Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ieva Use-Cimmermane
- Bankā asistente, speciāliste
- Attīstības un pārdošanas nodaļas vadītāja
- Privātpersonu finanšu institūtavadītāja
- Dārzu veidotāja un pasniedzēja
Iepriekšējā dzīve. Gadi dinamiskā vidē
Kad savulaik Ieva sāka strādāt Swedbank (agrāk – Hansabanka), viņa nevarēja iedomāties, ka šī viņas pirmā darbavieta kļūs par profesionālās izaugsmes vietu gandrīz divdesmit gadu garumā. «Tagad atskatoties, tas šķiet milzīgs laika posms, turklāt ārkārtīgi daudzveidīgs. Esmu pateicīga visiem tālaika vadītājiem, jo darbs uztrenēja manī daudzas īpašības un ietekmēja kā personību. Vide bankā bija ļoti dinamiska, man nebija ģimenes, biju mērķtiecīga un ļoti daudz strādāju. Karjeru sāku, strādājot par asistenti norēķinu karšu nodaļā – tolaik Latvijā parādījās pirmās norēķinu kartes, un internetbanka likās kas neparasts,» atceras Ieva. Viņas karjera līkločiem gājusi uz augšu vien – bijusi gan karšu izdošanas speciāliste, gan karšu produktu speciāliste, vēlāk jau attīstības un pārdošanas nodaļas vadītāja, attīstības virzienu vadītāja. Paralēli darbam arī dziedājusi Swedbank korī, bijusi tā direktore – tas dvēselei… Un vēlāk arī mācījusies, bakalaura grādu Banku augstskolā, papildinot ar Latvijas Universitātē iegūto sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā. «No 2009. līdz 2016. gadam vadīju Swedbank Privātpersonu finanšu institūtu, kas savukārt atkal bija pavisam cita pieredze. Tajā laikā notika arī pārmaiņas manā personīgajā dzīvē, un, pateicoties savai pieredzei, profesionālajā dzīvē daudz labāk varēju palīdzēt citiem izskaidrot dažādas finansiālas situācijas, kā valstī pieņemtie lēmumi ietekmē mājsaimniecības. Mūsu izveidotais kalkulators, kas aprēķināja pabalstus jaunajiem vecākiem, arī man pašai bija aktuāls, kad dzima pirmais bērns.»
Lūzuma punkts. Gribēju izdarīt vairāk, nekā varēju
«Man bija sapnis par lielu ģimeni, bet ap trīsdesmit gadu vecumu sāku atmest cerības kļūt par daudzbērnu māmiņu. Pamazām biju kļuvusi par darbaholiķi, kas cenšas paslēpties darbā, tāpēc vīrs uzskata, ka viņš bija pagrieziena punkts manā dzīvē,» smejas Ieva. Lai gan pāris mēnešu pēc abu iepazīšanās Ieva kļuva par Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vadītāju un nostrādāja bankā vēl septiņus gadus, pamazām – līdz ar katra bērna ienākšanu ģimenē – viņa juta, ka būs jāizdara izvēle. «Es, protams, centos darbu apvienot ar ģimeni, septiņos no rīta būt žirgta, skaista un zinoša, man bieži bija jāpiedalās televīzijas raidījumos. Neslēpšu – vēl daudzus gadus pēc aiziešanas no bankas man bija iekšējas mieles un pārdomas – vai tiešām, būdama mamma, es vairs nespēju strādāt ar tādu pašu jaudu kā iepriekš? Ļoti pārdzīvoju, ka vairs nespēju būt izcila. Manuprāt, es salūzu, jo gribēju izdarīt daudz vairāk, nekā tobrīd varēju.» Ieva atceras – laikā, kad gaidījusi trešo bērnu, apzināti sākusi meklēt sev hobiju, jo bijusi sajūta, ka atdod sevi ģimenei un darbam, bet pašai pāri nekas nepaliek. Tas bija laikā, kad ģimene pārcēlās uz dzīvi Ikšķilē un Ieva pirmo reizi aizbraukusi uz Nacionālā botāniskā dārza gadatirgu, no kura atgriezusies ar pirmajiem stādiem. Ekskursijās pēc augiem sākusi doties arvien biežāk, patikušas sarunas ar stādaudzētājiem. «Biju dārzā jau kaut ko sastādījusi, pat sazīmējusi augu plānu, bet nevarēju saprast, kāpēc ne viss aug tā, kā man gribētos.» Nolēmusi mācīties, lai izlabotu kļūdas, un pēc triju mēnešu kursiem, kur izpratusi dārza veidošanas struktūru, interese tikai pieaugusi, apmeklējusi visdažādākās lekcijas un seminārus. «Mani tik ļoti aizrāva talantīgo dārzu speciālistu stāsti – tie veidoja manu sajūtu par dārzu, ainavu… Vēroju citu dārzus, domāju risinājumus, naktīs cēlos, skicēju…»
Jaunā dzīve. Draugi iedrošināja
«Atceros, kā lūdzu padomu draugam – arhitektam Gatim Didrihsonam. Prasīju, kā viņam šķiet – vai es būtu ķerta, ja ietu prom no bankas un sāktu veidot dārzus? Man par lielu pārsteigumu, Gatis atbalstīja manu izvēli: «Ieva, ja tu ar to jaudu, ar ko līdz šim esi darbojusies un dzīvojusi, ķertos klāt jaunai jomai, tas prasītu vien pāris gadu, lai apgūtu pamatlietas, kas jāzina šajā profesijā.» Sarunas laikā Gatis arī piedāvājis strādāt par viņa biroja vadītāju, un Ieva piekritusi. «Tā bija lieliska iespēja – redzēt, kā sadarbojas Latvijas labākie arhitekti un ainavu arhitekti, dizaineri… Pilnīgi jauna pieredze – pēc liela starptautiska uzņēmuma nokļūt mazā uzņēmumā. Arhitektu birojā nostrādāju gandrīz divus gadus, taču, gaidot ceturto bērnu, sapratu – jādodas uz priekšu.
Jāatzīst, ilgi neticēju sev, taču draugi, kuru dārzus jau biju veidojusi, iedrošināja, teica: paskaties taču, cik skaisti, tev ir talants!
Brīdī, kad maini profesiju, ir ļoti svarīgi būt kopā ar cilvēkiem, kas tevi saprot un paši piedzīvojuši pagrieziena punktus.» Ieva atzīst, ka jutusies dīvaini, satiekoties ar saviem pirmajiem klientiem, taču atgādina populāro teicienu – ja atradīsi dzīvē hobiju un darbosies ar tādu pašu intensitāti kā profesionālajā darbā, tad atradīsi veidu, kā ar to nodrošināt finansiālo labklājību. «Pati vēl neesmu to sasniegusi, jo pagaidām, kamēr bērni ir mazi, nestrādāju ar to jaudu, kādu gribētu attīstīt nākotnē, taču dod, Dievs, man garu mūžu, lai to realizētu!» Paralēli dārzu veidošanai Ieva jau pāris gadu ir arī pasniedzēja Ogres tehnikumā un lasa lekcijas par dārzu un ainavu plānošanu. «Es biju tik traka, ka piekritu!» pasmaida Ieva. Starp citu, kopš šāgada sākuma viņa atkal dzied – Māra Sirmā vadītajā Ikšķiles korī.
Kur mācījos
Ainavu dizaina kursi pie Lindas Neško Alises Rozes Dizaina studijā. Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības organizētās mācības, kā arī semināri Annas koku skolā. Profesionālās pilnveides izglītības programma Ainavu dizains un projektēšana Ogres tehnikumā.
No kā visvairāk baidījos
«Mainot profesiju, bija ļoti daudz bažu, bija arī neveiklas un pat sāpīgas situācijas. Daudz domāju par finansiālo aspektu, un, ja man nebūtu tik lielisks vīrs, es nebūtu tik drosmīga. Viņš, būvnieks pēc profesijas, mani iedrošināja, teikdams: visu paveiksim! Esmu izveidojusi arī desmit interjera projektus, tomēr sirds vairāk pieder dārziem – mans mērķis ir radīt skaistus dārzus, kuros cilvēki jūtas labi. Daudz domāju, kā būt līdzvērtīgai spēcīgu ainavu arhitektu vidū. Kad esi jaunā sākumā, apzinies, cik daudz darba un laika jāiegulda. Toties tagad, lai gan strādāju arī brīvdienās, laiku varu menedžēt pati, pielāgojot to savas dzīves ritmam.»
Lielākais ieguvums
«Varu darīt to, kas man ļoti patīk! Ir milzīgs radīšanas prieks un daudz lielāks dzīvesprieks. Ļoti iedvesmo iespēja redzēt rezultātu. Interesanti, ka tagad izmantoju savu skolas laikā attīstīto talantu – tad daudz zīmēju, veidoju kompozīcijas. Un, lai gan daudzus gadus darīju daudz racionālākas lietas, arī šīs prasmes palīdz, jo dārza plānošana nav stāsts tikai par skaisto, bet arī aprēķiniem.»
Mans padoms
«Klausiet sirdsbalsij un ļaujieties pārmaiņām! Lai gan, strādājot bankā, biju mērķtiecīga, man bija bail izkustēties. Kāpēc gan kaut ko mainīt, ja ir tik ērti? Taču man atmiņā joprojām ir sociālantropologa Roberta Ķīļa savulaik teiktais – šodienas cilvēkam jārēķinās, ka dzīves laikā var nākties mainīt profesiju un mācīties visu no nulles.»
