Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Pie tīrīšanas vislabāk ķerties, tiklīdz novākti pēdējie gurķi un tomāti. Ja siltumnīcā viss pelējošais un pūstošais stāvēs no septembra beigām līdz novembrim, slimības tikai vairosies.
- No siltumnīcas rūpīgi jāizvāc visas augu atliekas kopā ar saknēm un auklām. Augu atliekas liek kompostā, pēc iespējas tālāk no siltumnīcas. Slimību skartos augus kompostējot, iegūto substrātu pēc tam var izmantot citu kultūraugu (ne tomātu vai kartupeļu) mēslošanai. Trūdēšanas veicināšanai ir vērts uz augu atliekām uzreiz uzliet biokompostētāju un pārsegt ar augsni, kūdru vai plēvi, lai vējš sēņu sporas neiznēsā pa dārzu.
- Jāizravē arī visas nezāles, sēnes, sūnas un ķērpji, jo uz tiem var mitināties kaitēkļi un slimību ierosinātāji. Nedrīkst aizmirst sakopt arī siltumnīcas ārpusi – jānovāc apkārt saaugušās nezāles.
- Jānomazgā siltumnīcas konstrukcijas. To var darīt ar pašu vienkāršāko mazgāšanas līdzekli, lupatu un grīdas suku. Plēves segumu var mazgāt ar ziepjūdeni (kālija jeb zaļajām ziepēm) vai 3% ūdeņraža peroksīda šķīdumu.
Ja uz siltumnīcas konstrukcijām saaugušas aļģes vai sūnas, jātiek vaļā arī no tām. Ļaujot tām savairoties, samazinās segmateriāla gaismas caurlaidība. Apaugušās vietas var mazgāt ar siltu ūdeni, kam pievienots dezinficējošs līdzeklis. Pēc tam siltumnīcu noskalo ar ūdens strūklu. Siltumnīcu un tās konstrukcijas no iekšpuses var apsmidzināt ar kālija ziepju vai dzelzs sulfāta šķīdumu.
Lai gan dažkārt ir ierasts koka stalažas un plauktus nokaļķot, es to neiesaku – tas nav nedz ērti, nedz estētiski. Koka daļas var pārkrāsot ar kokam paredzētajām krāsām, beicēm vai eļļām, īpaši plauktus un konstrukcijas, kas tieši ar ražu nesaskaras.
Polikarbonāta siltumnīcu ieteicams mazgāt ar sodas šķīdumu. Uz 10 litriem ūdens ber ēdamkaroti dzeramās sodas un rūpīgi izmaisa. Ar rokas pulverizatoru vai dārza smidzinātāju kārtīgi nosmidzina siltumnīcas segumu. Aptuveni 20 minūtes ļauj sodas ūdenim iedarboties, tad noskalo ar ūdens strūklu. Šī līdzekļa paliekas, nonākot uz augsnes, nekaitē augiem. Mazgājot polikarbonāta pārklājumu, nedrīkst izmantot asas sukas un sūkļus, jo tie mehāniski bojā polikarbonātu. - Jānotīra inventārs. No podiņiem, kasetēm un dārza darbu inventāra notīra augsni un augu paliekas, zirnekļu tīklus, putekļus un pie reizes arī kaitēkļus. Traukus kārtīgi izmazgā ar ūdeni, nožāvē un noliek sausā un tīrā vietā.
- Var palīdzēt vara vitriols. Ja bijušas puves vai laikus nav novāktas augu atliekas, kas rudenī sākušas bojāties, ar vara vitriola šķīdumu – apmēram 100–120 gramu uz 10 litriem ūdens – var samitrināt gan augsni, gan koka konstrukcijas, kastītes un plauktus.
- Jāsagatavo augsne nākamajam gadam. Augsne nav jāmaina katru gadu, pietiks to darīt reizi trijos gados, lai ierobežotu dažādas slimības. Ja vēlies saimniekot dabai draudzīgi un minerālmēslus nelietot, vislabākais ielabošanas paņēmiens, protams, ir izmantot labi satrūdējušus kūtsmēslus. Tos iestrādā augsnē katru otro gadu rudenī – aptuveni spaini uz kvadrātmetru. Ja nav pieejami kūtsmēsli, augsni var bagātināt ar mikrobioloģisko mēslojumu siltumnīcām. Uz 20 kvadrātmetriem augsnes rudenī (līdz salam) iestrādā kilogramu šā preparāta, vēlams, 5 cm dziļumā. Lieliski noder koksnes pelnu iestrādāšana, kas ir pieejama teju visiem.
- Var iesēt rudzus. Par saudzīgu un ilgtspējīgu augsnes uzlabotāju var uzskatīt zaļmēslojuma kultūras. Zaļmēslojums jāsēj uzreiz, tiklīdz no siltumnīcas izvāktas augu atliekas, atceroties, ka tas jāiestrādā zemē, citādi īstā efekta nebūs. Ja zaļmēslojums tiek sēts vēlu rudenī, der vienīgi ziemas rudzi – to sakņu izdalījumi nomāc mikroorganismus, dezinficējot augsni. Sinepes sēt nav jēgas, jo tās dīgst diezgan lēni un drīz nosals.
- Ziemā – jāizsaldē! Ziemā siltumnīcu nevajag turēt aizvērtu, gluži pretēji – abus galus tur vaļā, lai cauri staigā vējš un sals sasaldē augsni. Latvijas ziemās gaisa temperatūra mēdz nokristies zem mīnus 20 grādu atzīmes, un tas ir pietiekami, lai siltumnīca izsaltu un šādā veidā atbrīvotos no lielas daļas tajā ziemojošo kaitēkļu un slimību ierosinātāju.
Nedari muļķības!
Iesaka agronome Mārīte Gailīte
- Nesāc tīrīt par vēlu, kad visi augi ir nokaltuši un laiks jau ir auksts, tāpēc pirksti neveikli. Tad daļa augu atlieku ar visām slimībām un kaitēkļiem paliks siltumnīcā, pārziemos un jau agri pavasarī inficēs augus. Vēlākais siltumnīcas tīrīšanas laiks ir oktobra vidus.
- Nenopūlies ar augsnes mainīšanu. Pat tikai 12 m2 lielai siltumnīcai ar 20 cm biezu augsnes kārtu nāksies izrakt, izvest un kaut kā utilizēt 2,4 m3 augsnes jeb 2–3 tonnas atkarībā no augsnes tipa. Tāpat būs jāgādā jauna augsne, un nav garantijas, ka tā būs labāka. Drošāk bagātināt augsni ar mikrobioloģiskajiem līdzekļiem vai audzēt spaiņos, kastēs, maisos.
- Necenties dezinficēt augsni, aplaistot to ar verdošu ūdeni. Tā var applaucēties pats, bet augsni tikai samitrināt. Lai termiskā apstrāde būtu kaut cik iedarbīga, jānodrošina 60 grādu temperatūra 20 cm dziļumā vairākas stundas. Ar karstu ūdeni to panākt nav iespējams.
Kā izsaldēt baltblusiņas?
Ģimenes dārzniecības Neslinko saimnieces Elgas Bražūnes padoms
Citi lasa
Baltblusiņas ziemo augsnē līdz 7 cm dziļumam. Ja kaitēklis siltumnīcā ir ieraudzīts, ieteicams augsni rudenī neuzrakt, bet ļaut baltblusiņām ieziemoties. Kad tuvojas sals, augsni kārtīgi salaista līdz 7 cm dziļumam un siltumnīcas durvis atstāj vaļā. Desmit grādu salam noturoties vismaz trīs dienas, augsne sasalst un baltblusiņas aiziet bojā. Sausā augsnē gan kukaiņi noteikti izdzīvos.
