papagailim nepalīdzēja: «Viņš drīz saprata, ka pie rūgtās garšas vainojams mazais, riebīgais flakoniņš. Jau pēc dažām dienām, mani pamanot ar šo līdzekli rokās, viņš metās man virsū kā nikns suns. Lielie papagaiļi ir ļoti sarežģīti putni – viņi uz saimnieku var apvainoties ne tikai par nepatīkamu garšu, bet arī par otru efektīvāko līdzekli pret plūkāšanu – speciālo apkakli. Viena diena ar šo apkakli un… pacietīgi koptās papagaiļa un saimnieka attiecības ir sabojātas!»
Sevis plūkāšana raksturīga arī amadīniem un kanārijputniņiem, bet daudz retāk nekā papagaiļiem. Ar šādu novirzi nesirgst arī dekoratīvie baloži.
Sevis izplūkšanu var droši ierindot pie putnu psihiskajām slimībām, jo vairākumā gadījumu šāda rīcība sākas nevis kā trūkstošo minerālvielu meklējumi, bet garlaicības vai stresa izraisīts netikums (kā cilvēkiem nagu graušana, knibināšanās ap savām lūpām u.t.t.). Protams, putnam pašam savas spalvas garšo (precīzāk – tās nav negaršīgas), citādi viņš tās negrauztu, un atsevišķos gadījumos, ja būrī putnam trūkst minerālvielu bloka vai grants, viņš šo deficītu aizvieto ar abrazīvajām vai minerālvielām, ko satur paša spalvas. Taču pašizplūkšanās ir novirze, kuru veterinārārsti iesaka pēc iespējas ātrāk ārstēt – tad būs labākie rezultāti.
Citi lasa
Starp citu, sevis plūkāšana raksturīga arī amadīniem un kanārijputniņiem, bet daudzreiz retāk nekā papagaiļiem. Ar šādu novirzi nesirgst arī dekoratīvie baloži.
Iemesli, kāpēc papagailis sevi sāk plūkāt
- nesabalansēta barība – trūkst minerālvielu vai grants
- pašizplūkšanos var izraisīt arī jēla gaļa lielo papagaiļu ēdienkartē
- dzīvoklī pārāk sauss gaiss
- pārāk mazs būris vai arī būrī nav mantiņu, šūpolīšu, zaru – putnam trūkst kustību
- ar putnu neviens nenodarbojas – viņš jūtas vientuļš, garlaikots, nevar izdomāt, ar ko nodarboties
- stress, saimnieka vai dzīvesvietas maiņa
Jeļena stāsta, ka kāds lielais papagailis sevi esot noplūcis vienas dienas laikā. Viņa saimnieks, pārvācoties uz jaunu dzīvesvietu, vispirms pārvedis visas mēbeles un papagaili ar voljēru nolēmis paņemt dienu vēlāk. Putns, pavadot nakti tukšā istabā bez saimnieka un viņa ģimenes, sapratis, ka ir pamests un aizmirsts, un no stresa sev izplūcis visas spalvas – pat garās lidspalvas!
Putnus nedrīkst smērēt ar ziedēm, īpaši ar tādām, kas uz eļļas bāzes! Ziedes ieeļļo spalvas un tās putnu vairs nesilda. Putniem var lietot tikai uz ūdens un spirta bāzes gatavotus medikamentus.
Papagaiļa būrī noteikti jābūt šūpolītēm un rotaļlietām, lai tavas prombūtnes laikā putns negarlaikotos.
Rīcības plāns, ja esi pamanījis, ka tavs putns sevi sāk plūkāt:
- ieliec būrī papagaiļa lielumam atbilstošas rotaļlietas, ilgāk komunicē, paspēlējies ar viņu;
- papagaiļiem ļoti patīk noņemties ar koku zaru mizas lupināšanu – tavs putns būs nodarbināts ilgāku laiku;
- patīkama nodarbe ir arī prosas ķekaru plucināšana (var nopirkt zooveikalos);
- papildini viņa ēdienkarti ar vārītu olu, sadrupinātu vārītas olas čaumalu, dažādiem zaļumiem, biezpienu, diedzētiem graudiem, var graušanai ielikt novārītu liellopa kaulu, krīta gabaliņu, uzcienā ar kukaiņu kāpuriem vai kaltētiem krabīšiem (var nopirkt zooveikalos), pat vārītu liesu gaļu (lielajiem papagaiļiem).
Ja pēc šiem pasākumiem papagailis joprojām turpina sevi plūkt, ir jādodas pie veterinārārsta. Viena no versijām – putna spalvā iemetušies spalvu parazīti, piemēram, spalvgrauži vai ērcītes. Otra – viņam sevis plūkāšana ir jau iepatikusies un no tās nāksies atradināt ar rūgto smidzināmo līdzekli, speciālu poti vai plastmasas apkali. Viena no visefektīvākajām atradināšanas metodēm ir otra putna jeb kompanjona iegāde, taču tas attiecināms tikai uz mazajiem papagaiļiem – lielie mēdz ieciklēties uz cilvēku, un cita putna ienākšana mājā viņos izraisīs tikai greizsirdību. Lielajiem nedrīkst iegādāties arī mazāka auguma putnus, jo lielie mazos var noknābt. Bet pirms otra putna pirkšanas noteikti jāpārbauda, vai esošajam mīlulim nav spalvu parazītu (vēlams to pārbaudīt arī jaunajam putnam).
Kā var palīdzēt ārsts?
Ja saimnieks ir izmēģinājis rūgto smidzināmo līdzekli, bet putns turpina sevi plūkt, viņam nāksies uzlikt speciālo apkakli un injicēt ilgstošas iedarbības prednizolonu (dažreiz – kopā ar vitamīniem). Šīs hormonālās zāles uz 7–10 dienām novērsīs niezi un sāpes, savukārt apkakle neļaus viņam sevi plūkāt. Vienlaikus saimniekam arī jārūpējas, lai putns ik dienu būtu nodarbināts un pēc iespējas ātrāk aizmirstu savu mazohistisko niķi.
Ja saimnieks ar putnu nenodarbosies vai nenopirks tam kompanjonu, plūkšanas niķis var arī nepāriet.
Apkakle būs jānēsā ilgstoši. Ir bijis tā – putns jau sen par savu spalvu neinteresējas, saimnieks nolemj viņu atbrīvot no apkakles, bet, līdzko iestājas garlaicība, atgriežas vecais netikums. Tādā gadījumā atkal jāliek apkakle, kamēr tās valkāšana dos vēlamos rezultātus. Taču, ja saimnieks ar putnu nenodarbosies vai nenopirks tam kompanjonu, plūkšanas niķis var arī nepāriet.
Runājot par prednizolonu, to nevar izmantot visās situācijās. Vislabāk šis līdzeklis palīdzēs, ja putns ar plūkāšanu sācis nodarboties pavisam nesen. Jo mazāku laiku viņš to darījis, jo ātrāk par šo niķi aizmirsīs.
Putnu apkakli saimnieks var izgatavot arī pats – piegriezt no cietiem plastmasas vāciņiem, plāna organiskā stikla vai plastmasas pudeles sāna. Apkakles malai jābūt tik platai, lai putns ar knābi to nevarētu aizķert. Pirms apkakle tiek putnam uzlikta, savienojuma vietā jāizdur divi caurumiņi, jāizver striķītis un, kad putns apkaklē iemaukts, tie jāsasien.
Jāņem vērā vēl kāds faktors: pat ja putns būs atradināts no spalvas plūkšanas, augs jaunā spalva, un tā izraisīs niezi, kņudināšanu. Tādējādi veidojas apburtais loks – līdzko jaunā spalva sāk augt, putns to tūlīt izrauj. Vai viņam sāp? Protams! Viņi rauj pat bļaudami!
Putnus mazohistus nevajadzētu jaukt ar kanibāliem, kas izplūc citu putnu spalvas. Parasti mazohisti nepārtop kanibālos, tā sacīt – mazohisti vienmēr ir pliki, bet kanibāli – ļoti skaisti. Bet gadās, ka putnam iegaršojas savas asinis – spalvu saknes ir pildītas ar asinīm, un, ja putns tās atzīst par garšīgām, viņš sevi ne tikai noplūc līdz asinīm, bet urķēsies ar knābi vēl dziļāk miesā.
Putnu kanibālisms
Ja putni dzīvo pārī, mēdz gadīties, ka viens no viņiem – spēcīgākais vai aktīvākais – sāk uzkundzēties mazākajam vai lēnīgākajam (nav atšķirības – viendzimuma vai pretējā dzimuma) un pat sākt vājāko plūkt. Tā ir diezgan bieža parādība. Pirmajā brīdī liekas, ka kanibālam savs kompanjons vienkārši nepatīk, viņam var atrast jaunu putnu, un šis niķis beigsies… Diemžēl putns, kas saslimis ar kanibālismu, turpinās plūkāt pārējos. Šādus putnus pat nedrīkst vairot! Vienīgā izeja – kanibālu ievietot atsevišķā būrī. Visgrūtāk izšķirt divus nešķiramos papagailīšus, jo, neraugoties uz pāridarījumu, noplūktā pusīte rausies pie otra.